Vecāku padome: Ministrijas grozījumi pasliktinās slimu bērnu ģimeņu finansiālo stāvokli

© f64

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku padome aicina labklājības ministru Jāni Reiru pievērst uzmanību, lai grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” nepasliktinātu ilgstoši smagi slimu bērnu ģimeņu finansiālo stāvokli.

Labklājības ministrija šobrīd gatavo priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas esošajā redakcijā pretēji likumprojekta mērķim var pasliktināt to ģimeņu stāvokli, kurās bērni saslimuši ar ilgstoši ārstējamām smagām diagnozēm.

Proti, ja bērnam ir noteikta onkoloģiska diagnoze, ir smaga trauma vai cita smaga ilgstoši ārstējama saslimšana, pastāv ļoti liela iespēja, ka viens no vecākiem, kurš līdz šim godīgi strādājis un maksājis nodokļus, vairs nevar apmeklēt darbu, jo viņam jābūt kopā ar bērnu. Dažkārt šis periods ieilgst pat uz trim, četriem gadiem. Jaunais likumprojekts paredz, ka līdzšinējā finansiālā atbalsta vietā ģimenēm vairs nebūs iespēja saņemt pabalstu, ja bērns ārstēsies ilgāk par vienu gadu, kas ir ne vien negodīgi, bet arī papildu pārbaudījums ģimenēm.

Tāpēc Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku padomes pārstāvji iesnieguši ministrijai savus priekšlikumus, kā arī aicina labklājības ministru Jāni Reiru nebūt vienaldzīgam un personiski pievērst uzmanību, lai priekšlikumi grozījumiem likumā būtu atbilstoši vecāku un bērnu interesēm, nevis radītu papildu grūtības ģimenēm, kurām jau tāpat ir jāsaskaras ar ļoti lieliem dzīves pārbaudījumiem.

Kā pozitīvu piemēru var minēt mūsu kaimiņvalsti Lietuvu, kas izmaiņas darbnespējas lapas noteikumos jau ieviesusi un izveidojusi ilgstoši ārstējamo diagnožu sarakstu un darba nespējas gadījumā ekonomiski aktīvajiem vecākiem tiek apmaksāta darba nespējas lapa 364 dienu garumā bez ierobežojumiem.

Apkopojot gan vecāku, gan arī Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu ierosinājumus, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku padome ierosina:

1. Palielināt bērnu (pacientu) vecumu līdz 18 gadiem, kuru smago diagnožu dēļ viens no vecākiem atrodas bērnam līdzās visas terapijas un rehabilitācijas laikā, par kuru tiek piešķirta un apmaksāta darba nespējas lapa, līdzšinējo 14 gadu vecuma ierobežojuma vietā;

2. Pagarināt un apmaksāt darba nespējas lapu vecākiem, kuru bērni slimo ar ilgstoši ārstējamām slimībām (atbilstoši izveidotam šo diagnožu sarakstam), kas pārsniedz 365 dienas. Pagarināt un apmaksāt darba nespējas lapu par visu reālo terapijas (bērna saslimšanas) laiku;

3. Konsultējoties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem izveidot diagnožu sarakstu, kurā uzskaitītas ilgstoši ārstējamas slimības, īpaši izceļot diagnozes, kuru terapija ilgst vairāk nekā vienu gadu, tajā skaitā Izveidot diagnožu sarakstu, kurā uzskaitītas ilgstoši ārstējamas slimības, īpaši izceļot diagnozes, kuru terapija ilgst vairāk nekā vienu gadu, tajā skaitā, iedzimta kroplība, deformācija vai hromosomu anomālija (diagnozes Q00 - Q99), ir ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (diagnozes S00 - T98), audzēji (diagnozes C00-D48), psihiski un uzvedības traucējumi (diagnozes F02-F48, F70-F79, F80-F89), nervu sistēmas slimības (diagnozes G00-G09, G40-G47);

4. Pagarināt un apmaksāt darba nespējas lapu arī vecākiem, kuri ir spiesti ārstēt bērnu ārpus Latvijas ilgāk par 21 dienu, ja Latvijā nav iespēja saņemt terapiju, operāciju vai rehabilitāciju.

Cerībā, ka uzmanību plānotajām izmaiņām pievērsīs arī labklājības ministrs Jānis Reirs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku padome aicina Labklājības ministru tikties ar BKUS Vecāku padomi, pieaicinot Veselības ministrijas pārstāvjus un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistus, lai pārrunātu likuma grozījumu ietekmi uz ģimenēm, kurās ilgstoši (vairāk kā 1 gadu) ārstējas bērni ar smagām diagnozēm, kā arī vienotos par iespējamiem atbalsta risinājumiem šajā jomā.

Vecāki, kuri piekrīt Bērnu slimnīcas Vecāku padomes priekšlikumiem, ir aicināti elektroniski balsot www.manabalss.lv, lai atbalstītu nepieciešamās izmaiņas.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.