MEŽA DZĪVE: Kā Latvija ieaugs nākotnē

Valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) un privātā izdevniecība Zvaigzne ABC sagādājuši Latvijas sabiedrībai iespēju iepazīties ar civilizācijas attīstības paradigmas maiņas vēstnesi Gunteru Pauli.

Tagad jau vienkāršāk par vienkāršu pamatot LVM līdzdalību civilizācijas attīstības paradigmas mainīšanā. Proti, šī maiņa ir pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem, kuru iegūšanā bez meža nu nekādi. Un ja nekādi bez meža, tad Latvijas apstākļos nekādi bez LVM! Paldies šim uzņēmumam arī tāpēc, ka tas atveda un gan jau vēl nākamās reizes atvedīs uz Latviju cilvēku, kam klātienē izteikt šaubas par cilvēku spējām izraisīt globālo sasilšanu un kuram aizrādīt par obligātās iepirkuma komponentes ieviešanu Latvijā.

No Romas uz Rīgas pili

G. Pauli izcelsme ir Romas klubs. Protams, ne futbola klubs, lai gan šāds vārdu salikums latviešu valodā visbiežāk tiešām attiecināts uz sportu. Šeit domāts tas klubs, ko avīze Cīņa 1972. gada 30. martā pieteica publikācijā zem virsraksta Pesimisti no Masačūsetsas: «Organizācija, kas apvieno apmēram 100 rūpnieku un zinātnieku no dažādām valstīm un saucas par «Romas klubu». Kluba vadītājs ir Aurello Pečeli, itāļu ekonomists un biznesmens, kantora iekārtu ražošanas sabiedrības «Olivetti» viceprezidents, sabiedrības «Fiat» valdes loceklis, «Atlantijas ekonomiskās sadarbības komitejas» priekšsēdētājs utt.» Šī publikācija kritizēja Romas kluba vairāku gadu darba rezultātu - ar 1972. gadu datēto ziņojumu The Limits to Growth. Tātad - izaugsmei esot robežas! Padomju Savienībai tas šķita aizdomīgi vai pat bīstami, jo tā kāds varēja aizrunāties līdz pat bezgalīgas ekonomiskās izaugsmes neiespējamībai sociālismā, kas tīri teorētiski nevar iegūt vairāk resursu, nekā ir vienai planētai Zemei kaut ar Mēnesi piedevām. No otras puses, ar Romas kluba publikāciju citātiem varēja iepriecināt padomju ļaudis, ka kapitālisms pats gatavojas savai bojā ejai.

1956. gadā Antverpenē (Beļģijas robežpilsētā ar Holandi, bet ne Holandē) dzimušais G. Pauli 1979. gadā kļuva par A. Pečeli (1908-1984) palīgu. Pirmā A. Pauli uzrakstītā grāmata bija A. Pečeli biogrāfija. Tagad A. Pauli izdoto grāmatu skaits sniedzas divos desmitos. Tās tulkotas vairāk nekā 30* valodās, starp tām tagad arī latviešu valodā. Nupat kā Zvaigzne ABC laidusi klajā, atveidojot grāmatas anotāciju, «bilingvālu zinātnisko pasaku PIECAS DABAS VALSTIS 5-8 gadus veciem bērniem» un gatavo izdošanai grāmatu Zilā ekonomika, kas cēlusies no viņa 2008. gada ziņojuma Romas klubam. Ar grāmatu kopējo tirāžu ap 100 miljoniem eksemplāru G. Pauli ir pirmajā vietā starp visiem beļģu autoriem ārpus daiļliteratūras.

Kluba ideju īstenošanai tagad tiek izmantota Apvienoto Nāciju Organizācijas izkārtne, tajā skaitā piešķirot G. Pauli ANO vides ilgtspējas eksperta titulu, bet tas gan nenozīmē, ka šīs idejas tiktu īstenotas. Aukstā kara laikos apsaimniekoto varu ANO ir zaudējusi, un autoritātes tai varbūt pat mazāk nekā Romas klubam. «Pēdējo 50 gadu laikā klimata pārmaiņu jautājumā neesam tikuši uz priekšu, bet tā vietā vien iesprūduši politikas veidotāju solījumos,» G. Pauli bija ļoti paškritisks, sniedzot intervijas Latvijas plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr bez politiķu iesaistes nekādi pārveidojumi tik un tā notikt nevar. 19. jūlijā G. Pauli Rīgas pilī nolasīja lekciju Inovatīvi uzņēmējdarbības veidi, kas izmanto vietējos resursus, rada vērtību un pievēršas visu iedzīvotāju vajadzībām: ekoloģisks, revolucionārs modelis, kas piešķir kapitālismam cilvēcību.

