Imants Sarmulis: Mūsu filozofija ir radīt apstākļus biznesam
Lai gan Ventspils brīvostā notiek daudz kas vairāk nekā tikai kravu pārkraušana, kravu apjoma kritums šā gada astoņos mēnešos diktēja pirmo jautājumu brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim. «Varam cerēt līdz gada beigām nonākt līdz tiem pašiem 20 miljoniem tonnu, cik daudz Ventspilī pārkrāva 2017. gadā,» viņš atbildēja.
- Ostas darba kopējos rezultātus šā gada astoņos mēnešos diktēja kritums ogļu un naftas produktu daudzumā. Ar naftas produktiem situācija nav mainījusies, bet ogles tagad nāk uz Ventspili tādā apjomā, ka situācija izlīdzinās, - skaidro I. Sarmulis.
- Kas šā gada vidū pavērsa ogļu kravas uz Ventspili?
- Mēs tagad pārkraujam Krievijas izcelsmes ogles, kas agrāk gāja caur Melnās jūras ostām. Nav redzams, kas pārskatāmā nākotnē varētu aizstāt Krievijas kravas neatkarīgi no tā, pa kādu ceļu vai caur kādām valstīm tās nonāk līdz Latvijas ostām. Runāt par diversifikāciju ir labi un pareizi, bet diversifikācija nozīmē papildināt kravu apgrozījumu ar kaut ko citu, nevis aizvietot Krievijas kravas ar citu valstu kravām. Arī tas notiek, bet ne tādā apjomā, lai ietekmētu miljonos tonnu mērāmu kravu apgrozījumu.
- Cik mēs varam būt droši, ka Krievija nenoteiks savām oglēm vēl kādu citu maršrutu, kas neiet cauri Latvijai?
- Ceram, ka vienā vai divos mēnešos nekas nemainīsies. Protams, nekas nav garantēts uz mūžīgiem laikiem, bet nav iespējams milzīgas kravu plūsmas sūtīt vienu mēnesi vienā virzienā un jau nākamajā mēnesī - citā virzienā.
- Cik liela nozīme ir brīvostas un ostas uzņēmumu aktivitātēm kravu piesaistīšanā?
- Ne pirmo reizi teikšu, ka Ventspils brīvostas uzrādītais kravu apgrozījums ir ostas uzņēmumu kravu apgrozījumu summa. Brīvostas pārvalde rada apstākļus, lai apgrozījums būtu lielāks, bet pati nevienu tonnu kravu nav pārkrāvusi. Brīvostas pārvaldes ieguldījums ir perfekta infrastruktūra par cenām, kas zemākas nekā citās ostās Baltijas jūras austrumu piekrastē. Viss pārējais ir termināļu rokās. Termināļi veiksmes ziņā atšķiras, tāpēc nevar visu norakstīt uz Krievijas politiku.
- Kas tagad ir veiksminieki Ventspils ostā?
- Stena Line prāmju līnija Ventspils-Nīneshamna (Zviedrija) rāda apgrozījuma pieaugumu par 7-8-10 procentiem gadu no gada. Lielākoties prāmji pārvadā vietējas izcelsmes kravas, kas nedod ostas pārvaldei lielus ienākumus, toties ir nozīmīgas Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Ļoti liela nozīme gan ienākošo, gan izejošo prāmja kravu apkalpošanai ir autopārvadātājiem. Masveida kravas paliek Latvijas dzelzceļa un kravu pārvadāšanas kompāniju pārziņā. Tas strādā labi, sliežu pievedceļi pilsētai un termināļiem ir modernizēti un nerada nekādas kavēšanās.
- Ko brīvostas pārvalde tagad dara, lai uzturētu kārtībā savas hidrobūves un nodrošinātu kuģu ceļa dziļumu?
