Tranzīta nozare piedzīvo izaugsmes posmu

© Ekrānšāviņš no avīzes

Preču un cilvēku kustības rādītāji Latvijā šā gada otrajā pusē uzlabojas paši un uzlabo kopējo situāciju tautsaimniecībā, aizpildot to robu, ko gada sākumā iecirta pavēle likvidēt naudas tranzītu.

Lietas būtība parādās, noliekot blakus divas ziņas, ko ar pavisam nelielu laika atstarpi pasaulē laidusi Satiksmes ministrija un izplatījusi aģentūra LETA:

• Rīga, 20. jūl., LETA. Latvijas ostās šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrāva 32,441 miljonu tonnu kravu, kas ir par 4,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

• Rīga, 17. sept., LETA. Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 43,468 miljonus tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Pirmā reakcija uz šādām ziņām ir vēlēšanās pārbaudīt, vai runa ir par sešiem un astoņiem mēnešiem vienā un tajā pašā gadā. Jā, tā tas ir - vienā un tajā pašā 2018. gadā. Otrais solis ir palūkoties atpakaļ uz 2017. gadu, t.i., uz 2017. gada jūliju un augustu. Varbūt tranzīts uz to brīdi bija pavisam apstājies un izaugsme ir tikai rāpšanās ārā no bedres? Nē, tā nebija. No tiem pašiem ziņu avotiem smeļot, ļoti viegli noskaidrot, ka 2017. gada pirmajā pusē Latvijas ostas pārkrāvušas 33,9 miljonus tonnu kravu, kas atbilst +7% pret 2016. gada attiecīgo periodu, bet astoņu mēnešu rādītāji ir 43,1 miljons tonnu kravu un +4,8% pret 2016. gada attiecīgo periodu. Tātad pieauguma bāze šā gada jūlijam un augustam vēl bija gana solīda, lai gan sarukuma simptomus tobrīd jau varēja saskatīt.

Kā paredzēt kāpumus un kritumus

Pilnīgi precīzi sakot, sarukuma simptomus var saskatīt tikai tagad, kad sarukuma periods patiešām ir pārdzīvots un jau nomainīts ar pieauguma periodu. Pirms gada ap šādu laiku vēl varēja cerēt, ka mums darīšana ar īstermiņā neizbēgamām svārstībām. No tālas nākotnes skatpunkta arī kravu apjoma izmaiņas 2017. un 2018. gadā būs saucamas tikai par svārstībām, bet cilvēkiem un uzņēmumiem šobrīd ir svarīga katra pārvadātā kravu tonna vai apkalpotais pasažieris. No šiem rādītājiem taču ir atkarīgs, cik daudz nopelna transporta un tranzīta nozarē strādājošie un vai viņiem vispār ir darbs. Tāpat savas mēnešalgas un citus maksājumus no valsts gaida cilvēki, kurus valsts spēs apmierināt tikai tik ilgi, kamēr arī tranzītuzņēmumi maksās nodokļus daudzmaz atbilstoši valsts ieņēmumu plānam.

Patlaban visas ar cilvēku un kravu pārvietošanos saistītās jomas uzrāda pieaugumu. Gribētos, lai tas nebeidzas nekad, bet pieredze brīdina, ka tā diemžēl nebūs. Jautājums ir tikai par to, cik efektīvi valsts un privātie uzņēmumi ieguldīs savus tagadējos ieņēmumus, lai tie kalpotu gan tālākai tranzītbiznesa attīstībai, gan palīdzētu pārdzīvot tuvākā vai tālākā nākotnē gaidāmos darba apjoma kritumus.

Unikāls moments Latvijas dzelzceļam

Pavisam īpašs brīdis, ar ko izceļas 2018. gada rudens, ir vairāku dzelzceļa posmu elektrifikācijas padarīšana par neatgriezenisku un tādā nozīmē vairs neapspriežamu darbu. Šī elektrifikācija ir kārtējais piemērs, kā vieni un tie paši labie darbi tiek piesaukti jau kopš padomju laikiem, bet atkal un atkal atlikti katru reizi, tiklīdz tos vajadzētu uzsākt. Tad rodas tūkstotis un viena atruna, kāpēc to nedarīt tagad un nedarīt tā, kā var izdarīt, bet kaut kādā citā un ideālā veidā. Dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums bija kā medusmaize šiem runātājiem, kas jo īpaši sasparojušies Saeimas vēlēšanu cīņu kontekstā.