Kā iedomāties «neiedomājamas izdevības»

G. Pauli cenšas būt labais, kurš sabalansēs revolucionāras pārmaiņas ar noturēšanos kapitālismā, uz ko daudzi Romas klubā vairs necer. Pagājušajā gadā iznāca divu kluba līdzpriekšsēdētāju (co-Presidents) Ernsta fon Veiczakera un Andersa Vijkmana (Ernst von Weizsäcker, Anders Wijkman) grāmata ar izsmeļoši garu nosaukumu Šurp! Kapitālisms, tuvredzība, apdzīvotība un planētas graušana (Come On! Capitalism, Short-termism, Population and the Destruction of the Planet. - Springer, 2017., 220. lpp.). No šīs grāmatas anotācijas ņemts formulējums par civilizācijas attīstības paradigmas maiņu. G. Pauli grāmatā minēts ar labu vārdu starp vairākiem citiem, kuri piedāvājot dažādus variantus izmaiņu īstenošanai.

Nelabvēļi var izmantot The Limits to Growth kā ilustrāciju latviešu tautas pasakai par ganu, kuram paticis tracināt cilvēkus ar saucieniem «Vilks aitās!». Kopš 1972. gada visa pasaule pie tādiem saucieniem pieradusi un neņem tos vērā, tāpēc G. Pauli distancējas no Romas kluba parastās prakses. «Ir divi ceļi, kā mainīt šo domāšanu: paziņot, ka pasaules gals ir ļoti tuvu un to varam novērst vien tad, ja mainīsimies. To esam teikuši pēdējos 50 gadus. Pasaules gals nav pienācis, kā arī cilvēki nav pietiekami mainījušies, lai novērstu negatīvās tendences. Otrs ceļš uz pārmaiņām ir parādīt neiedomājamās izdevības, kas ir mūsu priekšā. Šī ir iespēja pārvērst pieejamos resursus kvalitatīvos produktos un pakalpojumos, kas turklāt ir lētāki un vienlaikus atgriež dabu atpakaļ uz tās evolūcijas ceļa,» prātoja G. Pauli Latvijā.

Uz šādām pārmaiņām G. Pauli vilina ar piemēru, kā viņš savulaik jau izpalīdzējis ar padomu Visbijas salas iemītniekiem. Problēma tur bijusi neatbilstība starp lieliem burkānu laukiem un mazu skaitu mājdzīvnieku, kas nejaudājuši apēst visus līkos, t.i., pārdošanai nederīgos burkānus. G. Pauli pamācījis visbijiešus tādus burkānus sasmalcināt un cept burkānkūkas. Ar tām piecepa pilnu Visbiju, pēc tam - visas degvielas uzpildes stacijas Zviedrijā, un tagad šīs kūkas pazūdot bezgalīgajos Japānas un Dienvidkorejas tirgos, jo šo valstu iedzīvotājiem iestāstīts, ka tas esot īpaši tīrs un veselīgs produkts. Tā tiešām ir izcili aktuāla pamācība Latvijai, kas visā nopietnībā gatavojas jau oktobrī uzņemt tiešos avioreisus no Ķīnas: tātad šeit būs cilvēki, kuriem iebarot un iedot līdzi uz dzimteni, t.i., pārdot Kurzemes sklandraušus, Vidzemes skābputru u.tml. Bet vai tā tomēr nav šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem? Tas taču ir tikai normāli, ka cilvēki iemanās nopelnīt ar jebko. Kāpēc gan šādas prasmes izsludināt par cilvēces attīstības paradigmas maiņas vēstnešiem?

