Nākamā gada budžets: cik naudas atvēlēs veselības nozarei?
Ministru kabinets, ārkārtas sēdē skatot nākamā gada budžeta jautājumu, apstiprināja arī 2019. gada budžeta projektu veselības aprūpes nozares provizoriskajam finansējumam.
Finanšu ministrijā norāda, ka veselības reformai ir paredzēts būtisks finansējums - 154 miljoni eiro, taču aprēķini liecina, ka attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) veselības nozares finansējums salīdzinājumā ar šo gadu, visticamāk, nepalielinās. Ja valdība nepiešķirs papildus vēl vismaz 103 miljonus eiro, arī mediķu atalgojuma pieaugums būs apdraudēts.
Nākamā gada veselības nozares budžets saskaņā ar Finanšu ministrijas ziņojumu valdībā būs 1,168 miljardi eiro. Finanšu ministrija norāda, ka papildu nauda tiks piešķirta medicīnas personāla atalgojuma palielināšanai un finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai veselības nozarē, tomēr jāprecizē, ka Finanšu ministrijas minētā summa 154 miljoni eiro ir Eiropas Komisijas pieļaujamā deficīta atkāpe, un to izmantot mediķu darba algas pieauguma nodrošinājumam nevar.
Attiecībā pret IKP, veselības budžeta finansējums gan paliks tādā pašā apmērā kā šogad - četri procenti. Pagaidām valdība nav skatījusi, un, iespējams, šī valdība arī neskatīs jaunās politikas iniciatīvas, kas ietver svarīgas prioritātes veselības nozarē. Par tām varētu lemt jau jaunizveidotā valdība. Kā svarīgākā jaunā politiskā iniciatīva ir darba samaksas pieaugums ārstniecības personām vidēji par 20 procentiem, kā arī virsstundu darba samaksas nodrošinājums saistībā ar atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. Šim mērķim papildus nepieciešami 103 miljoni eiro.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana ir prioritāte numur divi - ambulatorajiem pakalpojumiem papildus nepieciešami 55,8 miljoni eiro, stacionārajai palīdzībai - 39,4 miljoni eiro. Tas paredzētu rindu mazināšanu un ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošanu. Raksturojot pakalpojumu apmērus, Veselības ministrija min skaitļus par ambulatoro aprūpi, ko nodrošinātu finansējums, ja to piešķirtu vēl papildus: 650 000 izmeklējumu, 488 000 speciālistu konsultāciju, 79 000 dienas stacionārā sniegto pakalpojumu, 5600 acu operāciju dienas stacionārā papildus, kā arī papildus 500 medicīniskās apaugļošanas procedūras. Savukārt stacionārā tas ļautu palielināt prognozējamas invaliditātes programmu, samazināt rindas uz endoprotezēšanas operācijām (gada laikā varētu veikt par 1168 operācijām vairāk), vairāk cilvēkiem nodrošināt stacionāro rehabilitāciju un aprūpēt hroniskos pacientus (tiesa, te jāpiebilst, ka vēl nesen valdībai nācās lemt par hroniskiem pacientiem domātas naudas pārdali, jo to nespēja izlietot; finansējums tika pārvirzīts tehnoloģiju iegādei Rīgas Austrumu slimnīcai).
Kā prioritāti Veselības ministrija norādījusi arī nepieciešamību pārskatīt tarifu valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši reālajām izmaksām, un aplēses liecina, ka tam vajadzīgi 48 miljoni eiro. Kompensējamām zālēm papildus nepieciešami vismaz 30 miljoni eiro, jo ir palielināts pacientu skaits, kuri saņem bioloģiskos preparātus, kā arī ir ieviesta otrā vējbaku vakcīnas deva bērniem Vakcinācijas kalendāra ietvaros.
Prioritāri noteikti ir arī uzlabojumi onkoloģijas jomā, taču tiem arī nepieciešams papildu finansējums 47 miljoni eiro. Nozīmīgs papildfinansējums nepieciešams Reto slimību plāna realizācijai - 31,3 miljoni eiro, kā arī HIV, B un C hepatīta ārstēšanai - 27,7 miljoni eiro.