«Laiks labs un darbi sokas!» pirms nedēļas apliecināja valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Bauskas nodaļas vadītāja Antra Kuka. LAU struktūrvienības visā Latvijā steidz izmantot sauso rudeni, lai pabeigtu darbus, kam jāsargā ceļi no ūdens.
Vairāku apstākļu sakritības dēļ 2018. gads LAU vēsturē ieies ar pamanāmi lielu darba apjomu ūdens atvades sistēmu atjaunošanā. Tas gan nekādi nenozīmē, ka LAU būtu atlicis malā visus citus darbus, kas nodrošina Latvijas valsts ceļu tīkla pastāvēšanu. Vasaras sezonā tas nozīmē labot ceļu virskārtu, lāpot plaisas un bedres asfaltā un labojot iesēdumus un bedres uz grants ceļiem, kas pēc tam tiek regulāri greiderēti. Ceļu uzturēšanas darbi neattiecas tikai uz brauktuvi. «Principā grāvju rakšana ceļmalās ir notikusi visu laiku,» šo darbu sarakstu papildināja LAU Jēkabpils Ceļu rajona (CR) direktors Arturs Ivbulis. 2018. gada atšķirības zīme ir tā, ka vismaz dažos ceļu posmos, kas izkliedēti pa visu valsts teritoriju, darbi notika un vēl notiek pēc plāna.
Ceļiem dod vairāk naudas
Latvijas mērogā ekstremāli sausā 2018. gada vasara un rudens seko tūlīt pēc ekstremāli slapjā 2017. gada, ko varētu dēvēt arī par stresa testu Latvijas ceļiem. Darbi šogad notiek pamatā tur, kur pirms gada ceļu posmi bija pagājuši zem ūdens un uz ilgāku vai īsāku laiku padarīti neizbraucami gan tāpēc, ka braukt tika aizliegts, gan tāpēc, ka pa tiem arī nevarētu pabraukt. Protams, ka darbu secību koriģēja ne tikai situācija uz ceļiem, bet arī cilvēki, kas uz šo situāciju norādīja. Kā spilgtākais piemērs šajā ziņā jāatgādina ap Latvijas un Lietuvas robežpunktu Grenctāli dzīvojošo cilvēku solījums nobloķēt Via Baltica, ja valsts turpinās ignorēt situāciju uz lielceļam līdzās esošajiem grants ceļiem, kas tieši tur dzīvojošajiem ir svarīgāki par lielceļu. «Atliek tur ap pulksten 14-15 dienā noturēties 15 minūšu, un automašīnu rinda būs sastājusies jau līdz Iecavai,» ar 2017. gada 9. marta Neatkarīgās starpniecību brīdināja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis. Tagad A. Kuka varēja apliecināt, ka Brunavas pagasta iedzīvotāji tiešām tiks pie labiem grants ceļu posmiem.
Pat ja ūdenim galīgi nav, kur noplūst, grāvis ar savu tilpumu līdz zināmai pakāpei atsūc ūdeni no ceļa plātnes
Pēc 2017. gada klimatiskajām īpatnībām nāca 2018. gads ar Saeimas vēlēšanām kā iemeslu papildu naudas novirzīšanai valsts reģionālo un vietējo ceļu labošanai, pirms kurām visa valdošā koalīcija gribēja kaut ar salīdzinoši pieticīgiem tēriņiem uzmundrināt lauku ļaudis. Tomēr galvenais iemesls lielākām rūpēm par ceļiem ir tagadējā ceļu tīkla nolietošanās līdz tādai pakāpei, kad ceļš no grants ceļa pārvēršas par grunts ceļu, kas no tagadējo autobraucēju skatpunkta jau līdzinās bezceļam. A. Kuka atgādināja par vienkāršo sakarību, ka no grants ceļa gada laikā aizput viens centimetrs ceļa virskārtas. Padomju laikā darbojās kārtība, ka ik pēc pieciem gadiem uz šādiem ceļiem jāuzber grants slānis piecu centimetru biezumā. Pēc tam no sistēmas palika pāri ceļu uzturētāju centieni uzbērt granti un šķembas vismaz tik daudz, lai greideriem ceļu virskārtas līdzināšanas vietā nenāktos stumdīt ceļa pamatnes akmeņus. Šogad vietējās nozīmes grants ceļu labošanai tika novirzīti vairāk nekā 30 miljonu eiro. Savukārt ūdens atvades sistēmu sakārtošanai grants ceļiem tika iezīmēti 1,8 miljoni eiro. Tā ir lielākā daļa no LAU pagājušā gada peļņas, kas pienāktos valstij kā LAU īpašniecei, bet no kuras valdība atteicās par labu šīs naudas ieguldīšanai ceļos. Šāds lēmums tika pieņemts šā gada augustā, bet laika apstākļi izveidojās tā, lai LAU pagūtu līdzekļus apgūt.