Mežs pārspēs naftu

Lai pārietu no biznesa viltībām pie principiem, G. Pauli vajag mežu un mežsaimniecību kā uzskatāmu apliecinājumu tam, ka nulles pieaugums ekonomikā un ekoloģijā nebūt nenozīmē nulli. Jā, lai ir pieaugums, bet tāds pieaugums kā mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Tas ir neizbēgams un neapturams pieaugums! Vai tad kāds spētu apturēt koku augšanu?! Tātad viss aug, bet tādā apjomā, kādā augi absorbē cilvēku sugas pastāvēšanas ilgumam pilnīgi pietiekamo Saules enerģiju. Cilvēkiem tikai jāiemācās iztikt ar tik lielu enerģijas daudzumu, cik daudz augi spēj absorbēt.

Protams, cilvēkiem ir jāiemācās maksimāli paātrināt Saules enerģijas absorbēšanu. LVM piemērs šajā ziņā ir pamatā paveiktā 100 gadus līdz ciršanas gatavībai augošas priedes aizvietošana ar priedi, kas tādu pašu gatavību sasniedz 80 gados. Tiktāl iespējams tikt ar selekciju, bet gan jau zinātne attīstīsies un būs iespējams sasniegt pavisam satriecošus rezultātus šajā un jebkurā citā virzienā (cik izturīgi būs koki pret slimībām/kaitēkļiem, kāds koksnes blīvums, formas un raksts veidosies...). Riskanti gan to visu solīt valstī, kur gada laikā tiek diplomēts viens skolotājs fizikā, kas taču ir visu biotehnoloģiju pamatu pamats. LVM dara, ko vien var, skolotāju profesijas stiprināšanai kaut vai ar ikgadējiem dabaszinātņu skolotāju kursiem, kuru klausītājiem kādā no tuvākajiem gadiem varbūt pat būs izdevība sastapt G. Pauli, bet tālāk gan viena uzņēmuma vara nesniedzas. Paliek tikai ticība visas pasaules pavērsienam uz tādu ekonomiku, kurā Latvijas meži ir lielāka vērtība nekā naftas lauki un nauda. Ja tā, tad nevajag pārsteigties ar mukšanu no Latvijas.

___

* Tāds valodu skaits figurē paša G. Pauli mājaslapā. Viņam veltītajos uzziņu materiālos atrodami lielāki skaitļi, jo iespējams dažādi vērtēt robežu starp darbu tulkošanu un tikai citēšanu vai pārstāstīšanu.

***

VIEDOKĻI

Tomass Kotovičs, LVM Komunikācijas daļas vadītājs:

- Latvija atrodas izcilā vietā no nākotnes konkurētspējas viedokļa. Šeit uz katru iedzīvotāju ir caurmērā 1,7 hektāri meža un visi apstākļi, lai mežu varētu audzēt arī turpmāk, lai gan iespējams, ka globālās sasilšanas dēļ to sugu sastāvs mainīsies. Mežs var dot praktiski visu, ko cilvēkiem vajag. Nav runa tikai par mājokļiem un mēbelēm, bet arī par apģērbu no viskozes un visām tām pašām lietām, ko tagad taisa no plastmasas, kā arī par siltumu. Mežsaimniecība neaizvietos lauksaimniecību, bet tomēr dos būtisku daļu arī pārtikas iegūšanai.

Vija Kilbloka, izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja:

- Guntera Pauli grāmatas, kas jau tulkotas 30 pasaules valodās, sākam izdot īsti laikā, jo Latvijā notiek izglītības satura reforma. Viņa Zilā ekonomika rosina jauniešus būt aktīviem uzņēmējdarbībā, sniedz skaidru zinātnē balstītu plānu, kā ar aizvien jaunu darba vietu radīšanu ne tikai nenodarīt kaitējumu dabai, bet pat veicināt tās resursu ilgtspējību. Gunters Pauli ir uzņēmējs, vizionārs un skolotājs. Viņa sacerētās 365 zinātniskās pasakas, kas sākotnēji rakstītas viņa paša bērniem, lai skaidrotu viņiem dabu un cilvēku kā dabas būtni, daudzviet pasaulē tiek izmantotas mācību procesā.