- Tas ir nebeidzams stāsts, jo mēs esam spiesti pārvietot tālāk jūrā smiltis, ko jūra ieskalo ostas kanālā. Izsmeļamo smilšu apjoms mainās gadu no gada robežās starp pusmiljonu un miljonu kubikmetru. Mums ir zemessūcējs Dzelme, ka ar savu darbu tiek galā ļoti labi. Ja ļoti retās reizēs ir vajadzīga palīdzība, tad četru dienu laikā mēs to saņemam, jo nedrīkst būt tā, ka kuģis piekrauts, iegrimis un vairs nevar iziet no ostas, jo kuģu ceļš kādā vietā nav pietiekami dziļš. Tas nozīmē, ka visi konkursi par šādas palīdzības pirkšanu jau ir savlaicīgi notikuši. Parasti ar visu tiek galā Dzelme un tās ļoti pieredzējusī ekipāža, kas perfekti pārzina visu ostas akvatoriju un izmanto katru brīdi, lai atjaunotu dziļumu tur, kur tas vajadzīgs un iespējams, netraucējot kuģu kustību. Otra puse pieredzei ir paša kuģa vecums. Drīz tam būs piecdesmit gadu, un mēs mēģināsim tikt pie jauna zemes smēlēja. Ātrāk to varētu izdarīt, ja drīkstētu izmantot Eiropas Savienības fondu atbalstu, bet Latvija izlēma citādi. Visa tā nauda, uz ko mēs varētu pretendēt kuģa pirkšanas gadījumā, tika novirzīta Rail Baltica projektam. Tāpēc mēs pētām iespējas sadarboties ar kuģu būvētājiem, kas spētu savās valstīs nokārtot kuģa piegādi mums kā eksporta kredītu, ko mēs laika gaitā atmaksāsim. Biznesa plāns balstās uz to, ka maksājumi par jauna kuģa pirkumu būs apmēram tādi paši, kādi mums ir vecās Dzelmes ekspluatācijas izdevumi. Jaunam kuģim ekipāža būs trīsreiz mazāka, degvielas patēriņš būs mazāks utt. Nekādu citu problēmu ostas infrastruktūrai nav. Notiek molu un pievedceļu remonti, bet tie ir tikai remonti ar ES finansiālu palīdzību. Remontējam to, kas nodrošina ostas darbību un drošību arī vētras apstākļos, bet ko saskaņā ar ES noteikumiem nevar iznomāt.
- Cik svarīga ostai ir ārējā finanšu palīdzība, par kuras ierobežošanu no 2020. gada ES pārvaldes iestādes brīdina?
- Šajā plānošanas periodā katra Latvijas lielā osta saņēma 27,5 miljonus eiro kohēzijas finansējumu. Kopā ar ostu līdzfinansējumu tas nozīmē ieguldījumus ostās virs 30 miljoniem, kas Ventspilī tiek vēl papildināti. Līdz ar to visas būtiskās Ventspils ostas problēmas ir atrisinātas, lai gan darbi ostas uzturēšanai nebeigsies nekad. Mūsu filozofija ir radīt apstākļus biznesam. Ienākumi valstij un pašvaldībai rodas piestātnēs, kuras mēs iznomājam. Kas ienākumus nedod, to mēs nevaram iznomāt, bet tas mums ir jāuztur iespējami lēti. Tas attiecas uz zemessūcēju, radaru sistēmu, loču kuģiem. Ir sava taisnība parunai par skroderi bez forša uzvalka. Mēs sev kaut ko pasūtām tikai tad, kad ostas uzņēmumu vajadzības esam apmierinājuši, nevis priecājamies, cik mums labs un dārgs ostas aprīkojums.
- Gadījums ar Kālija parku rāda, ka arī privātie uzņēmēji var uzbūvēt kaut ko tādu, ko paši pēc tam nespēj izmantot.
- Tas neapšaubāmi kaitē gan brīvostai, gan pašvaldībai un valstij, ka viens ostas uzņēmums izmanto apmēram 5% no tās jaudas, kāda uzņēmumam ir. Jautājums var tikt atrisināts ar piestātņu nomnieka nomaiņu, bet šis risinājums tagad virzās pa tiesu instancēm.
- Vēl cits gadījums šovasar bija ar tiem uzņēmējiem, kuri neprata vai negribēja uzmanīt savas ogļu kaudzes, lai tās neaizput gaisā.