Pa to laiku ir audzis kravu apjoms uz valstij piederošās a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) sliedēm ir būtiski pieaudzis. Jau gada vidū

LDz steidza paziņot, ka ar LDz un privāto pārvadātāju spēkiem veiktais kravu apgrozījums šā gada sešos mēnešos tonnkilometros bijis +1,4% pret pagājušā gada pirmā pusgada rādītāju. Tonnu gan vēl bija mazāk, bet tonnkilometri sasniegti ar kravu pārvadājumu attālumu palielināšanu Latvijas teritorijā. Tomēr vēl svarīgāk bija tas, ka pusgada kopējo rādītāju bija izglābis jūnijs ar 4 miljoniem pārvadāto tonnu, kas atbilda +28,5% pret 2017. gada jūniju. Jā, augstie procenti tika sasniegti pret zemu bāzi, jo energoresursu pārvadāšana kā LDz pamatbizness vasarās piedzīvo sezonālu kritumu, kas 2018. gada vasarā neiestājās. Nākamajos divos mēnešos šis pats process turpinājās. Astoņu mēnešu rādītājs ir jau +6,5% attiecībā pret daudz solīdāku bāzi, ko veido 2017. gada astoņu mēnešu pārvadājumi.

Ne Latvijas iekšējā, ne ārējā politika šogad vēl nav piedzīvojusi izmaiņas, ko mēs paši būtu pamanījuši, bet notikumi Latvijai tuvās un tālās vietās sakrita tā, lai kravu plūsmas pavērstos uz Latviju. Latvijai un LDz ir uzdāvināts laiks dzelzceļa elektrifikācijai un kravu meklēšanai Eirāzijā tālāk par Krieviju. Ar aizvien jaunām lappusēm tiek papildināts stāsts par kravu meklēšanu Ķīnā.

Trīs ostas - trīs tranzīta balsti

Kravu apgrozījums Latvijas lielajās un mazajās ostās nav LDz pārvadāto kravu kopija. Kravu kustību uz ostām un no ostām uztur arī autopārvadātāji. Joprojām darbojas naftas produktu cauruļvads uz Ventspils ostu. Šajā ostā stādā starptautiskā enerģētikas konsorcija Vitol meitasuzņēmums, kas sniedz arī naftas produktu glabāšanas pakalpojumus. Tādā gadījumā pa jūru atnākušas kravas pa jūru arī aiziet. No otras puses, ne visas LDz apkalpotās kravas nonāk ostās vai nāk no ostām. Dzelzceļa sliedes šķērso Latviju arī ziemeļu - dienvidu virzienā, savienojot Lietuvas un Igaunijas ostas. Kaut nelieli pēc apjoma, bet pilnībā nav likvidēti vietēji pārvadājumi pa dzelzceļu ne uz ostām.

Pārliecinošas līderpozīcijas starp Latvijas lielajām ostām ieņem Rīga. Šeit astoņos mēnešos pārkrauti 23,9 miljoni tonnu, kas nozīmē +5,4% pret 2017. gada astoņiem mēnešiem. Seko Ventspils osta ar 13,3 miljonu tonnu kravu apgrozījumu, kas atbilst -11,9% pret salīdzināmo periodu. Praktiski piecu miljonu tonnu pārkraušanu sasniegusī Liepāja izceļas ar +19,3%. Pēc Ventspils ostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa teiktā, tieši patlaban darbs ostā uzņem tādu tempu, ka līdz gada beigām varētu sasniegt pērnā gada līmeni. Liepājas osta patlaban intensīvi apsaimnieko graudus, kuru pārkraušana ir viens no Liepājas ostas pamatdarbības veidiem vairāk nekā simt gadus kopš brīža, kad uz Liepāju tika uzbūvēts dzelzceļš.

No kopējā 43,5 miljonu tonnu apgrozījuma ostās ogles devušas 13,2 miljonus. Kravu apjoma kopējās svārstības lielā mērā seko ogļu daudzumam. Naftas produktu daudzums sarūk, bet to vietā nāk konteineri un kokmateriāli.

Lidina naudu kā lidmašīnas

Pat četrus gadus ātrāk nekā kravas iekustējās cilvēki starptautiskajā lidostā Rīga. Šā gada astoņos mēnešos ar +17% sasniegtais 4,722 miljonu pasažieru skaits pēctecīgi turpina iepriekšējos gados uzsākto pieaugumu aizvien ātrākā tempā. Astoņu mēnešu izaugsmes rādītājs bija +10,9% pret 2016. gadu, +4,7% - pret 2015. gadu un + 6,9% pret 2014. gadu, kas datējams par tagadējā izaugsmes cikla izejas punktu. Toreiz astoņos mēnešos Rīgā apkalpoja 3,256 miljonus pasažieru, kas izrādījās par 0,8% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2013. gadā.

