Bordāna rīcībā kaitējumu valstij nesaskata

© Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Koalīcijas partneru vidū viedoklim atšķiroties, Saeimas Pieprasījumu komisija akceptēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna tiesības savā darbībā distancēties no ministra amata un neatbalstīja opozīcijas rosināto pieprasījumu, kurā tika aicināts izvērtēt iespējamo kaitējumu Latvijas reputācijai pēc ministra nosūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām, kurā viņš sūrojās par kriminālprocesu pret savu partijas biedru Juri Jurašu un apgalvoja, ka viņa izdošana kriminālvajāšanai saistīta ar politisku izrēķināšanos.

Parakstoties kā Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, J. Bordāns, jau būdams pilntiesīgs tieslietu ministrs, vēstuli vēstniecībām izsūtīja pirms Saeimas balsojuma par J. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Vēstulē ministrs skaidro partijas biedra ieguldījumu cīņā ar korupciju un norāda, ka šīs cīņas gaitā J. Jurašs ieguvis daudz ienaidnieku, kuru līdzgaitnieki strādā tiesībsargājošajās iestādēs un Ģenerālprokuratūrā.

Šāda rīcība izraisīja opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu vidū sašutumu, kuri uzskatīja, ka ministrs, nesavietojami ar savu amatu, starptautiskajā telpā šādi cēlis Latvijai neslavu.

Pats J. Bordāns uzskata, ka, parakstoties kā partijas līderim, viņš ir pietiekami distancējies no ministra amata un pilsoniskā kārtā informējis sadarbības partnerus par J. Juraša procesa iemesliem.

Šādam viedoklim nepiekrīt bijušais premjerministrs Māris Kučinskis. «Nav tāda situācija, ka pa rītu esat ministrs, vakarā partijas priekšsēdētājs, bet naktī vīrs sievai,» teica ekspremjers. Vienlaikus M. Kučinskis norādīja, ka ZZS, iesniedzot pieprasījumu, nav plānojusi to pārvērst demisijas pieprasījumā, vien atgādināt ministram, ka Latvijas ārpolitiku veido ne tikai Ārlietu ministrija, bet valdība un tās locekļi ar savu rīcību.

Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols aizrādīja J. Bordānam, ka ministrs nevar nodalīt sevi no tam uzticētajiem pienākumiem - neatkarīgi no tā, kā tas parakstās zem vēstulēm. Par to liecinot arī viņa ikdienas darbs Ārlietu komisijā, kur ikdienā, tiekoties ar ārvalstu sūtniecību pārstāvjiem, viņam pēc vēstuļu izsūtīšanas jāskaidro, ka pret J. Jurašu nav vērsta politiskā izrēķināšanās. «Mēs varam sabiedrībai to teikt [ka ministra amats no partijas vadītāja amata ir atdalāms], bet tā to neredz diplomāti,» teica R. Kols, kurš uzskata, ka šādus tieslietu ministra izteikumus Latvijai nedraudzīgas valstis var vērst starptautiskajās organizācijās.

Uz to, ka, pēc viņa domām, J. Bordāns varētu būt apzināti kaitējis Latvijas starptautiskajai reputācijai, norādīja arī ZZS pārstāvošais Gundars Daudze, kurš atgādināja, ka saskaņā ar Krišjāņa Kariņa valdību veidojošo partiju sadarbības līgumu, premjeram par šādu nodarījumu ir tiesības pieprasīt ministra demisiju.

ZZS pieprasījumam gan nebija ne mazāko iespēju kļūt par demisijas pieprasījumu ne tikai dēļ ZZS nevēlēšanās situāciju pavērst šādi, bet arī tādēļ, ka, par spīti neoficiāli paustiem J. Bordānam kritiskiem viedokļiem, oficiāli Ārlietu ministrija savas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas personā apliecina, ka piekrīt J. Bordānam - vēstulē pausts partijas vadītāja, nevis valdības pārstāvja viedoklis. Šai pozīcijai pievienojās arī KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Tādēļ, ievērojot arī sadarbības līgumā nostiprinātās normas, balsojumā ar koalīcijas pārstāvju vairākumu pieprasījums tika noraidīts. Par to gan vēl būs jābalso arī Saeimai.

Svarīgākais