Kur dzīvot labāk – pilsētā vai laukos

© Pixabay

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sākusi aptauju par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem. Iedzīvotājiem jautās par viņu adresē mītošo personu ienākumiem, tēriņiem pārtikai un transportam, nodarbinātību, veselības stāvokļa pašvērtējumu, labklājību, kā arī par mājokļa apstākļiem.

CSP šogad aptaujās ap 8000 mājsaimniecību. Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli. No 1. līdz 16. februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csb.gov.lv.

Neatkarīgā

Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 16. marta līdz 30. jūnijam CSP intervētājs ar to sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē.

Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.

CSP ir apkopojusi datus par nozīmīgākajiem 2019. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultātiem:

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7%,

sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10%;

gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē - par 13,8% (376 eiro mēnesī), Zemgalē - par 13,3% (501 eiro mēnesī) un Rīgā - par 13% (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2% (591 eiro mēnesī). Kurzemē - par 8,5% (467 eiro mēnesī) un Vidzemē - par 7,4% (431 eiro mēnesī). Pilsētās pieaugums bijis 10,9% (575 eiro mēnesī) un laukos - 13,6% (483 eiro mēnesī).

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.