Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka" raisījis pamatīgu sašutuma vilni a/s “airBaltic”. Publikācijā minēts ka "airBaltic", iespējams, līdz pat 2024. gada martam iegādājās aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma “Tatnefjtaviaservice", pārkāpjot Eiropas Savienības sankcijas. Turpretī “airBaltic” apgalvo, ka kopš pirmajiem mēnešiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas nesadarbojas ar Krievijas degvielas piegādātājiem. Arī par sankciju ievērošanu atbildīgās Latvijas varas institūcijas norāda, ka nav faktu, kuri liecinātu, ka “airBaltic” pārkāpj sankcijas
"Sirdī un domās esam ar drosmīgo ukraiņu tautu." Ar šiem vārdiem sākas ieraksts, kas 2022. gada 1. martā publicēts "airBaltic" oficiālajā "Facebook" lapā.
Aviokompānija neaprobežojās tikai ar atbalsta vārdiem. Tā sāka sniegt īpašu atbalstu Ukrainas pasažieriem, atvēra karsto līniju ukraiņu valodā un aicināja ukraiņus pieteikties darbam. Savukārt 2022. gada oktobrī "airBaltic" ziņoja par veiksmīgu sadarbību ar Ukrainas valstij piederošo pasta kompāniju "Ukrpošta".
Gandrīz trīs gadus vēlāk uzņēmums, šķiet, joprojām ievēro deklarēto nostāju. Piemēram, 2024. gada novembrī "airBaltic" izveidoja mājaslapas versiju ukraiņu valodā. Tajā pašā mēnesī kompānija atklāja tiešo aviosavienojumu starp Rīgu un Žešovu - tuvāko lidostu pie Ukrainas robežas.
Tomēr visu šo laiku "airBaltic", iespējams, turpināja iegādāties Krievijā ražotu aviācijas degvielu. Tā secinājis medijs "Verstka", izpētot slēgtās Krievijas muitas datubāzes ierakstus un "ImportGenius" arhīvu.
Medija "Verstka" rīcībā nonākusi Krievijas ārējās ekonomiskās darbības datubāze, kas ietver informāciju par preču eksportu un importu, kā arī pilnas muitas deklarācijas. Ar šiem datiem cita starpā strādā muitas brokeri un atsevišķas valsts iestādes.
Balstoties uz šīs datubāzes informāciju, "Verstka" jau iepriekš publicējusi virkni izmeklēšanas materiālu par Krievijai piemēroto sankciju pārkāpumiem. Piemēram, par Rietumu uzņēmumu mikroshēmu ievešanu Krievijā vairāk nekā 502 miljonu dolāru vērtībā, par dažādu "iPhone" modeļu importu, par aprīkojumu piegādēm Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam, kā arī par to, kas un kā, apejot sankcijas, ieved Krievijas lidmašīnas.
"ImportGenius" ir ASV uzņēmums, kas apvieno simtiem miljonu tirdzniecības darījumu datus vienotā datubāzē. Šo datubāzi bieži izmanto pasaulē pazīstami mediji un organizācijas, piemēram, Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ) un Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centrs (OCCRP).
"Verstka" pārbaudījusi abus avotus, salīdzinot publiski pieejamo informāciju ar atklātajiem darījumiem.
No šiem datiem izriet, ka aviokompānija “airBaltic” no 2022. gada februāra līdz vismaz 2024. gada martam mēģinājusi veikt 28 degvielas iepirkumus no Krievijas, no kuriem 13 bijuši sekmīgi. Vēl 15 muitas deklarācijas slēgtajā datubāzē atzīmētas kā atceltas (kods 50).
Faktiski šie darījumi varēja būt arī pabeigti. Pēc muitas kontroles jomas eksperta teiktā, kurš sarunā ar “Verstka” vēlējās palikt anonīms, šāds kods nenozīmē, ka preces nav izlaistas uz ārzemēm - deklarāciju pēc piegādes var atcelt tās atkārtotas pārbaudes stadijā, lai slēptu faktu, ka preces ir nosūtītas.
No 15 atceltajām piegādēm 11 bija plānotas 2022. gadā, viena 2023. gadā un trīs 2024. gadā.
