Palīdzību Gazas joslā sadala savējiem

Izraēla vakar no valsts izraidījusi kārtējo aktīvistu grupu, kas ar kuģi mēģināja šķērsot slēgto Gazas joslas robežu. Gazas joslas iedzīvotāji, kam nav iespējams atstāt šo teritoriju, palīdzību nesaņem ne tikai tāpēc, ka preču plūsmu kontrolē Izraēla, bet arī tāpēc, ka joslā valdošā grupējuma HAMĀS režīms ārvalstu sūtījumus izdala pēc saviem ieskatiem.

Gazas joslā labākā dzīve ir HAMĀS atbalstītājiem, kas saņem uz turieni nosūtītās preces, tai skaitā būvniecības materiālus, lai atjaunotu pagājušā gada janvārī notikušajā karā izpostītos mitekļus. Savukārt otras lielākās kustības Fatāh atbalstītāji nereti nesaņem neko. Cilvēkiem, kuri nav HAMĀS atbalstītāji, nebūtu nekādu cerību saņemt kaut ko no 10 tūkstošiem tonnu palīdzības, ko pagājušajā nedēļā uz Gazas joslu ar kuģiem no Turcijas mēģināja aizvest aktīvisti, pirms tiem izcēlās sadursme ar Izraēlas spēkiem un tie tika apturēti. "Mēs zinām, ka HAMĀS savāktu preces un izdalītu pēc saviem ieskatiem," intervijā Spiegel Online saka viens no Gazas joslas iedzīvotājiem Zaēds Hadārs. Viņš HAMĀS neatbalsta un tamdēļ joprojām mitinās būdā, kas karā sagrautās mājas vietā uzslieta no pieejamajiem materiāliem. "Mums un daudziem mūsu draugiem nav nekādas pārmaiņas no tā, ka pasaule mēģina palīdzēt. Mūsu situācija uzlabosies tikai tad, kad tiks atcelta blokāde."

Ar palīdzības sūtījumu izdalīšanu neapmierināti ir ne tikai HAMĀS pretinieki, kuriem nekas no šiem labumiem netiks. Par palīdzības ietekmi uz vietējo ekonomiku ir nobažījušies uzņēmēji, jo viss, kas tiek izdalīts bez maksas, apdraud viņu iespējas nopelnīt. Kāds farmaceits izdevumam Spiegel Online norāda, ka labu vēlošās rietumvalstis patiesībā tikai vairo šejienes cilvēku atkarību no humānās palīdzības, jo materiālās vērtības izdala, nevis palīdz nopelnīt vai saražot.

Lielumu no palīdzības sūtījuma, ko aktīvisti kuģos veda uz Gazas joslu, Izraēla, kā solīts, ir nogādājusi pie Gazas joslas robežas, lai palestīnieši to varētu paņemt. Tomēr ir vēl kāda problēma: HAMĀS ir izvirzījuši priekšnoteikumus, lai viņi sūtījumu pieņemtu. Proti, sūtījumi ir jāpiegādā nevis viens pēc otra, bet visi kopā. Citiem vārdiem, HAMĀS vēlas saņemt vai nu pilnīgi visu sūtījumu, vai arī neko no tā. Tādējādi organizācija cer nodrošināt, ka tā saņem arī būvmateriālus. Būvmateriāli ir viena no preču grupām, kuru ievešanu Gazas joslā Izraēla cenšas kontrolēt, jo šos materiālus var izmantot militāriem nolūkiem – būvējot tuneļus un bunkurus.

Izraēlas prese, reaģējot uz HAMĀS izvēlīgumu palīdzības saņemšanā, secināja, ka tādā gadījumā situācija teritorijā nemaz nav tik slikta. HAMĀS gan paziņoja, ka negrasās pieņemt "ar asinīm notrieptu palīdzību". "Ja mēs pieņemam palīdzības sūtījumu, tas nozīmē, ka mēs attaisnojam Izraēlas vardarbību." Pagājušajā pirmdienā palīdzības vedēju un Izraēlas spēku sadursmju dēļ gāja bojā deviņi aktīvisti. HAMĀS gan atstāj durvis vaļā, lai saņemtu kārtējos sūtījumus. Vietējās valdības preses pārstāvis Ismaīls Radvans sacīja, ka HAMĀS palīdzību pieņems, ja šādi rīkoties lūgs Turcija.

ANO Gazas joslas blokādi uzskata par kolektīvās sodīšanas formu un ir vairākkārt aicinājusi Izraēlu atvērt šīs teritorijas robežas. Pēc ANO datiem, apmēram 80 procenti no 1,5 miljoniem cilvēku, kas dzīvo šajā 360 kvadrātkilometrus lielajā teritorijā (salīdzinājumam: Latvijas teritorija ir 64 589 kvadrātkilometrus liela), ir nabadzīgi. Bezdarba līmenis ir 42 procenti.

ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns par pagājušajā pirmdienā notikušo sadursmi ir piedāvājis veikt starptautisku izmeklēšanu, kuru vadīt varētu Jaunzēlandes premjerministrs Džefrijs Pālmers, raksta Reuters. Izmeklēšanā būtu iesaistīta arī Turcija, kas par vēršanos pret palīdzības vedējiem ir reaģējusi visasāk, un, iespējams, arī Izraēla. Vēl viens palīdzības kuģis Rachel Corrie, kas devies uz Gazas joslu, bez asinsizliešanas tika pārtverts sestdien, un vakar visi 19 cilvēki, kas atradās uz tā klāja, izsūtīti no valsts.

Deviņu pagājušajā pirmdienā bojāgājušo cilvēku ķermeņos kopā atrastas 30 lodes, un vienam mirušajam četras lodes bijušas galvā. Kā norāda BBC, tas ir pretrunā ar Izraēlas paziņojumiem, ka, pārtverot aktīvistus, lietots pēc iespējas mazāk spēka.

Latvijā

Valdībā otrdien izcēlās asas diskusijas starp satiksmes ministru Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) par ideju pirmajā kārtā paralēli pārrobežu savienojuma izveidei izvērtēt Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas un Rīgas lidosta-Misa tehniski-ekonomisko pamatojumu.

Svarīgākais