NRA PĒTA: Latvija pirks lētus, bet neesošus vilcienus

PĒCTECĪBA. Rodžers Jānis Grigulis ir piektais valsts a/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs, kura galvenais pienākums ir nokārtot jaunu vilcienu nopirkšanu © Annija Meikšāne, F64 Photo Agency

Latvijas valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) vakar paziņoja par nodomu nopirkt 32 elektrovilcienus par 225 303 262,32 eiro no Spānijas uzņēmuma Patentes Talgo S.L. (Talgo).

PV atzinis par uzvarētāju tieši to piedāvājumu, par kuru konkurenti jau sūdzējušies Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), ka piedāvājums neatbilst konkursa noteikumiem. Proti, ka spāņi nav izpildījuši prasību pieteikt konkursam tikai tādus vilcienus, kuriem jau eksistē ekspluatācijā nodoti prototipi. IUB komisija biroja priekšnieces vietnieces Evijas Muginas vadībā uz to atbildēja ar kalambūru, ka esot gan spēkā prasība, lai konkursanti būtu nodevuši ekspluatācijā vismaz desmit piepilsētas pasažieru elektrovilcienus, «taču pieredze šādu elektrovilcienu ražošanā šīs Sarunu procedūras ietvaros nav nepieciešama». Kalambūra jēga tāda, ka pieredze bijusi nepieciešama nevis šajā, bet citā - iepriekšējā - sarunu procedūrā, par kuru sūdzēties konkurenti nebija paguvuši, jo PV veda sarunas ar katru konkursa dalībnieku atsevišķi un konkurenti tikai daudz vēlāk uzzināja, ka viņu vidū iesprucis Talgo ar konkursa noteikumiem neatbilstošu piedāvājumu. Vakar precīzi plkst. 11.00 visiem konkursa dalībniekiem tika paziņoti konkursa galīgie rezultāti un sākās jauna laika skaitīšana desmit dienu garumā, kuru laikā konkursa dalībnieki drīkst apstrīdēt konkursa rezultātus kopumā. Visticamāk, viņi to darīs, bet ir manīti arī tādi gadījumi, kad konkurenti savā starpā vienojas ļaut uzvarēt vienam konkurentam apmaiņā pret viņa solījumu netraucēt citiem uzvarēt citos konkursos. Tādā gadījumā Talgo būtu jāvienojas ar trijiem konkurentiem - ar vēl vienu Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, ar Šveices Stadler Polijas meitasuzņēmumu un ar Čehijas Škoda vagonka.

ZĪMOLS, kas pēc dažiem gadiem varbūt būs bieži redzams Latvijā / Publicitātes foto

No Neatkarīgās jautājuma par konkursa noteikumiem neatbilstošo vilcienu izvēli PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis vispirms centās izsprukt ar norādi uz IUB lēmumu. Jā, Neatkarīgā šo lēmumu ir jau atreferējusi 5. oktobrī. Tādā gadījumā R. J. Grigulis atzinās, ka nezinot, kāpēc iepriekšējie PV vadītāji atstājuši Talgo starp konkursa dalībniekiem. Tik tiešām, vakar līdz uzvarētāja paziņošanai aizvirzītais konkurss sākās jau 2015. gadā, bet R. J. Grigulis kļuva par PV valdes priekšsēdētāju 2017. gada oktobrī. Viņš esot vadījies no sava priekšteča Andra Lubāna atstātajiem dokumentiem, nevis pats interesējies, ko Talgo ražo vai neražo. Ja kāds grib to uzzināt, tad lai pajautā Talgo.

Pirmo iespēju iepazīties ar Talgo sniedz uzņēmuma mājaslapa. Tā pārliecina, ka Talgo ir starptautisku mērogu sasniedzis vilcienu ražotājs. Talgo mājaslapā atrodas kartes ar dzelzceļa maršrutiem dažādās pasaules daļās, kur kursē Talgo vilcieni. Piemēram, Krievija nopirkusi Talgo vilcienus maršrutam Maskava-Berlīne, ņemot vērā Talgo prasmi būvēt vilcienus ar brauciena laikā maināmu atstatumu starp vagonu riteņiem. Arābi izklaidējas, traucoties Talgo vilcienos starp Meku un Medinu ar ātrumu 450 km stundā. Talgo ir pārstāvēts Losandželosas (ASV) metro parkā. Lai cik interesants būtu Talgo reālo vilcienu piedāvājums, tas tomēr nav mērķēts uz tādām līnijām kā Rīga-Jūrmala.

Zinošāks par R. J. Griguli izrādījās dzelzceļnieku arodbiedrības aktīvists Vladimirs Novikovs, kurš galvoja, ka viņam bijusi izdevība iepazīties ar Talgo piepilsētas vilcienu Parīzē. Nekādā ziņā neapšaubot viņa teikto, jāatzīst arī tas, ka viņš nevarēja būt redzējis to Talgo piepilsētas vilcienu, kas uzņēmuma mājaslapā pieteikts kā newest produkt it the Talgos^s portfolio (jaunākais produkts Talgo piedāvājumā) bez norādēm uz vilciena ekspluatāciju. Protams, tieši ar šo piedāvājumu Talgo grib iespraukties PV konkursā un caur šo konkursu - pasaules tirgū, kur visi ir tikpat gudri kā PV un iepirkumu konkursos prasa uzrādīt jau ripojošus vilcienus. Ja šo prasību nekad nevarētu lauzt vai apiet, tad mums būtu joprojām jābrauc tvaika lokomotīvju vilktos vagonos.

Iespējamas divas versijas, kāpēc PV izvēlējies pirkt vēl tikai nodomos esošus vilcienus. Labākajā gadījumā PV seko airBaltic paraugam. Tas riskēja pasūtīt ražošanā nepalaistas lidmašīnas un ieguva tās lētāk, jo šo lidmašīnu pirmā laidiena būvi sponsorēja Kanādas valsts. Būtu jauki Latvijai saņemt no Spānijas nākamo dāvanu vismaz 20 miljonu eiro vērtībā, jo par šādu summu Talgo vilcieni esot lētāki nekā nākamie lētākie vilcieni. Lai tā notiktu, spāņiem jāspēj vilcieni uzbūvēt, bet IUB un tiesu sistēmai jāmāk atvairīt Talgo konkurentu sūdzības. Sliktākajā gadījumā PV konkurss ir vērsts nevis uz vilcienu pirkšanu, bet uz tādu ieganstu radīšanu, lai Latvija varētu vilcienus nepirkt it kā juridisku strīdu dēļ, lai nebūtu jāatzīst, ka īstenībā nav naudas vilcienu pirkšanai.