Divi veiksmīgi pirkumi notikuši uzreiz pēc kara sākuma - 2022. gada februārī un martā saskaņā ar līgumiem ar “Gazpromneft - Aero”. Pārējie 11 avotos ir datēti ar 2023. gadu, un sūtītājs ir norādīts kā “Tatneftaeroservice”. Kopumā “airBaltic”, saskaņā ar deklarācijām, importējis 3100 tonnas aviācijas degvielas par 206,7 miljoniem rubļu (2,3 miljoniem dolāru).
No sūtītāja aizpildītā “preču” apraksta izriet, ka reaktīvo dzinēju degviela bija paredzēta “air baltic corporation a/s” civilo lidmašīnu uzpildei starptautiskajos lidojumos. Imports bija regulārs - 2023. gadā vismaz reizi mēnesī. Arī katras piegādes apjoms gandrīz nemainījās un bija simt tonnu. Divas reizes “airBaltic” figurē kā tūkstoš tonnu pircējs 2022. gada februārī un martā.
Abās datubāzēs preces ir norādītas ar kodu “2710192100” - “degviela reaktīvajiem dzinējiem”, kas atbilst aprakstam. Šādas piegādes no Krievijas aizliedz ES sankcijas.
Kopš Ukrainas kara sākuma Eiropas Savienība vairākkārt ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju. 2022. gada jūnijā stājās spēkā jauni ierobežojumi, saskaņā ar kuriem “aizliegts tieši vai netieši iegūt, importēt vai pārsūtīt naftas produktus .. ja to izcelsme ir vai tiek eksportēta no Krievijas..”.
Aviācijas degviela, kuras muitas tarifa kods sākas ar “2710”, ir kļuvusi par sankcijām pakļautu produktu. To sarunā ar “Verstku” apstiprināja par ierobežojumu ieviešanu atbildīgā Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pārstāvis.
Tiesa, bijuši daži izņēmumi. Piemēram, noteiktie ierobežojumi neattiecās uz līgumiem, kas bija jāizpilda līdz 2023. gada 5. februārim. Ierobežoti netika atsevišķi darījumi ar piegādi tuvākajā laikā, t.i., ja līgumā nav paredzētas vairākas piegādes, ar nosacījumu, ka attiecīgā ES valsts par to paziņo Eiropas Komisijai desmit dienu laikā pēc darījuma pabeigšanas (līdz 2023. gada 5. februārim).
Ierobežojumi neattiecās uz naftas produktu iegādi Krievijā, kas nepieciešami pircēju pamatvajadzību apmierināšanai vai humāniem projektiem Krievijā.
Tādējādi "airBaltic" ierobežojumus, iespējams, pārkāpj vismaz kopš 2023. gada 5. februāra, liecina muitas deklarācijas. Vienlaikus 2025. gada martā FID nav saņēmis ziņojumus par iespējamiem aviācijas degvielas importa aizlieguma pārkāpumiem.
No muitas datiem var uzzināt, kas un kādā valstī preces ražojis, kā arī kurš kur un kam tās nosūtījis. Abās datubāzēs “airBaltic” gandrīz vienmēr ir norādīts kā “saņēmējs”. Divās deklarācijās šajā slejā ir domuzīme, un abas reizes sūtītājs ir norādīts kā “Gazpromneft - Aero”. Turklāt produkta aprakstā teikts, ka tas bija paredzēts “airBaltic”.
“Saņēmējas valsts kods” un “galamērķa valsts” deklarācijās minēts reti. Bet pēdējos deviņos pirkumos pirmajā ailē nulles vietā parādās “LV”, t.i., Latvija, bet otrajā vārds “NEZINĀMS”. Taču visur ir norādīta “airBaltic” juridiskā adrese un tirdzniecības valsts kods.
Deklarācijās norāda arī preču transportēšanai izmantoto transporta kodu. Gandrīz visos gadījumos šis lauks ir tukšs. Izņēmums ir iepriekš minētie deviņi pirkumi, kur ievadīts kods “40” - gaisa transports. “Verstka” nespēja atrast nevienu lidojumu, kas varētu piegādāt šādu degvielu.
