Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Pulkanena uzskata, ka valstī nodarbinātības un ekonomikas perspektīvas ir drūmas, iestājusies ekonomikas lejupslīde, pieaug bezdarbs. Janvāra beigās Somijā kopumā bija 325 800 bezdarbnieku, kas ir par 34 600 vairāk nekā gadu iepriekš un par 4100 vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".
Ekonomikas un nodarbinātības ministrija uz janvāra nodarbinātības rādītājiem raudzījusies ar lielām bažām, īpaši salīdzinājumā ar iepriekšējo pāris gadu atbilstošajiem periodiem.
"Bezdarbs divu gadu laikā ir pieaudzis par 60 000-70 000 cilvēku. Tas ir ļoti satraucošs skaitlis," sacīja valsts sekretāra vietniece Elīna Pulkanena. Bezdarbs, kas sākās būvniecības nozarē, ir sasniedzis visas nozares, nesaudzējot nevienu nozari. "Bezdarba pieaugums nav saudzējis nevienu reģionu, nozari, profesiju grupu vai izglītības līmeni," viņa piebilda.
Palielinājās arī ilgstošais bezdarbs, t.i., to cilvēku skaits, kuri bija bez darba vairāk nekā gadu. Ilgstošo bezdarbnieku skaits janvārī bija 112 300, kas ir par 20 600 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šie dati ir iegūti no Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas Nodarbinātības biļetena.
Somijas statistikas dati nedaudz atšķiras no Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas rādītājiem, jo atšķiras mērījumu metodes, taču virziens ir vienāds - nodarbinātības līmenis samazinājās, un bezdarba līmenis pieauga.
Nodarbinātības līmeņa tendence bija 71,8%, kas bija par 1,1 procentpunktu zemāka nekā iepriekšējā gada janvārī. Bezdarba līmeņa tendence bija 8,9% jeb par 1,1 procentpunktu augstāka nekā gadu iepriekš.
Somijā kopš 2022. gada nogales ir bijis ilgs periods, kad ražošana nav palielinājusies un faktiski vājinājusies jau vairākus mēnešus. "Mēs esam ceļā uz ilgstošu recesiju, bet cerams, ka mēs tajā neiekļūsim," sacīja E. Pulkanena.
Recesijas laikā ražošana samazinās, nodarbinātība samazinās un bezdarbs pieaug. Tehniski recesija ir, ja iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinās divus ceturkšņus pēc kārtas. IKP ir galvenais rādītājs ekonomikas statistikā, un tas raksturo sabiedrības attīstību. No otras puses, recesija ir ilgstoša, dziļāka, ja ražošana samazinās par vairākiem procentiem no IKP.
Somijas IKP iepriekšējā gadā samazinājās par 1,2 procentiem, bet pērn tas samazinājās par 0,3 procentiem (pēc provizoriskiem datiem). Pēc E. Pulkanenas domām, mīnusa zīme ir tik maza, ka visa valsts ekonomika vēl nav recesijā.
"Viena no recesijas definīcijām ir tāda, ka mums ir liels neizmantots ražošanas potenciāls. Citiem vārdiem sakot, ir darbaspēks, mašīnas un iekārtas, kas netiek lietotas un nedarbojas. Es domāju, ka mēs varam runāt par recesiju dažās nozarēs, piemēram, būvniecības nozarē, un par konkrētu un nomācošu ikdienas pieredzi bezdarbniekiem," viņa sacīja.
No otras puses, ekonomikā jau ir vērojamas uzlabošanās pazīmes.
Piemēram, janvārī Starptautiskais valūtas fonds publicēja savu ikgadējo novērtējumu par Somijas ekonomikas stāvokli un perspektīvām. Saskaņā ar prognozi, Somijas ekonomika šogad atgriezīsies pie 1,5 procentu izaugsmes.
Arī E. Pulkanena saskata izaugsmes pazīmes, jo mājsaimniecību pirktspēja ir uzlabojusies, cenu pieauguma temps ir palēninājies un procentu likmes turpina kristies, kas atvieglos uzņēmumu investīciju plānu īstenošanu.
"Nodarbinātība par sešiem mēnešiem atpaliek no ražošanas pieauguma. Citiem vārdiem sakot, ekonomika sāks augt vispirms, un tas nozīmē, ka vairāk vakanču tiks radītas tikai pakāpeniski. Mēs vēl neesam tajā ciklā. Janvārī ziņoto jauno vakanču skaits bija mazāks nekā janvārī pirms gada," uzskata ministrijas pārstāve. Pēc E. Pulkanenas domām, daudz kas ir atkarīgs no tā, kā attīstās starptautiskā ekonomika.
"Mēs pārdzīvosim arī šo lejupslīdi, kā mēs to vienmēr esam darījuši. Tomēr neskaidrības joprojām ir saistītas ar nodarbinātību un starptautisko situāciju. Ja bezdarbnieku skaits turpinās augt, algas, t.i., degviela ekonomikas izaugsmei, samazināsies," viņa sacīja.
"Danske Bank" galvenais ekonomists Pasi Kuopamāki vietnē "X" norādīja, ka statistika liecina par pakāpenisku pagriezienu uz labo pusi darba tirgū.
Somijas Tirdzniecības kameras galvenais ekonomists Juka Apelkvists atzina, ka situācija joprojām ir trausla, taču šķiet, ka ļaunākais ir aiz muguras un drīz sāksies nodarbinātības atgūšana.
PTT vecākā ekonomiste Henna Buska piekrīt sacītajam, taču viņa ir nobažījusies par ilgstošo bezdarbnieku skaita pieaugumu.
"Ilgstošo bezdarbnieku skaits, vairāk nekā 110 000, jau tuvojas koronavīrusa ēras tumšākajiem skaitļiem. Lai darba tirgus pastāvīgi mainītos uz labo pusi, ir vajadzīga ekonomikas izaugsme. Tas savukārt prasa nenoteiktības kliedēšanu uzņēmumos un mājsaimniecībās, kas nav garantēta pašreizējā nestabilajā globālajā situācijā," viņa rakstīja savā pārskatā.
