Rindās uz apkalpošanu lidostā Rīga stāvošajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem un viesiem jābūt priecīgiem par to, ka lidmašīnas lidlaukā var grozīties ļoti veikli. Galvenais, ka «saīsināta gaisakuģu manevrēšanas distance, atmosfērā nonākošo siltumnīcefekta gāzu apjoms samazināts par 700 tonnām gadā».
Pasažieru skaita pieaugums lidostā šķiet pašsaprotami labs rādītājs, kamēr drūzmēšanās lidostā vismaz pašas lidostas prasīto divu stundu garumā neizrādās ilgāka par pašu lidojumu. Gaidīšanu un drūzmēšanos lidostā Rīga vairāku iemeslu dēļ psiholoģiski grūtāk pieņemt, nekā vēl ilgāka laika pavadīšanu pasaules mēroga lidostās. Pirmkārt, tajās taču ir, ko darīt. Proti, tur jānoiet lieli attālumi no lidostu ieejas līdz izlidošanas punktiem. Tā nebūt nav triviāla darbība, ja jānes vai jāstumj bagāža, jāsaglabā ceļotāju grupa un pie katra nākamā pagrieziena jāpārbauda, kurš gaitenis ir pareizais maršrutā uz izlidošanas vietu. Otrkārt, Rīgas lidosta piedāvā maz vai nemaz tādu reisu, pret kuru ilgumu pāris stundu gaidīšana uz izlidošanu šķistu sīkums. Treškārt, Rīgas lidostā no Rīgas un Pierīgas var nokļūt ātrāk nekā līdz vairumam lielo pilsētu lielajām lidostām. Rīgas pilsēta un Rīgas lidosta kopā ir tik maziņas, ka šeit mazāk nekā stundu var aizņemt viss ceļš no izbraukšanas punkta pilsētā līdz iekāpšanai lidmašīnā. Tomēr tagad par šādām priekšrocībām vairs nevar būt drošs pasažieru vairākums, kuru izlidošanas laiki sablīvēti, lai maksimālo reisu skaitu spētu izpildīt airBaltic lidmašīnas.
Lidostā pasažieru kļūst vairāk gadu no gada. Šā gada 9 mēnešu izmaiņu rādītājs ir +11,5% pret atbilstošo 2018. gada periodu. Arī pasažieru apkalpošanai domātais lidostas būvapjoms pēcpadomju gados ir audzis, taču ne tik strauji, kā ik pa laikam solīts dažādos lidostas attīstības plānos. Tagadējie plāni pieskaņoti Rail Baltica stacijas izbūvei, kas varētu notikt pēc gadiem pieciem. Uz cilvēku neapmierinātību ar šādu mierinājumu par viņu šodienas problēmām pagājušajā nedēļā atsaucās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs, ko amatam izvirzījusi partija KPV LV. Aģentūra LETA 17. oktobrī izplatīja viņa prātojumus par lidostu, kas sākās ar vārdiem «lidostā Rīga valda «bardaks», un situācija nekavējoties jāsakārto». Lidosta tūlīt lika pretī ielūgumu visai Tautsaimniecības komisijai sarīkot savu sēdi lidostā un iepazīties ar «uzņēmuma attīstības mērķiem, plānotajiem vērienīgajiem investīciju projektiem, kā arī aktuālo situāciju un veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu pasažieru apkalpošanas kvalitāti».
Abas puses uzsver vienu un to pašu, ka cilvēki taču drūzmējas ne klajā laukā, bet vietā, kur, kā J. Vitenbergu citē LETA, «valsts gadiem ilgi ir strādājusi un ieguldījusi lidostas attīstībā pietiekami apjomīgas investīcijas, lai tā varētu nodrošināt atbilstošus apstākļus un būt līdere starp Baltijas lidostām». Lidosta tūlīt precizēja, ka «kopumā uzņēmums ir investējis infrastruktūrā vairāk nekā 250 miljonus eiro, attīstot lidlauku un pasažieru termināli». Lidosta atsaucas uz Eiropas Komisijas (EK) uzliktajiem ierobežojumiem valsts atbalstam lidostām un aviokompānijām un apgalvo, ka «visas investīcijas ir veiktas no uzņēmuma pašu līdzekļiem, bez valsts atbalsta, turklāt maksājot dividendēs valstij 80% no uzņēmuma peļņas».