Pēc anonīmā muitas kontroles jomas eksperta domām, preces no Krievijas varēja izvest ar gaisa transportu uz trešo, starpposma valsti un no turienes nogādāt Latvijā ar jebkāda cita veida transportu.
"Eksportējot kods 40 tiek norādīts kā transporta veids tikai uz Krievijas robežas," stāsta “Verstka” avots. “Tas ir, preces Krievijas robežu šķērsoja pa gaisu. Tālāk, nākamajos maršruta punktos, tam var būt arī cita nozīme."
Lai gan sūtītāji bija divi, vislielākais visos aspektos bija “Tatneftjaviaservice”.
Uzņēmuma mājaslapā norādīti galvenie darbības veidi - aviācijas degvielas piegāde un tirdzniecība, gaisa kuģu degvielas uzpildes pakalpojumu sniegšana Kazaņas starptautiskajā lidostā, kā arī degvielas saņemšana un uzglabāšana noliktavā.
Norādīts arī, ka “Tatneftjaviaservice” ir uzticams Krievijas un "starptautisko aviokompāniju", tostarp “FlyDubai” un “Euro Jet”, partneris, ar kuriem tas "strādā saskaņā ar tiešajiem līgumiem".
Uzņēmums dibināts 1998. gadā, piedaloties vienam no lielākajiem Krievijas naftas ieguves uzņēmumiem “PJSC Tatneftj”. Šobrīd “Tatneftj” pieder tikai 0,03% uzņēmuma. Atlikušie 99,97% pieder “Matrix LLC”. Kā noskaidrojis “Verstka”, to pārvalda uzņēmēja Vladimira Poļakova ģimene. V. Poļakovs ir viens no “Tatneftj” struktūrā ietilpstošā naftas atradņu pakalpojumu holdinga “TagraS” īpašniekiem.
Saskaņā ar “Tatneftjaviaservice” grāmatvedības datiem, 2023. un 2024. gadā pārdošanas ieņēmumi dubultojās, salīdzinot ar pirmskara periodu. Pēdējos divos gados pieaugusi arī "Tatneftjaviaservice" tīrā peļņa - no 315 miljoniem rubļu 2021. gadā līdz 520 miljoniem 2023. gadā un 592 miljoniem 2024. gadā.
“Tatneftj” pieder vēl viens uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu - “Tatneftj - Aviaservice”.
Ja pirmais “Tatņeftjaviaservice”, no kura piegādes par labu “airBaltic” atklāja “Verstka”, tika reģistrēts tālajā 1998. gadā, tad otra SIA ar tādu pašu nosaukumu “Tatneftj - Aviaservice” parādījās 2015. gadā, liecina Krievijas juridisko personu kartotēka. Otrais uzņēmums 100% pieder “Tatņeftj”.
Zīmīgi, ka otrs uzņēmums piegādāja degvielu arī ārvalstu uzņēmumiem, taču eksportu sāka tikai 2023. gadā. Tās vienīgā pircēja no ārvalstīm muitas datubāzē ir kompānija “Airpriority Europe Limited Partnership”, kas reģistrēta Dublinā 2020. gadā. Īru uzņēmums iegādājies aviācijas degvielu, taču tā tika piegādāta nevis uz Dublinu, kur uzņēmums reģistrēts, bet gan uz Ķīnu un Uzbekistānu, kas visās piegādēs norādītas kā galamērķa valstis.
2023. gadā jaunais “Tatneftj - Aviaservice” veica 17 piegādes, bet 2024. gadā - deviņas. No tām divas tika anulētas - viena ar kodu 50, bet otra ar kodu 40 (muitas deklarācija atsaukta pirms preču izlaišanas). Par veiksmīgām piegādēm uzņēmums 2023. gadā saņēma 109 miljonus rubļu (1,4 miljonus ASV dolāru), bet 2024. gadā - 111 miljonus rubļu (1,2 miljonus ASV dolāru).