Ir jābūt darbu pēctecībai
Atšķirīgi finansēšanas avoti nenozīmē, ka principā atšķiras tie darbi, kas nepieciešami, lai savestu kārtībā dažādus ceļu posmus. Nav tā, ka ceļu uzturētāji vienā vietā tikai bērtu granti un neraktu grāvjus, bez kuriem ceļš slapjā laikā tik un tā kļūtu neizbraucams, vai otrādi - tikai raktu grāvjus ap ceļu, kas zemāks par apkārtējiem laukiem, un nebērtu granti. Jebkurā gadījumā tiek meklēti varianti, kā ar iespējami mazāku līdzekļu patēriņu paveikt visus nepieciešamos darbus, ar kādiem salabot iespējami garākus ceļu posmus.
LAU ir pirmsācēji grants ceļu pārvēršanā par ceļiem ar melno segumu, ko veido bitumena emulsijas un šķembu kārtas. Šāda par divkārtu virsmas apstrādi saukta metode ir daudz lētāka par asfaltēšanu. Divkārtu virsmas apstrādes gadījumā ceļa konstrukcija netiek pārbūvēta, tiek sakārtota ūdens atvades sistēma un ceļa klātne pastiprināta ar šķembu kārtu. Piemēram, LAU Jēkabpils CR šogad pievērsās grāvjiem ap ceļu Dignāja-Ilūkste-Jēkabpils. Patlaban ir apzināti vairāki simti posmu, kuros nepieciešams veikt ūdens atvades sistēmu sakārtošanu. Protams, viena gada laikā visus šos posmus nevarēsim sakārtot, tas notiks plānveidīgi.
Kā meliorēt Latviju
Pievēršanās ūdens atvades nodrošināšanai akcentē problēmu, ka nolietojušies ir ne tikai ceļi, bet arī meliorācijas sistēmas, kas neatrodas ceļu uzturētāju pārziņā. Tas attiecas gan uz pazemē guldītajiem cauruļu tīkliem, gan uz savulaik dziļajiem novadgrāvjiem, kas tagad var izrādīties aizauguši, aizbiruši vai pat speciāli aizbērti, ja zemes īpašniekam šķiet, ka tieši viņam grāvis nav vajadzīgs. A. Ivbulis norādīja, ka ļoti atšķirīgas situācijas veidojas atkarībā no tā, cik daudzu īpašnieku zemes nosusina viens grāvis vai pazemes ūdeņu kolektors. Ja šādu saimnieku ir viens vai daži, tad ar viņiem iespējams vienoties par to, kā ūdenim tikt projām ne tikai no ceļa grāvjos, bet arī tālāk pa šiem grāvjiem un caurtekām aiztecēt ūdenstilpju virzienā. Tomēr mēdz būt arī tā, ka šādu īpašnieku skaits sniedzas līdz desmit un vairāk. Tad visus šos īpašniekus praktiski nav iespējams kaut tikai satikt. Līdz ar to nav arī iespējams viņiem izstāstīt, ka ūdens noteces sistēmu uzturēšana ir viņu pienākums un arī ieguvums, ja netālu no viņu īpašuma iet normāli izbraucams ceļš. Ar pozitīvu pieredzi šajā ziņā dalījās LAU Ogres nodaļas vadītājs Egīls Pētersons, kuram sazināties un vienoties par meliorācijas sistēmu sakārtošanu ar zemju īpašniekiem palīdz gan Ogres novada, gan Ķeguma novada pašvaldību darbinieki. Citos gadījumos nākas iztikt tikai ar to, ko LAU var izdarīt saviem spēkiem. «Ceļš ar grāvi ir jebkurā gadījumā labāk nekā ceļš bez grāvja,» uzsvēra Alūksnes CR direktors Raitis Niedra. «Pat ja ūdenim galīgi nav, kur noplūst, tas ar savu tilpumu līdz zināmai pakāpei atsūc ūdeni no ceļa plātnes,» viņš skaidroja. Tik slapjā gadā kā pērn tas gan neko daudz nepalīdzētu, bet sausākos gados var pietikt arī ar grāvi gar ceļu. Var arī paveikties tā, kā šogad LAU Bauskas nodaļā, kur ūdens jānovada no ceļa Iecava-Lambārte. Kā zināms, Iecava apzīmē ne tikai apdzīvotu vietu, bet arī upi, kas līkumo netālu no šā ceļa. Līdz ar to pietiek papildināt grāvjus ar caurtekām, lai ūdens nonāktu līdz tādiem punktiem, kuros iespējams bez lieliem darbiem un saskaņošanas ar zemju īpašniekiem pavērt ūdenim ceļu uz upi.
