Demakova koncertzāles projekta neveiksmēs vaino padomnieku

Politiskās apvienības "Par labu Latviju" (PLL) pārstāve, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova koncertzāles Rīgā, uz AB dambja, projekta neveiksmē vaino savu padomnieku Mārtiņu Vanagu.

"Mana kļūda bija tā, ka es bezgalīgi uzticējos vienam cilvēkam savā komandā. Savulaik, starp citu, Sarmīte Ēlerte un arī Aivars Ozoliņš, kurš šobrīd slavina kādu citu politisko apvienību, mani brīdināja, ka es nedrīkstu uzticēties vienai konkrētai personai. Šī persona ir mans toreizējais padomnieks Mārtiņš Vanags. Tomēr es neklausīju padomiem un deleģēju Mārtiņam ļoti nopietnas lietas - arī koncertzāli. Es uzskatu, ka no PR viedokļa koncertzāle bija pilnīga katastrofa," šodien PLL interneta mājaslapā publicētā intervijā apgalvo Demakova.

"Mans padomnieks Mārtiņš, kuram tajā laikā uzticēju sabiedriskās attiecības, ar to vispār nenodarbojās. Un tobrīd es nekontrolēju situāciju, neko nezinot par koncertzāles virssaistībām. Man bija pilnīga pārliecība, ka mēs darbojamies esošās naudas ietvaros, ko mums Ministru kabinets piešķīra vēl 2004.gadā. Mārtiņš, kurš pelnīja vairāk nekā es un kuram vadības līgumā bija nostiprināta atbildība par aģentūru "Jaunie trīs brāļi", kontaktējās ar šo aģentūru. Es nezināju, ka aģentūras vadītājs slēgs līgumu par naudu, kuras nav. Par šīm virssaistībām uzzināju tikai pēc demisijas - ka mēs nevis iekļaujamies tajos līdzekļos, kas ir kontā, bet aģentūras parakstītā līgumā ir iesaistītas virssaistības," stāsta Demakova, kura nolēmusi atgriezties politikā un 10.Saeimas vēlēšanās kandidēt PLL sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Aktīvistu grupas, kas sevi dēvē par "Ceturtās atmodas tautas armiju" (4ATA), publiskotā informācija liecina, ka 2006.gada novembrī kultūras ministres Demakovas padomniekam Vanagam maksāti 2700 lati, bet 2008.gada decembrī pat 5000 latu. No 2009.gada septembra Vanagam, kurš kļuvis par kultūras ministra Inta Dāldera ārštata padomnieku, KM turpināja maksāt algu - 1030 latus mēnesī.

Tagad intervijā PLL mājaslapā Demakova atzīst, ka "tādi oskari baloži (viņam bija jāpārlasa bēdīgi slavenā intervija ar Edgaru Zalānu), mārtiņi vanagi un citi, saņemot naudu, kura ir neiedomājami liela Latvijas apstākļiem, vienkārši nedara savu darbu".

Valsts kontrole ir konstatējusi, ka līdz 2008.gada 30.decembrim akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas organizatoriskiem darbiem iztērēti Ls 2 989 520.

Akustiskās koncertzāles projekta virzītāji izstāžu un semināru organizēšanai iztērējuši Ls 33 468, par detālplānojumu un tamlīdzīgiem darbiem - Ls 45 496, par konsultācijām Rīgas koncertzāles projekta realizācijā, tas ir, pirmsprojekta stadijā, skiču projekta izstrādes stadijā, tehniskā projekta izstrādes stadijā, kā arī būvprojekta izstrādātāja iesniegto detalizēti darba rasējumu un iepirkumu procedūras dokumentu izvērtēšanai iztērēti Ls 57 883 un citiem izdevumiem Ls 10 283.

Valsts kontrole ir atzinusi, ka valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", 2008.gada 30.decembrī noslēdzot līgumu ar SIA "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojektu izstrādi, saskaņošanu un nodošanu, uzņēmās ilgtermiņa saistības par Ls 3 976 819 vairāk, nekā ir pieejami finanšu resursi. Līguma summa bija Ls 7 987 299 (tai skaitā PVN), bet aģentūrai pieejamie līdzekļi bija tikai Ls 4 010 480. Papildus līdzekļi akustiskās koncertzāles būvniecībai likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" nav paredzēti.

Saskaņā ar 2009.gada 2.aprīļa vienošanos līgums spēku zaudēja 2009.gada 3.aprīlī.

Aģentūras LETA arhīvs gan liecina, ka līdzekļi "Jauno trīs brāļu" sabiedriskajām attiecībām, kuras uzraudzīja Vanags, tika tērēti ar dāsnu roku. Jau 2005.gadā konkursa kārtībā tika izraudzīta firma "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības", kurai par 66 088 latu valsts un pašvaldību institūcijām un galvenajiem politiskajiem spēkiem bija jāskaidro, ka aģentūra "Jaunie trīs brāļi" savā darbībā "simbolizē valsts attieksmi spējai investēt sabiedrības kultūras un garīgās veselības izaugsmē", starptautiski nostiprina Latvijas tēlu, kā valsts iestāde "simbolizē profesionalitāti, nebirokrātisku darba stilu, modernu valsts pārvaldes iekārtu ar ieviestu kvalitatīvu vadības sistēmu, racionālu finanšu līdzekļu izlietojumu, caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu un atvērtu, uz klientu vērstu darbību".

"P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" bija jāveido "apsteidzošas, pozitīvas un radošas sabiedriskās attiecības", nevis jācīnās ar "negatīvas informācijas sekām". Tāpat bija jāsniedz rekomendācijas "pastāvīgas konstruktīvas mediju intereses nodrošināšanai par aģentūras īstenojamiem projektiem", jāizstrādā un jāīsteno mediju treniņu kopumu visu projektu vadītājiem, jāizstrādā "krīzes komunikāciju plānu".

"Skaidrs, ka es pati pie visa biju vainīga, un nekad vairāk manā komandā nebūs cilvēku, kuri man liekas, ka ir draugi. Politikā ir jābūt stingrai hierarhijai, kā armijā," intervijā atzīst Demakova.

Vanags, kurš ilgus gadus bija kultūras un ārlietu ministra padomnieks, patlaban pošas studēt uz Čikāgas universitāti Amerikā.