Augsta ranga komunistiem vēlas liegt darbu valsts pārvaldē

Nule apstiprinātās koalīcijas partijas savu pilnvaru laikā iecerējušas ieviest jaunu likuma normu, kas liegtu ieņemt valstiski nozīmīgus amatus bijušajiem augsta līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem. Pagaidām gan nav skaidrs, uz kuriem amatiem liegums būtu attiecināms.

Šīs iniciatīvas autori ir Jaunās konservatīvās partijas biedri, kuri attieksmi pret bijušajiem komunistiem nekad nav slēpuši. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns skaidro, ka par iniciatīvu koalīcijas partneri padziļināti vēl nav runājuši, taču viņam esot pāris priekšlikumi, kurus, apspriežot ar juristiem, varētu iekļaut jaunajā likuma normā.

Saskaņā ar J. Bordāna teikto, ierobežojumus varētu attiecināt uz Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas darbiniekiem un rajonu komiteju vadītājiem. Šiem bijušajiem komunistiem varētu liegt kļūt par Saeimas deputātiem un ministriem. Konservatīvie apsver iespēju ierobežojumus attiecināt arī uz pašvaldībām, taču J. Bordāns neslēpj, ka šī iecere varētu palikt nerealizēta, jo pašvaldību deputātu un vadītāju amati nav īsti uzskatāmi par valstiski nozīmīgiem amatiem. Tiesa, arī tas vēl jāapspriež ar tiesību ekspertiem.

Jautāts, kāpēc, viņaprāt, šie ierobežojumi nepieciešami, J. Bordāns paskaidroja, ka atšķirībā no citām valstīm Latvijā 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas nav noticis lustrācijas process un aizliegums aizpildītu šo robu.

Iekļaujot iniciatīvu valdības deklarācijā, koalīcijas partneri to detalizētāk apsprieduši neesot, taču konceptuālu iebildumu, ja likumprojekts izstrādāts kvalitatīvi, koalīcijas partneriem nav. To apliecināja arī Jaunās Vienotības līderis Arvis Ašeradens.

«Vispirms vajadzētu konceptuāli saprast, kādus mērķus ar šo likumprojektu gribam sasniegt pēc 28 gadiem, taču, ja likumprojekts būs labi izstrādāts, mēs to atbalstīsim,» skaidroja politiķis.

Pašsaprotami, ka diametrāli pretējās domās ir 13. Saeimā opozīcijā nonākušās Zaļo un zemnieku savienības deputāts, bijušais komunistiskās partijas biedrs Jānis Dūklavs, kurš konservatīvo ieceri dēvē par «pilnīgām muļķībām». Deputāts atgādina, ka ļoti daudzi komunistiskās partijas biedri ieguldījuši nenovērtējamu darbu Latvijas neatkarības atgūšanā, un viņš nezinot nevienu komunistu, vismaz starp Saeimā savulaik ievēlētajiem, kuri būtu Latvijai vēlējuši ļaunu.

«Mēs runājam par ļoti seniem notikumiem un darbiem, bet atceramies, ka Anatolijs Gorbunovs bija ļoti augstā amatā - Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs, bet viņš, šajā amatā būdams, atbalstīja Latvijas Tautas frontes izveidi un tautas labā darīja ļoti daudz labu darbu,» norādot, ka Latvijā bijuši daudzi komunistiskās partijas funkcionāri, kas veicinājuši atmodu, un neatrašanās partijā samazinātu viņu iespējas, saka J. Dūklavs.

Ja Jaunās Vienotības koalīcijai izdosies apstiprināt konservatīvo iecerēto likumprojektu, tas liegtu lielajā politikā atgriezties bijušajam ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim, kurš padomju laikos bija Saldus rajona komitejas pirmais sekretārs, taču neskartu jaunās valdības finanšu ministru Jāni Reiru, kurš savulaik bija Rīgas Elektromehāniskas rūpnīcas komjaunatnes pirmorganizācijas vadībā. Savukārt, ja izdotos vienoties arī par pašvaldību iekļaušanu neieņemamo amatu sarakstā, tad tas būtu attiecināms arī uz Ventspils vadītāju Aivaru Lembergu.