- Tik vien tur vajadzēja, kā ogles laistīt. Lai nekādu problēmu ar putekļiem nebūtu, principā pietika ar ugunsdzēsēju šļūteni, bet ir iespējams uzstādīt iekārtas, kas visu izdara efektīvāk un ar mazāku ūdens daudzumu. Tikai Valsts vides dienestam ir tiesības noteikt katram uzņēmumam atļauto dabas piesārņošanas apjomu un pēc tam kontrolēt un sodīt, ja ierobežojumi tiek pārkāpti. Tādu tiesību nav ne brīvostas pārvaldei, ne Ventspils pašvaldībai. Lai tikai atceramies šīs vasaras gadījumu, kad situācija ar ogļu putekļiem Ventspilī bija kritiska un dome vēlējās panākt risinājumu, bet pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un ostas valdes loceklis Ošenieka kungs pat netika ielaists terminālī.
- Valsts vides dienestam pēc tam nācās pārsēdināt dažus savus darbiniekus uz citiem krēsliem.
- Es negribētu saukt nevienu cilvēku vārdā, jo viņi visi darbojas tā, kā tas Vides dienestā pieņemts. Ja viņi paši izsniedz atļauju piesārņot gaisu ar putekļiem, tad uzņēmēji to drīkst. Tāpēc galvenais ir tas, lai lielu piesārņojumu pieļaujošas atļaujas netiktu izsniegtas. Protams, nav iespējams pārkraut kravas tā, lai pilnīgi nekas nekur nenobirtu vai neizlītu, bet visam ir savs saprātīgais līmenis.
- Vai šī vasara palīdzēja noteikt saprātam atbilstīgas normas?
- Nē, pagaidām tādu normu nav. Ir vispār kaut kādas normas, kuru saturu ventspilnieki burtiski ieraudzīja tad, kad uznāca pietiekami liels karstums un vēl vējš.
- Kas tagad notiek Ventspilī, kā arī zvejnieku ostā?
- Zvejniecības statuss Ventspils ostā nesamazinās. Brīvostas pārvaldes atbalsts zvejniecībai bija bijušās zvēraudzētavas teritorijas sagatavošana tam, lai Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) varētu uzbūvēt savu saldētavu. Tas ir spožs piemērs, kā sadarbojās pilsēta, osta un zvejnieki. Tāds pats piemērs ir zivju pieņemšanas terminālis, ko uzbūvēja brīvostas pārvalde. Visas pārējās piestātnes un būves ir privātas.
- Ar ko Ventspils ir pārstāvēta zivju produktu tirgū Latvijā un pasaulē?
- Zivju konservu kombināts kā strādājis, tā strādā. Tālāk jāpiemin pašas zivis - saldētā veidā tās no Ventspils tiek vestas uz daudzām vietām. Visbeidzot, NZRO būvē zivju miltu rūpnīcu, kur tiks samaltas piezvejas zivis no Ventspils un citām ostām.
- Caur zivju pārstrādi esam nonākuši rūpniecībā, kas Ventspils brīvostas teritorijā attīstās daudzos veidos.
- Nupat tā sakrita, ka viens konkurss par jaunas rūpnīcas ēkas būvi ir noslēdzies un nākamo konkursu izsludinājām, bet trešā konkursa izsludināšana ir dienaskārtībā. Divas ēkas būs ar 4,2 tūkstošiem kvadrātmetru platību, viena - ar sešiem tūkstošiem. Tātad pusotrs hektārs nonāks zem jumta. Šie projekti bija sagatavoti tik labi, ka kaut 1,12 miljonu eiro atbalstu katram projektam no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda esam dabūjuši. Pārējie līdzekļi ir brīvostas nauda.
- Cik droši, ka ieguldījumus atpelnīsiet?
- Divām jaunbūvēm nomnieki ir zināmi jau tagad. Vēl citu uzņēmēju interese par Ventspils brīvostu ir pietiekama, lai mēs būtu droši, ka 2020. gadā, kad jābūt gatavām ēkām, tās visas varētu atdot nomā.
- Cik lieli ir jaunie projekti attiecībā pret jau esošo brīvostas rūpniecisko zonu?
