Dzīvojamo telpu īres likumprojekta ceļā ir likvidēti visi lielākie šķēršļi, un tas šodien tiek nodots izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē. Jaunajam likumam ir vairāki mērķi: saīsināt tiesvedību procesus, samazināt īres cenas, padarīt pieejamākus īres dzīvokļus, izskaust fiktīvus īres līgumus un pasargāt godīgus maksātājus īrniekus.
Diskusijas par jaunu regulējumu īres tirgū ilga vairākus gadus. Jaunais likums ļaus uzelpot izīrētājiem, vienlaikus mēģinot viņus izdabūt no ēnu ekonomikas pelēkās zonas. Ekonomikas ministrijā uzsver, ka likumprojektā paredzēts arī tas, kā aizsargāt īrniekus. Denacionalizēto namu īrniekiem gan pašreizējie līguma nosacījumi (ja līgums ir spēkā vēl no padomju laika un nav terminēts) būs spēkā vien divus gadus pēc likuma pieņemšanas; pēc tam, ja nevarēs vienoties, īpašnieks ir tiesīgs prasīt pārskatīt līgumu tiesas ceļā un slēgt terminētu līgumu. Tas nozīmē, ka īres maksa noteikti paaugstināsies un līdzšinējā lētā dzīvošana vairs nebūs iespējama.
Ārzemnieki patīk labāk
Namu īpašnieki uzsver, ka pašreizējā situācijā izīrētājiem īres namu uzturēšana ar vietējiem iedzīvotājiem nav izdevīga, jo tiesāšanās ir ilga un negodprātīgu īrnieku - gana daudz. Tāpēc viņi labprātāk izvēlas ārzemniekus - gan tos, kuri Rīgā strādā, gan studentus, sacīja Nacionālās Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses pārstāvis Aleksis Karlsons. Viņš vēlas panākt, lai īpašumu attīstītāji būtu motivēti iekārtot īres platības. Rīga šajā ziņā atpaliek no Viļņas un Tallinas. Latvijā izveidots niecīgs skaits kvalitatīvu īres dzīvokļu un mājokļu gan ekonomisku faktoru, gan nesakārtotas likumdošanas dēļ. Likumdošana atbaida nopietnu investoru, secina A. Karlsons. Viņaprāt, likuma būtība nav mainīt spēku samēru starp īrniekiem un izīrētājiem, bet sodīt negodīgus īrniekus, kuru dēļ cieš godprātīgi maksātāji.
Valmierā būvē īres namus
Tomēr Valmierā nolemts mērķēt vietējo īrnieku virzienā. Maija beigās paredzēts nodot ekspluatācijā divus 150 dzīvokļu īres namus. Tie paredzēti lielākoties jaunajiem speciālistiem, lai varētu atsperties un izlemt, kā turpmāk rīkoties - pirkt, būvēt savu mājokli. Dzīvokļi īres namos ir nelieli no 30 kvadrātmetriem par vienistabas dzīvokli līdz 55 kvadrātmetriem par trīsistabu. Plānotā īres maksa - 5,20 eiro par kvadrātmetru, tajā iekļauti arī apsaimniekošanas izdevumi. Tā būtu par 100 eiro zemāka maksa, nekā tagad tiek prasīts par īri Valmierā, stāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības uzņēmuma SIA Valmieras namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers.
Valmierā darba vietu un darba roku pieprasījums ir lielāks nekā īres dzīvokļu skaits. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis atzina, ka reģionos akūta problēma ir mājokļu pieejamība, kas kavē jaunu darba vietu rašanos. Ja tiek izveidotas darba vietas, tad trūkst īres dzīvokļu.
Cerības un versijas
Mājokļu fonds Latvijā neatjaunojas - no 1993. līdz 2014. gadam ir uzbūvēti tikai divi procenti jaunu daudzdzīvokļu ēku no visām, kas valstī ir. Vislielākais daudzdzīvokļu namu skaits tika uzbūvēts līdz 1941. gadam - 45 procenti. Uz jauno likumu liktās cerības paredz, ka pēc tā stāšanās spēkā būs mazāk graustu, jo būs pamats ēku īpašniekiem prasīt, lai namus saved kārtībā, jo nu īres maksa būs pietuvināta tirgus cenām, nevis kā padomju laika līgumos pēdējā noteiktā īres maksa ir aptuveni viens eiro par kvadrātmetru, un īres tirgū par tādu maksu neko izīrēt nav iespējams. Maksa neatbilst realitātei.
Par to, vai mainīsies īres maksa, proti, tā kļūs zemāka, godīgi sakot, pārliecības šobrīd nav. Pat uzklausot versiju: jo lielāka konkurence, jo pievilcīgākas cenas īrniekiem. Pagaidām uzvar arguments: ja ir pieci procenti nemaksātāju, tad tos no īrētā mājokļa varēs izlikt pēc diviem mēnešiem, nevis pēc pieciem gadiem un ar lieliem tiesāšanās izdevumiem, un tas ir nepieciešams, lai īres tirgus Latvijā attīstītos.
Īrnieku enkuri
Īrnieku aizstāvībai tiek uzsvērts, ka strīdu risināšanas procesā viņiem paredzēti trīs enkuri, ar kuru palīdzību izlikšanu no mājokļa varēs apstādināt vai izbeigt. Jaunais regulējums ir par labu izīrētājiem, to var saskatīt ar neapbruņotu aci. Nepilnu 100 dienu laikā iespējams īrnieku-parādnieku izlikt. Šajā laikā īrniekam ir tiesības apturēt izlikšanu no dzīvokļa, iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāju un panākt tiesas lēmumu par izlikšanas apturēšanu. Bet izlikšanu var uzsākt jau tad, kad ir bijis 60 dienu īres maksas kavējums. To ir iespējams risināt bezstrīdus kārtībā, tas nozīmē, ka lēmumu var pieņemt arī zemesgrāmatas tiesnesis, kad visi fakti, kā mēdz teikt, ir uz sejas, un nav jāpierāda. Piemēram, īrnieks nemaksā vai pārkāpj citus līguma nosacījumus, un līgums ir reģistrēts zemesgrāmatā.
Jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā (bez maksas, arī elektroniski), kas pasargā gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos īpašniekus, kā arī reģistrēts īres līgums aizsargā īrnieku, ja mainījies izīrētājs. Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai (inflācija, plānotie izdevumi, periodiska īres maksas paaugstināšana u.c.).
Likumprojektā paredzēts arī pārejas periods. Īres līgumi, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīža, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.
Divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums.