NRA PĒTA. Afēra izjaukta. Lai dzīvo afēra!

Pēc Neatkarīgās 14. augusta publikācijas Bordānisti ieplānojuši daudzmiljonu afēru Uzņēmumu reģistrā zibenīgi pārstrādāts šīs afēras noformējums grozījumos likumam Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere ceturtdien izpildīja savu pienākumu pateikt, ka UR uzkrātās informācijas nodošana atklātībā pēc likuma grozīšanas palielināšoties. Ja kaut kas no viņas teiktā neizraisīja nekādas šaubas un iebildes, tad tikai tas, ka pēdējos gados jau ir notikusi UR sniegtās informācijas apjoma samazināšana. Attiecībā pret tādu atskaites punktu nākotnei vajadzētu izskatīties labākai, bet par to nekāda pārliecība neradās. Tagadējai informācijas izplatīšanas sistēmai jābūt likvidētai jau ar nākamo gadu, bet skaidrības par tās aizvietošanu nav nekādas.

14. augustā Neatkarīgā atreferēja arī 15. augustā līdz pusdienlaikam UR mājaslapā publicēto UR likuma grozījumu aprakstu, par kuru G. Paidere dienas vidū notikušajā pasākumā paziņoja, ka tas vairs nav ņemams vērā, jo tajā pašā 15. augustā valsts sekretāru sanāksmē uzsaukts pavisam cits likuma grozījumu variants. Tikai pēc tam vecais teksts no UR mājaslapas pazuda, un vēl vēlāk jaunais teksts parādījās ne UR, bet Valsts kancelejas publicēto elektronisko dokumentu krājuma valsts sekretāru sanāksmes mapē. Par atšķirībām starp veco un jauno dokumentu pagaidām iespējams sacīt tikai to, ka likumprojekta anotācijas garums pieaudzis no 37 līdz 45 lappusēm. Būtu pārdroši paziņot, ka Neatkarīgā spētu dažu stundu laikā tikt skaidrībā par reālajām izmaiņām tāda dokumenta saturā.

Vecā varianta būtība, ko G. Paidere nenoliedza, bija uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku personas kodu aizvākšana no publiski pieejamo datu sadaļas, kas padarītu šo sadaļu absolūti bezvērtīgu, jo, kā 14. augustā skaidroja U. Dreiblats, «tā nedod iespējas pārliecināties, piemēram, vai kāda uzņēmuma patiesais labuma guvējs Andris Bērziņš ir slavenais aktieris, bijušais Valsts prezidents vai bijušais premjers, vai tomēr kāds cits. Piemēram, Firmas.lv datu bāze liecina, ka ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas 71 Andris Bērziņš, bet pavisam Latvijā ir vairāk nekā 400 Andru Bērziņu». Tādējādi UR deva iespējas reanimēt krāpšanas shēmas no pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad jēdziens par patiesā labuma guvēju nebija pazīstams. Pietika ar uzņēmumu amatpersonu paraksta tiesībām. Kādreiz bija tā, ka krāpnieki no rīta aizgāja uz UR un atsauca savas paraksta tiesības, bet tālāko dienas daļu pavadīja, parakstot līgumus, kurus viņu firma pēc tam nepildīja, jo tos taču parakstījis cilvēks, kam ar firmu līguma slēgšanas brīdī nekāda sakara vairs nav bijis. Šo shēmu varētu variēt, nolīgstot uz dokumentu parakstīšanu īstās amatpersonas Andra Bērziņa vietā citu Andri Bērziņu, Kalniņu utt. Šīs shēmas ja ne iznīka, tad vismaz panīka ne jau policijas dēļ, kas saimnieciskos noziegumus Latvijā neizmeklē principā. Uzņēmējdarbības vidi uzlaboja plašāka un ātrāka pieeja UR datiem, ko pašlaik vēl par ļoti nelielu samaksu nodrošina četri konkurējoši datu apstrādes uzņēmumi.

Tagadējo UR informācijas izplatītāju padzīšanu var izskaidrot divējādi. Vai nu padarīt krāpšanu par principiālu Latvijas uzņēmējdarbības normu, vai «tikai» novirzīt naudas plūsmu uz vienu firmu Emergn, kas par katru reāli vajadzīgos datus saturošu izziņu prasītu ne vairs eirocentus, bet vairākus eiro vai desmitus un simtus eiro. Otrajā variantā Latvijas uzņēmējdarbība sašķeltos lielajā biznesā, kas var atļauties sevi nodrošināt ar daudziem juristiem, ekspolicistiem utt. un piešķirt viņiem finansējumu izziņu pirkšanai no Emergn kaut par 100 eiro gabalā, un visiem pārējiem, kas sevi nodrošinātu, draudot krāpniekiem ar linča tiesu. Būtu pārspīlēti teikt, ka visu izšķīra Neatkarīgās publikācija, bet gan jau arī tai bija nozīme, lai bordānisti saņemtu aizrādījumu no citiem politiķiem un uzņēmējiem, ka bordānisti aizgājuši par tālu tādas krāpniecības veicināšanā, kas apdraud plašas biznesmeņu, tai skaitā politbiznesmeņu aprindas. Bordānistiem nācās UR likuma grozījumus pārstrādāt vai vismaz izlikties, ka tie pārstrādāti. Šo pārstrādāto versiju vakar prezentēja G. Paidere. Pārstrādājuma būtība esot UR rīcībā nonākušo personas kodu padarīšana par pieejamiem pat bez Emergn žēlastības.

Visās citās sadaļās vai nu tiks pastiprināta, vai ar UR likuma grozījumiem nostiprināta jau faktiski ieviestā datu slēpšana. Piemēram, der gan likuma grozījumu anotācijā rakstiski, gan G. Paideres mutiski apliecinātais, ka UR neatklāšot tos māju vai dzīvokļu īpašniekus, kas devuši atļaujas uzdot savas adreses par UR pieteikto firmu adresēm. Pamatā tās ir fiktīvas, dažādu krāpšanas shēmu veidošanai dibinātas pastkastīšfirmas, jo reālie uzņēmumi taču aizņem reālas ražošanas vai biroju telpas. Droši vien deviņos gadījumos no desmit šīs firmām pierakstvietu atvēlējušās personas vārds neko nenozīmēs, bet atlikušajā gadījumā tā uzzināšana var lieti noderēt, lai saprastu, kā kārtējais ierēdnis slēpj savus nelegālos ienākumus vai uzņēmējs slēpj īpašumus no bankām, valsts un citiem kreditoriem. Ja adreses devēja atklāšanai vispār nebūtu nekādas nozīmes, tad UR nebūtu jāpilda krāpnieku pasūtījums šos devējus slēpt. Ļoti līdzīgi var teikt par visiem citiem dokumentiem, kādi nonāk UR.