Termiņu ziņā šis pieaugums sakrīt ar eiro papildemisiju, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) uzsāka 2015. gada sākumā. Tikpat labi iezīmējas atbilstība starp papildemisijas eiro masu un cilvēku masu Rīgas lidostā. ECB laiž apgrozībā naudu, uzpērkot visu eirozonas valstu un Rietumeiropas privātfirmu parādzīmes. Tādā veidā privātfirmas tika pie naudas, pa kuru šo firmu menedžeri varēja atlidot uz Latviju palūkoties, ko šeit varētu nopirkt par naudu, kas radīta no zila gaisa. Šādi darījumi notika, nauda sāka ieplūst Latvijā, un tagad arī aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju var lidot gan kā darbinieki, gan kā tūristi. Ja eiro emisijas nebūtu, cilvēki nebūtu iedabūjami lidostās neatkarīgi no tā, kādas reklāmas kampaņas rīkotu aviosabiedrības, lidostas un citi avionozares spēlētāji.

Norāde uz apstākli, ko nekādi nespēja ietekmēt ne Rīgas lidosta, ne Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, nemazina šo uzņēmumu nopelnus, apspēlējot vismaz abu pārējo Baltijas valstu avionozares dalībniekus.

***

VIEDOKLIS

Uldis Augulis,

Latvijas Republikas satiksmes ministrs:

- Pēdējā gada laikā Latvijas transporta un loģistikas nozares apjomi atkal sāk pieaugt, tādējādi pierādot nozares cikliskumu, kā arī nozarē paveikto aktīvo darbu, kas rezultējas šodien un arī turpmākā nākotnē.

Latvijas dzelzceļš, efektivizējot savu darbību un attīstot sadarbību ar dažādiem partneriem, panācis kravu pieaugumu 8 mēnešos par 6,5% jeb 1,97 miljoniem tonnu. Tas skaidri parāda, ka spējam rast jaunus risinājumus, piesaistīt jaunus tirgus, nodrošināt diversifikāciju. Pieaug gan pārvadājumu apjomi no Krievijas, gan īpaši liels uzrāviens vērojams tranzīta kravu apjomu pieaugumā tieši no Baltkrievijas.

Sadarbība ar Baltkrieviju īpaši sekmīgi attīstās, esam jau noslēguši dažāda līmeņa sadarbības vienošanas. Tā šovasar Ķīnā es parakstīju vienošanos ar Ķīnas-Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens attīstītājiem par jaunu transporta koridoru - no industriālā parka uz Latvijas ostām un pretējā virzienā. Šogad ir uzsākti pārvadājumi ar ekspresvilcienu Minska-Rīga. Vienlaikus rezultējas arī jauno maršrutu attīstīšana Eirāzijas reģionā, pieaug Latvijas loma savienojumos ar Skandināviju un atpakaļkravu plūsmu nodrošināšanu, kas rada pozitīvu ietekmi ostu darbībā.

Galveno maģistrālo dzelzceļa līniju stāvoklis Latvijā patlaban vērtējams kā teicams. Taču tā konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē tiek īstenots dzelzceļa elektrifikācijas projekts un citi attīstības projekti.

Lidosta Rīga pēdējos divus gadus mērķtiecīgi strādā pie kravu segmenta attīstības, kas nesusi labus rezultātus. Nozīmīga loma aviācijas kravu straujajā apjoma pieaugumā ir Latvijas pastam. Tranzīta sūtījumu projekta ietvaros uz trešajām valstīm pamatā tiek piegādāti pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas Alibaba sūtījumi no Ķīnas.

Kopumā, attīstot sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un sekmējot tranzīta attīstību, valsts transporta un loģistikas nozares mārketinga jomā ostas, dzelzceļš, lidosta, pasts u.c. nozares dalībnieki pozicionējas ārvalstu partneriem kopā, tādējādi sniedzot plašu informāciju un detalizētus, integrētus piedāvājumus.

Latvijā

Speciālos avio līgumreisus valsts amatpersonas varēs izmantot gan ārkārtas situācijās vai izņēmuma stāvoklī, gan gadījumos, kad regulārie komercreisi ir jāgaida ilgāk par 12 stundām pirms vai pēc apmeklējamā pasākuma, paredz Valsts kancelejas (VK) izstrādātie grozījumi regulējumā par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Svarīgākais