Ašeradens pilnībā noslepeno Meroni radio lietu

Lai gan netiešas norādes liecina, ka valdība otrdien beidzot ir pieņēmusi lēmumu par to, vai atļaut Radio SWH īpašnieku maiņu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš ir atbildīgs par lēmumprojekta virzīšanu Ministru kabinetā, atsakās atzīt pat to, ka šis jautājums valdībā tiešām ir izskatīts.

Par to, ka Radio SWH īpašnieku maiņas jautājuma izlemšanu Māra Kučinska valdība vairs nevarēja atlikt, liecina Nacionālās drošības likuma 44. pants, kurā noteikts, ka «Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Šo termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem», kā arī, «ja Ministru kabinets noteiktajā termiņā nav pieņēmis lēmumu, tad uzskatāms, ka pēc termiņa izbeigšanās atļauja ir dota».

Ņemot vērā, ka Radio SWH 80% akciju ieguvēja SIA Media Support lūgumu atļaut darījumu Ekonomikas ministrijā iesniedza septembra sākumā, var viegli aprēķināt, ka šīs nedēļas otrdiena bija pēdējā iespēja Ministru kabinetam vispār kaut ko lemt, jo citādi maksimālais četru mēnešu termiņš būtu pagājis un Rudolfa Meroni kontrolētā firma par Radio SWH legālu īpašnieku būtu kļuvusi automātiski.

Atkal likuma pārkāpumi

Jāatgādina, ka SIA Media Support lūgumu atļaut darījumu iesniedza tikai pēc Neatkarīgās saceltā skandāla par to, ka Rudolfs Meroni un viņa lietu kārtotāji atļaujas vienkārši uzspļaut Nacionālās drošības likumam, kurā skaidri un nepārprotami prasīts - vispirms jāsaņem Ministru kabineta atļauja un tikai tad var veikt darījumu ar nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības akcijām.

Šīs nedēļas valdības sēdes darba kārtības slēgtajā daļā, kas notika speciāli aprīkotās telpās Mazajā zālē, bija iekļauts jautājums 2019-TA-19k (2018.). Kā ziņotājs bija norādīts A. Ašeradens, kurš, atbilstīgi normatīvajam regulējumam, arī nosaka slepenības pakāpi.

Varēja izdarīt ticamu pieņēmumu, ka valdība lēmusi tieši par Radio SWH.

Tomēr A. Ašeradens uz trim Neatkarīgās jautājumiem, vai šīs nedēļas valdības sēdē tika lemts par Radio SWH, kāds lēmums tika pieņemts un kāda bija paša A. Ašeradena pozīcija, atbildēja vienādi: «Nav publiskojama informācija.»

Jebko komentēt atteicās arī finanšu un tieslietu ministri, kuriem šajā jautājumā bija jāsniedz atzinums.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis uz jautājumu, kā var būt nepubliskojama informācija par elektroniskā medija īpašniekiem, ja pat likums strikti prasa atklāt mediju patiesā labuma guvējus, atbildēja: «Šīs ir attiecības starp diviem komersantiem,», faktiski atzīstot, ka pati valdība šajā gadījumā mudina komersantu uz likuma pārkāpšanu.

No kurienes nauda?

Cita starpā kuluāros tiek aktīvi runāts, ka pavisam nesen amatu atstājušais valstij piederošās Latvijas radio 2 programmas direktors Armīns Ronis ir reālākais pretendents uz Radio SWH vadību, protams, ja valdība ir devusi atļauju akciju pārdošanas darījumam.

Par to, ka tieši R. Meroni ir galvenais noteicējs SIA Media Support, kura, kā ziņo mediji, par 2,2 miljoniem eiro pērn augustā nopirka a/s Radio SWH 80% akciju, var pārliecināties pa dažādiem ceļiem. Piemēram, Latvijas SIA Media Support māteskompānijas Austrijā Baltic News Network GmbH vienīgais īpašnieks ir Dr. Štefans Vursts, kurš savulaik fiksēts kā R. Meroni pārstāvis īpaši delikātos jautājumos, kas saistīti ar a/s Ventbunkers kontrolpaketes pārdošanu. Austrijas Baltic News Network GmbH direktors ir Alī Javucs Kuščus (Ali Yavuz Kuscu), kurš ir arī R. Meroni grāmatvežu firmas Perlogis amatpersona.

Savukārt Latvijā reģistrētās SIA Media Support vienīgā amatpersona Aivars Gobiņš ir bijis vai joprojām ir amatpersona pat vairākos desmitos R. Meroni kontrolēto uzņēmumu.

Neatkarīgās aprakstītā e-pasta sarakste liecina, ka vismaz vēl 2015. gadā ar R. Meroni saskaņoti pat sīki SIA Media Support un tās pārvaldītā portāla BNN.lv izdevumi. Turklāt R. Meroni Radio SWH ir gribējis iegādāties jau 2015. gada septembrī ar ietekmīgā uzņēmēja Guntara Kukula starpniecību, ko Neatkarīgajai apstiprināja arī pats G. Kukuls.

Kā liecina gan SIA Media Support, gan tās austriešu «mātes» Baltic News Network GmbH gada pārskati, šīm firmām pašām nav nedz miljonu, nedz simtu tūkstošu, kas nozīmē, ka darījuma pārbaudītājiem no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un atļaujas devējiem no Latvijas valdības bija jānoskaidro, vai darījumā ieguldītā nauda nav noziedzīgi iegūta, citādi pēdējā laika nepārtrauktās runas par naudas atmazgāšanas novēršanu ir smieklīgas divkosības izpausmes.

Pārdos krieviem

Visbeidzot atļaujas devējiem bija jānoskaidro, kādam nolūkam R. Meroni vispār ir vajadzīgs Radio SWH - vai lai aktīvi piedalītos politiskajā procesā, vai lai pievienotu šo mediju uzņēmumu kopējai uzņēmumu paketei, kura tiek gatavota pārdošanai Krievijas investoriem.

Par šo R. Meroni vēlmi pārdot visus viņa pārvaldītos Ventspils tranzītuzņēmumus krieviem publiski ir liecinājušas personas, kuru teikto apšaubīt nav nekāda pamata.

Proti, minētais G. Kukuls nesen Neatkarīgajai pastāstīja, ka apmēram pirms gada R. Meroni uzdevumā mēģinājis «atrast stratēģiskos investorus visam tam viņa kolhozam», bet tas nav bijis iespējams gan «ģeoekonomiskās situācijas» dēļ, gan tāpēc, ka «tā Rudolfa brigāde, maigi izsakoties, neuzrāda tādas cilvēciskās un profesionālās kvalitātes, lai kaut ko spētu piesaistīt no Krievijas».

Savukārt partijas Saskaņa līderis Jānis Urbanovičs Anša Pūpola filmā Ietekmētājs atzina, ka «Meroni ļaudis» viņu uzrunājuši kā «dižu krievu» un «ekspertu Ventspils karos», lai J. Urbanovičs palīdzētu «atrast pircēju viņa aktīviem». Tomēr R. Meroni un J. Urbanoviča sadarbība esot izpalikusi, jo «Meroni ļaudis» nav varējuši paskaidrot, kas ir tā «prece», kas jāpārdod, un kas ir patiesais «pārdevējs».