Saskaņā ar finanšu pārskatiem, “Tatneftj - Aviaservice LLC” 2023. gadā nopelnīja 511 miljonus rubļu, bet 2024. gadā - 689 miljonus rubļu. Tas ir četras reizes vairāk nekā pirms kara, 2021. gadā. Uzņēmuma ieņēmumi tirdzniecības periodā ar Īrijas firmu arī pieauga līdz 8 miljardiem rubļu 2023. gadā un līdz 11 miljardiem rubļu 2024. gadā. Pirms kara, 2021. gadā, tie bija aptuveni 6 miljardi.
Tajā pašā laikā Īrijas uzņēmums ne tikai iepērk degvielu eksportam, bet arī uzpilda lidmašīnu degvielu Krievijā. “Verstka” šķīrējtiesā atklāja “Airpriority Europe Limited Partnership” prasību pret Uzbekistānas aviokompāniju “Panorama Airways”. Tajā Īrijas uzņēmums mēģināja piedzīt samaksu no Uzbekistānas uzņēmuma par lidmašīnu uzpildīšanu. Tiesa prasību apmierināja. Turklāt “Verstka” noskaidroja, ka “Airpriority Europe Limited Partnership” piegādātājs bija arī tas uzņēmums “Tatneftjaviasevice”, kas tika dibināts 1998. gadā.
Akciju sabiedrība “Tatneftj” ir viena no lielākajām Krievijas privātajām korporācijām, kas arī vada tāda paša nosaukuma grupu, kurā ietilpst vismaz 150 uzņēmumu. Viņu aktīvu aptuvenā vērtība 2023. gadā bija 2,045 triljoni rubļu.
Mātesuzņēmuma tīrā peļņa tajā pašā gadā bija 238,1 miljards rubļu, bet visas grupas peļņa pēc šī rādītāja atbilst devītajai vietai izdevuma “Forbes” reitingā.
Turklāt līdz 2022. gada martam uzņēmuma akcijas tika tirgotas Londonas fondu biržā, un vismaz līdz 2024. gada jūnijam tās turētāju vidū bija viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām “BlackRock”.
Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Tatarstānas valdība. Ar savu juridisko personu starpniecību tā kontrolē 34%. Tomēr tas ir mazāk nekā puse, kas formāli padara “Tatneftj” par privātu uzņēmumu.
Patiesībā Tatarstānas valdībai ir "zelta akcija", kas tai piešķir veto tiesības galvenajos pārvaldības jautājumos. Tādējādi vietējās varas iestādes saglabā ievērojamu sviru.
Saskaņā ar Korupcijas apkarošanas fonda veikto izmeklēšanu, “Tatneftj” ir galvenais mehānisms Tatarstānas prezidenta Rustama Minņihanova un viņa ģimenes bagātības vairošanai. Varasvīrs Jaungadu regulāri svinot Dubaijā, kurp viņš lido ar privātu lidmašīnu, kuras uzturēšanu apmaksā “Tatneftj”.
Pati “Tatneftjaviaservice” ir piedalījusies desmitos valsts konkursu par kopējo summu virs 160 miljoniem rubļu. Starp tā klientiem ir “RN - AERO” un “Tupolev”. Pirmais ir lielākās Krievijas naftas kompānijas “Rosneftj” meitasuzņēmums un degvielas uzpildes staciju biznesa operators. 2023. gadā tas tika iekļauts ES sankciju sarakstā. Otrs nodarbojas ar lidmašīnu, tostarp militāro, ražošanu, un arī tam 2023. gada beigās tika piemērotas ES sankcijas.
“airBaltic” Korporatīvās komunikācijas nodaļa “nra.lv” piektdien sniedza šādu atbildi: “Šobrīd publiskajā telpā par Latvijas nacionālo lidsabiedrību “airBaltic” tiek izplatīta informācija, kas balstīta uz apšaubāmiem avotiem un spekulācijām, nevis uz faktiem. Medija “Verstka” 13. marta publikācija, ko pārpublicējuši arī Latvijas mediji un kas vēsta, ka lidsabiedrība it kā apgājusi Eiropas Savienības noteiktās degvielas importa sankcijas, rada absolūti nepareizu iespaidu par “airBaltic” darbību.