EK neļauj valstīm vai pašvaldībām dotēt starpvalstu konkurencē esošas aviosabiedrības un lidostas, bet tas nenozīmē, ka šie uzņēmumi vispār un Latvijas gadījumā tai skaitā vispār netiek pie nodokļu maksātāju naudas. Tiek - bet tikai tad, ja tā ir pašas EK apgrozīta nauda, kas izsniegta atbilstoši EK nosacījumiem. Šeit jau dots citāts no dokumenta, kas apliecina EK prasību izpildi attiecībā uz CO2 emisijas samazināšanu Rīgas lidostas lidlaukā. Turpat tagad ir arī novērsta lidmašīnu pretapledošanas apstrādes vielu nonākšana notekūdeņos 300 000 litru apjomā, ir izbūvēti jauni un rekonstruēti esošie lidlauka segumi, tādējādi mazinot svešķermeņu nonākšanas risku gaisakuģu dzinējos, kas sekmē aviācijas drošību utt. Ja visu šo cilvēku un dabas sargāšanas pasākumu dēļ konkrētā lidosta un vispār lidostas spēj apkalpot vairāk un lielākas lidmašīnas, tad tā, pēc EK morāles jeb terminoloģijas, ir tikai nejaušība, kas konkurenci nebojā.
J. Vitenbergs sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka arī viņš ES morāles normas zina un ievēro, bet deputātiem tomēr jāizsakās viņu vēlētājiem saprotamā valodā. Ar valsts atbalstu viņš domājis Latvijai piešķirtā kohēzijas finansējuma novirzīšanu lidostai, kas nekādi nevarēja notikt bez Latvijas valdības akcepta un līdzdalības. Piemēram, 2007.-2013. gada plānošanas periodā ir veikti labiekārtojumi par 93 miljoniem eiro, no kuriem 57 miljonus devis ES Kohēzijas fonds, 11,6 miljonus - valsts budžets un 23,7 miljonus - pati lidosta. Ja EK šādu finansējumu, tai skaitā Latvijas valsts finansējumu, ir prasījusi un saskaņojusi, tad nevienam nav izredžu sūdzēties EK par to, ka Latvijas valsts uzņēmums Rīga būtu saņēmis neatļautas dotācijas.
Tagadējā plānošanas periodā lidostā par 23 miljoniem eiro tiek veikts nākamais Kohēzijas fonda projekts, kura nosaukums Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā «Rīga» vēl jo skaidrāk signalizē, ka pasažieru rindu problēma lidostai ir jārisina pašai uz sava rēķina. Šo faktu Neatkarīgajai īpaši uzsvēra lidostas preses pārstāve Laura Karnīte: «Kohēzijas fonda līdzekļus saskaņā ar ES fondu finansējuma nosacījumiem lidosta drīkst izmantot tikai drošības un vides aizsardzības mērķiem, un tas arī tiek veiksmīgi darīts, padarot Rīgas lidlauku par modernāko Baltijā skrejceļa infrastruktūras ziņā. Taču tādiem projektiem kā, piemēram, pasažieru termināļa attīstība, kas ES izpratnē ir komerciāliem mērķiem paredzēta infrastruktūra, fondu finansējumu vai valsts budžeta līdzekļus izmantot nav atļauts.»
Saeimas deputāti pošas uz lidostu, un lidosta gatavo solījumus uzlabot pasažieru ērtības jo ātrāk, jo labāk. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Neatkarīgajai norādīja, ka lidostā bez publiski pamanāmiem protestiem pagājuši jūlijs un augusts, kad pasažieru skaits sasniedz gada maksimumu. Ja sūdzības par lidostu sasniegušas J. Vitenbergu oktobrī, tad, visticamāk, lidosta pārāk ātri atslābusi tūrisma sezonas nogalē. Lidostas skaidrojums ir tāds, ka tās personāls nevis atslābis, bet izslimojis rudens vēsuma stimulētos vīrusus un turpmāk atrisinās visas pasažieru problēmas, ja viņi ieradīsies lidostā pāris stundas pirms lidojuma.