Ko spēj pašvaldības
Uz Latvijas ceļiem parasti nav norāžu par ceļu piederību valstij vai pašvaldībām, kuru pārziņā esošo grants ceļu kopgarums vairākas reizes pārsniedz valsts ceļu kopgarumu. Valstij piederošos ceļus aprūpē LAU. Arī pašvaldības mēdz izmantot LAU tehniku un darbiniekus ar viņu zināšanām un prasmēm, lai uzturētu kārtībā savus ceļus. Vai pašvaldības seko valsts piemēram ceļu sargāšanā no ūdens? Neatkarīgās aptaujātie LAU struktūrvienību vadītāji to neuzņēmās apgalvot, situācija ir ļoti dažāda. Ja ir pieejams finansējums, tad to plāno un veic arī pašvaldības uz saviem ceļiem. Galvenokārt tas notiek tur, kur kāda pašvaldība atradusi iespēju izmantot Eiropas Savienības palīdzības fondu naudu.
Darbus uzskaita sīki un smalki
Grāvju rakšana ir liels darbs. Piemēram, E. Pētersons dalījās ar smalki uzskaitītiem datiem, ka grāvju tīrīšana ap ceļu Madliena- Aderkaši no 0,6. līdz 7,35. kilometram prasījusi izrakt 16 214 kubikmetru grunts. Ļoti uzkrītoša viņa sniegtajā pārskatā bija atšķirība starp lielo pārvietotās grunts daudzumu šajā ceļa posmā ar grāvju tīrīšanu ceļa Bauska-Linde 36,9.- 38,8. kilometrā, kur pieticis izrakt 250 kubikmetru grunts. Tātad - ceļa gabals trīsreiz īsāks, bet pārvietojamās grunts apjoms atšķīries 64 reizes. E. Pētersons apliecināja, ka tā tas tiešām bijis, jo ceļam Madliena-Aderkaši grāvju vietā 30 gadu laikā izveidojušies zemes vaļņi. Pie grāvju rakšanas šā vārda īstajā nozīmē ceļa uzturētāji tikuši tad, kad vispirms bija norakuši šos vaļņus. Otrajā objektā grāvji bijuši kā grāvji, kurus vajadzējis tikai iztīrīt. Šāda salīdzinājuma mācība ir tāda, ka dažādu ceļu posmu uzturēšanas tāmes ar līdzīgu veikto darbu sarakstu var ļoti atšķirties pēc izlietotās naudas summām, jo aiz viena nosaukuma mēdz slēpties dažādi darbu apjomi.
Kur ceļu uzturētāji liek no grāvju vietām izrakto grunti? Ogres gadījumā risinājumi bijuši dažādi. Vienā vietā izdevies atrast tādu zemes īpašnieku, kas šo grunti paņēmis savu pļavu reljefa izlīdzināšanai. No citā vietām grunti nācies vest uz LAU piederošu teritoriju, kur jau sastumts septiņus astoņus metrus augsts kalns.
LAU paveikto darbu kopējais starprezultāts bija tāds, ka līdz oktobra vidum jau bija nomainīti 432 metri bojāto caurteku, iztīrīti grāvji 200 512 kubikmetru apjomā un noņemts nomaļu apaugums 74 946 kubikmetru apjomā. Oktobris vismaz lielākajā daļā un visā Latvijā ir bijis labvēlīgs, lai 2018. gada ceļa darbu sezonas galīgie rezultāti LAU būtu vēl augstāki.