Ātro kredītu sniedzēji iejūtas baņķieru tēlā
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija sākusi reklamēt cēlajā finanšu pratības vārdā nosaukto taupību, kas līdz šim ietilpa banku biznesa zīmolā.
Vairāki faktori sakrituši tā, lai baņķieriem Latvijā iestātos patiešām grūti laiki. Pirmkārt, visā pasaulē bankām dzīvi maitā informācijas tehnoloģiju attīstības dotās iespējas minimizēt banku līdzdalību norēķinos, kas ietver arī aizdošanu un uzkrājumu veidošanu. Otrkārt, Latvijas reālā ekonomika seko iedzīvotāju skaita un banku kredītportfeļa sarukumam. Kredītportfeļa nomināla sarukuma vietā tagad būtiskāks ir tā reālās vērtības zudums atbilstoši inflācijai. Citiem vārdiem sakot, samazinās banku ieņēmumu bāze Latvijā. Treškārt, kopš šā gada 13. februāra bankām naudu par starptautisko norēķinu apkalpošanu jāprot nopelnīt tā, lai neatkārtotu ABLV Bank likteni, bet tas ir ļoti grūti.
Loģiski, ka bankas meklē iespējas izdzīvot ar savu darbības lauku paplašināšanu. Tomēr tas nav tik vienkārši, kā tikai pārsaukt Komercbanku asociāciju par Finanšu nozares asociāciju. Šāda pārsaukšana notika pirms dažām nedēļām. Pārsauktā asociācija tagad varētu noformēt par pilntiesīgiem biedriem arī pensiju fondus, kas līdz šim bija piesaistīti asociācijai caur fondus dibinājušajām bankām. Pārsauktajā asociācijā ir radusies vieta arī elektronisko norēķinu uzņēmumiem. Tikpat labi tur tagad varētu pieteikties ātro kredītu firmas, kuru vairākums jau ir apvienojies Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā. Tas vadītājs Gints Āboliņš vakar Neatkarīgajai teica, ka viņa organizācija stāties zem kopīgā finanšu nozares jumta neplāno un viņš neesot manījis tās ātro kredītu firmas, kas to gribētu darīt. Ir iespējams tāds variants, ka Saeima pabeigs tagad sākto Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozīšanu tā, lai ātros kredītus vēl vairāk sadārdzinātu ar mērķi padarīt to izsniegšanu vilinošu arī bankām, bet tās apaugs ar savām ātro kredītu meitasfirmām.
Saruna ar G. Āboliņu nedeva skaidru atbildi, kāpēc asociācija pasūtījusi Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā sniegtās atbildes psiholoģes Daina Škuškovnika un Inese Muzikante sakārtojušas tā, lai izveidotu piecus cilvēku tipus atkarībā no tā, kā viņi rīkojas ar savu naudu. Tagad visi interesenti laipni aicināti atbildēt uz interneta adresē https://mansbruno.lv/jautajumi.html uzdotajiem jautājumiem, noskaidrot savu tipu un saņemt it kā tieši šim tipam vajadzīgos (īstenībā gan visiem ļoti līdzīgus) padomus izmantot interneta programmas detalizētai izdevumu uzskaitei un naudas ieguldīšanai: «Neveic uzkrājumus skaidrā naudā, it īpaši laikā, kad pieaug inflācija, padomā par iespēju to investēt, lai nauda taisa naudu.» Grūti iedomāties vārdus, kas vēl ciešāk atbilstu saukļiem, kādus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas skandinājušas bankas konkurencē ar nebanku noguldījumu firmām. Latvijas iedzīvotāji regulāri saņem gan elektroniskajās vēstulēs, gan cilvēku saskarsmē izteiktus aicinājumus ar saviem uzkrājumiem finansēt, sacīsim, dimantu rakšanu Dienvidāfrikā, kas esot par 100% drošs ieguldījums ar gandrīz 100% atdevi gadā.
Visticamāk, ka ātro kredītu firmas tuvākajā laikā tomēr nespēs nomainīt naudas aizdošanu ar naudas ieguldījumu savākšanu, bet tikai cenšas uzlabot savu tēlu sabiedrības acīs. Diez vai to varēja iepriekš izplānot, bet Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu pētījuma publikācija tieši šajā brīdī skan kā atbilde Latvijas komercbanku pieteikumam apgūt teritoriju, ko līdz šim apsaimniekojuši citi uzņēmumi. Izrādās, ka citi tikpat labi var pieteikties uz to, ko darījušas un dara komercbankas.