- Nekustamo īpašumu mums tagad jau ir daudz. Brīvostas pārvalde kā īpašniece vai īpašnieces pārstāve pilsētai piederošo īpašumu gadījumā atbild par ēku tehnisko stāvokli. Sīkie remonti attiecas uz nomniekiem, bet ēku kā tādu no pamatiem līdz jumtam uzraugām mēs. Pēc jau minēto ēku uzbūvēšanas būs vairāk nekā pieci hektāri. Rēķinot pēc platības, zem jumta ir aptuveni četri hektāri ar brīvostas būvētām ēkām. Tā nav visa rūpniecības teritorija brīvostā, jo būvējuši ir arī privātie uzņēmumi. Ventspils ir ārkārtīgi veiksmīga investīciju piesaistē. Šo investīciju atmaksāšanās balstās uz produkcijas eksportu. Tā īpatsvars pārsniedz 90% no kopējā ražošanas apjoma.
- Nosauciet, lūdzu, piemērus šādai produkcijai, ko Latvijā ražo, bet ko Latvijas iedzīvotāji neredz.
- Lielākais uzņēmums ir Bucher Municipal, kas ražo tehniku pilsētu saimniecības vajadzībām - mašīnas ielu slaucīšanai. Pēc lieluma seko metālapstrādes uzņēmums Malmar.
- Cik daudz cilvēku šajos uzņēmumos strādā, un kā uzņēmēji piesaista darbaspēku?
- Tie nav grandiozi uzņēmumi nodarbināto skaita ziņā. Ja raugāmies uz jau nosauktajiem, tad tajos strādā attiecīgi ap 400 un 250 cilvēku. Tāda izmēra uzņēmumiem darbiniekus var atrast Ventspilī, bet darbaspēka pieejamība neaprobežojas ar pilsētu. Strādāt uz Ventspili brauc cilvēki no visas Ziemeļkurzemes. Speciālisti ierodas arī no Rīgas un citām vietām. Aptuveni divi tūkstoši cilvēku Ventspilī nodarbināti apstrādes rūpniecībā. Šīs grupas skaitliskais sastāvs ir visu laiku audzis. Ventspils industrializācijas sākumā viņu skaits bija ap pustūkstoti. Dominēja osta kā vieta, kur strādāt kvalificētiem cilvēkiem. Osta ir palikusi, bet darba vietu skaits tur ir strauji samazinājies.
- Jāpaskaidro, ka samazinājies ostā nodarbināto cilvēku skaits, nevis ostas darba apjoms.
- Noteikti ne. Cilvēku aizplūšana no ostas notika trijos viļņos. Pirmo vilni izraisīja ostas uzņēmumu privatizācija pagājušā gadsimta 90. gados. Valsts uzņēmumi taču darbiniekus neskaitīja, bet valsts gan skaitīja, lai visi cilvēki būtu darbā. Valdīja pilnīga nodarbinātība, kam bija ne tikai sliktās, bet arī labās puses. Kad uzņēmumi tika privatizēti, to saimnieki pārskaitīja savus darbiniekus un konstatēja, ka daudzus var atlaist, uzņēmumu darbu netraucējot. Uzņēmumi strādāja, pelnīja un naudu ieguldīja, kas izraisīja otro atlaišanu vilni. Tās bija sekas uzņēmumu modernizācijai. Pats pēdējais vilnis gan bija reakcija uz biznesa sašaurināšanos.
- Vēl viens ostas darbības diversifikācijas virziens ir jūras tūristu piesaistīšana. Vai siltā vasara tam palīdzēja?
- Ir Ventspilī terminālis, kas spējīgs uzņemt kruīza kuģi. Nord Natie Ventspils Terminals ir sācis ar to nodarboties. Šis gads nebija pirmā reize, kad kruīza kuģi Ventspilī ir ienākuši, un tad atkal uz vairākiem gadiem pazuduši. Šogad bija trīs izmēģinājuma reisi, pēc kuriem tūrisma firmu menedžeri savāc atsauksmes, cik daudzi no kuģu pasažieriem ir bijuši apmierināti ar piedzīvoto Ventspilī un tās apkārtnē, cik daudz varēja pagūt viņiem parādīt. Salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, šoreiz tika izmantota piestātne, pie kuras visērtāk piebraukt tūristu autobusiem. Ar tiem cilvēki ātrāk un ērtāk nokļūst līdz vietām, kur tūrisma firmas iecerējušas viņus izklaidēt. Ja tas būs izdevies, tad kuģi nākamgad atkal būs klāt.