Mēs aicinām sabiedrību un medijus saglabāt kritisku domāšanu un izvērtēt, vai šādās publikācijās paustā informācija ir pamatota ar ticamiem datiem, nevis tikai iespējamu scenāriju izklāstu bez konkrētiem pierādījumiem.
“airBaltic” atkārtoti uzsver - kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ES sankciju stāšanās spēkā “airBaltic” nesadarbojas ar Krievijas degvielas piegādātājiem un neveic maksājumus Krievijas uzņēmumiem.
Lidsabiedrība “airBaltic” norobežojas no jebkādiem nepamatotiem apgalvojumiem, un aicinām medijus ievērot profesionālas žurnālistikas standartus, publicējot objektīvu un patiesībai atbilstošu informāciju.
Izplatot nepamatotu dezinformāciju un nomelnojot “airBaltic” reputāciju, uzņēmums vērsīsies pie atbildīgajām institūcijām, lai izvērtētu šīs rīcības iespējamo ietekmi uz Latvijas nacionālo drošību un ekonomiskajām interesēm.
“airBaltic” ir uzticams un atbildīgs aviācijas uzņēmums, kas strikti ievēro starptautiskos un ES noteikumus un regulējumus.”
Pagājušā gada oktobrī kāds “nra.lv” lasītājs “airBaltic” lidojumā no Dubaijas (AAE) uz Rīgu bija ievērojis, ka lidmašīna nosēžas Burgasā (Bulgārija), kur tai klāt pieripo autocisterna ar Krievijas lielākās privātās degvielas kompānijas “Lukoil” emblēmu. Rakstu lasiet šeit.
Tas, saprotams, vedinājis domāt, ka “airBaltic”, iespējams, pārkāpj ES noteiktās sankcijas un uzpildās ar krievu degvielu.
“airBaltic Corporation” sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts apgalvoja, ka nacionālā aviokompānija nesadarbojas ar Krievijas aviācijas degvielas piegādātājiem, kā arī uzņēmums stingri ievēro visus ES noteikto sankciju ierobežojumus un nosacījumus. Līkums, ko lidmašīna veic uz Burgasu, esot saistīts ar to, ka “airBaltic” vēlas saglabāt visaugstākos drošuma standartus pasažieriem un apkalpei.
Burgasas un Varnas lidostu Komunikācijas, digitālā mārketinga un notikumu menedžmenta departamenta vadītājs Cvetomirs Stefanovs “nra.lv” tāpat noliedza, ka Bulgārijā būtu iespēja aviokompānijām iegādāties Krievijas degvielu. “Vēlamies informēt, ka valsts valdība aizliedz Krievijas izcelsmes degvielas importu Bulgārijas Republikā. Šis ierobežojums ir spēkā no 2024. gada 1. marta. Valsts atbildīgās iestādes stingri uzrauga un kontrolē, lai šis aizliegums tiktu ievērots,” apgalvoja C. Stefanovs.
“Verstka” ir Krievijas neatkarīgais medijs, kā komandu veido profesionāli žurnālisti, kas apvienojušies, lai bez cenzūras, spiediena un manipulācijām rakstītu par Krieviju.
Projekts tika uzsākts 2022. gada 26. aprīlī kā ātra atbilde uz mediju iznīcināšanu Krievijā pēc kara sākuma ar Ukrainu. “Verstka” strādā visdažādākajos žanros un formātos - izmeklēšana, pētījumi, politiskā analīze, ekskluzīvas ziņas, reportāžas un stāsti.
Par saviem profesionālajiem standartiem “Verska” saka: “Mēs augstu vērtējam savu reputāciju un necenšamies dzīties pakaļ “haipam” - katrs materiāls tiek stingri rediģēts, un fakti tiek pārbaudīti. Mēs strādājam ar avotiem dažādās valdības struktūrās, un mēs rūpīgi pārbaudām visu informāciju no tiem un publicējam tikai to, par ko esam 100% pārliecināti.” Redakcijā strādā no Krievijas emigrējuši pazīstami žurnālisti Oļesja Gerasimenko, Anna Rižkova, Ivans Žadajevs un citi.
