Valsts noslēpums var kļūt sargājams arī no premjera

PAGAIDU GODS VAI TRIUMFS? Aldis Gobzems saņēmis nomināciju, par kuras iegūšanu vismaz publiskajā telpā nekad nav šaubījies. Atliek vien izlavierēt starp partneru sarkanajām līnijām un ambīcijām, lai pagaidām gaisīgo nomināciju pārvērstu taustāmā premjera krēslā © Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Neraugoties uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša brīdinājumu par risku, ka premjerministram var nebūt tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uzticējis Aldim Gobzemam. Arī viņam šim uzdevumam dotas tikai divas nedēļas, kurās būs jāmēģina samierināt Jauno konservatīvo partiju un Zaļo un zemnieku savienību.

Paužot neapmierinātību ar partiju nespēju vienoties par valdības izveidošanu, R. Vējonis pirms nedēļas tām deva laiku, lai tās pirmdien varētu viņam piedāvāt valdības modeli ar vairākuma atbalstu Saeimā. Pretējā gadījumā Valsts prezidents solīja nākt klajā ar plānu B, kurš nebūšot patīkams nevienai Saeimā iekļuvušajai partijai.

Pirmdien partijas nespēja uzrādīt vēlamos rezultātus, un R. Vējonis, nesniedzot komentārus, paziņoja, ka valdības veidošanu uztic KPV LV premjerministra amata kandidātam Aldim Gobzemam. Zināms, ka Satversmes aizsardzības birojs atļauju iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju varētu operatīvi izsniegt Jaunās konservatīvās partijas premjerministra amata kandidātam Jānim Bordānam un Attīstībai/PAR! virzītājam Artim Pabrikam, bet A. Gobzema gadījumā birojam nepieciešams vairāk laika - līdz pat sešiem mēnešiem, lai pārbaudītu viņa atbilstību augstajiem valsts drošības kritērijiem. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja A. Gobzemam tiešām izdodas izveidot valdību, viņš būtu spiests to vadīt, savus lēmumus balstot ļoti ierobežotā informācijā. Intervijā Neatkarīgajai SAB priekšnieks apliecina, ka Valsts prezidents par šiem riskiem ir ļoti labi informēts.

Pats A. Gobzems ir pārliecināts, ka iegūs premjerministra amata pienākumu pildīšanai tik ļoti nepieciešamo atļauju, un aicina SAB paskaidrot, kāpēc viņa pielaides izvērtēšanai nepieciešams tik daudz laika.

«Iestādei ar aptuveni astoņu miljonu budžetu šajā situācijā diez vai ir nepieciešams izprasīt kādus tiesiskās palīdzības lūgumus. Un vēsture rāda, ka to var izdarīt ļoti straujiem soļiem. Tāpēc arī šī problēma, kas patiesībā nav problēma, tiks atrisināta,» saka prezidenta nominētais premjerministra kandidāts. Pēc nominācijas saņemšanas viņš arī uzsvēra, ka, kļūstot par Ministru prezidentu, viņš rosinās mainīt spēkā esošo kārtību, kādā SAB piešķir tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. KPV LV jau iepriekš paudusi, ka pielaides būtu automātiski jāsaņem visiem Saeimā ievēlētajiem politiķiem un tās būtu atņemamas tikai tad, ja pielaides īpašnieks pieķerts rīkojamies pretēji valsts interesēm.

Jautāts, kāpēc, viņaprāt, prezidents nav ņēmis vērā gana skaidro SAB vadītāja brīdinājumu, politologs Filips Rajevskis norādīja, ka R. Vējonis ir arī Nacionālās drošības padomes vadītājs un kā tādam viņam jācenšas sabalansēt politisko varu un drošības dienestu ietekmi.

«Domāju - Vējonim kā Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājam jābalansē starp politisko varu un drošības dienestu ietekmi. Nevar būt situācija, ka dienesti veido koalīcijas un valdības. Domāju, ka šajā gadījumā Vējonis rīkojās, lai parādītu, ka mums ir tāda lieta kā vēlēta vara un varas piramīda strādā,» saka eksperts.

F.Rajevskis arī uzskata, ka A. Gobzema kandidatūras virzīšana nav vērtējama kā prezidenta piesolītais plāns B. «Domāju, ka viņš ir gatavs iedot pamēģināt izveidot valdību visiem trim iepriekš nosauktajiem kandidātiem. Plāna B piesaukšana bija tāds retorisks manevrs. Prezidenta pilnvaras un iespējas ir aprakstītas likumdošanā. Nedomāju, ka viņš var izlēkt no šī rāmja. Tas plāns B varētu būt Saeimas atlaišana, kuru viņš pats izslēdza. Viņš arī pats nevar veidot koalīcijas, var tikai aicināt kandidātu, kurš arī veido koalīciju. Domāju, šajā gadījumā plāns B bija neveiksmīgs uzmanības pievēršanas mēģinājums pašam sev,» saka F. Rajevskis.

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra pieļauj, ka prezidents pirms A. Gobzema nominēšanas guvis pārliecību, ka kandidāts iegūs pielaidi valsts noslēpumam un spēj izveidot vairākuma valdību.

Aktīvu valdības veidošanu A. Gobzems un KPV LV sola sākt šodien, kad iepazīstinās frakcijas deputātus ar valdības veidošanas ceļa karti un tad aicinās pārējās piecas labēji centriskās partijas pie sarunu galda.

Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns gan ir paudis, ka viņa vadītā partija negrasās atkāpties no apņemšanās nestrādāt valdībā, kuras sastāvā ir arī Zaļo un zemnieku savienība, kura pie KPV LV sarunu galda noteikti tiks aicināta. Jāatgādina, ka A. Gobzems aicinājis aizmirst iepriekš novilktās sarkanās līnijas, kas būtu attiecināms gan uz konservatīvajiem, gan labēji centriskajām partijām, kas pozicionējušās pret Saskaņu.

Īsi pēc nominācijas saņemšanas A. Gobzems atgādināja, ka laikā, kamēr valdību centās izveidot konservatīvie, KPV LV nav iejaukusies tās darba kārtībā un paudusi atbalstu visām konservatīvo iniciatīvām, tādēļ vismaz sarunu sākumā tādu pašu attieksmi gaida arī no konservatīvajiem tagad.

Svarīgākais