Palīdzības lūdzēju skaits nostabilizējies

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Ārlietu ministrija sistemātiski informē par konsulārajiem pakalpojumiem, lai ārvalstīs krīzes situācijā nonākušie Latvijas valstspiederīgie pēc iespējas operatīvāk saņemtu palīdzību.

Aizvadītajā gadā Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā saņemti 3624 zvani uz departamenta palīdzības tālruni. Tas ir mazāk nekā 2018. gadā, bet nedaudz vairāk nekā 2017. gadā. Četrpadsmit gadījumos piešķirta atmaksājamā atlīdzība - kopējā izmaksātā summa bija 5002 eiro. Savukārt 2018. gadā ārkārtas situācijā nonākušiem 14 Latvijas valstspiederīgajiem tika izmaksāti kopumā 9076 eiro. Plānojot budžetu, Ārlietu ministrija ir paredzējusi, ka turpmāk dažus gadus atmaksājamā materiālā palīdzība tiks piešķirta vidēji 15 cilvēkiem gadā.

Materiālo palīdzību piešķir kopš 2018. gada oktobra, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 Materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība. Noteikumi paredz piešķirt materiālo palīdzību, lai segtu ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus, ja persona no savas gribas un rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ ir ārvalstīs nonākusi ārkārtas situācijā, kurā ir apdraudēta tās dzīvība, veselība vai drošība un personai nav pieejama cita palīdzības saņemšanas iespēja. Pirmām kārtām šādās situācijās nokļuvušie cilvēki tiek aicināti sazināties ar ģimeni, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, un, ja no viņiem palīdzību nesaņem, tad iesaistās Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

2018. gada maijā spēkā stājās Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likums, kas ļauj nodrošināt plašāku un pieejamāku konsulāro palīdzību. Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti, lai ārvalstīs esošām personām nodrošinātu Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību pārstāvniecībās.

Konsulārā palīdzība tiek sniegta valstspiederīgajam, kurš atrodas ārkārtas situācijā ārvalstī, ja viņam ir neatliekami nepieciešams atbalsts un nav iespējas saņemt citu palīdzību. Par ārkārtas situācijām ir uzskatāmi it īpaši šādi gadījumi ārvalstīs: ja persona ir aizturēta vai apcietināta; cietusi noziedzīgā nodarījumā; ir smagi slima vai cietusi nelaimes gadījumā; mirusi (atbalsts tiek sniegts tās tuviniekiem); personai ir nepieciešama palīdzība un repatriācija, it īpaši bruņota konflikta, katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, ja ir apdraudēta dzīvība, veselība vai drošība; nepilngadīgajam tiek nodibināta vai tiek plānots nodibināt ārpusģimenes aprūpi vai adopciju; personai ir nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu.

Kopumā 2019. gadā sniegti 305 049 konsulārie pakalpojumi, par kuriem iekasēti 9,6 miljoni eiro. 289 574 no šiem pakalpojumiem sniegti ārvalstu pārstāvniecībās. Konsulārais departaments 1159 gadījumos sniedzis bezmaksas palīdzību (kopš 2016. gada kā bezmaksas pakalpojums ir arī atbilžu sniegšana uz elektroniskiem pieprasījumiem).

KUR VĒRSTIES

Diennakts tālrunis ārkārtas situācijās ārzemēs, piemēram, nāves gadījumi, smagas saslimšanas, katastrofas: 37126337711.

Konsulārās palīdzības saņemšanai var reģistrēties Konsulārajā reģistrā, kurā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī bezvalstnieki un trešās valsts valstspiederīgie var iekļaut ziņas par plānoto uzturēšanos ārvalstīs. Reģistrēšanās sniegs iespēju nepieciešamības gadījumā operatīvi saņemt konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās. Vienlaikus iespējams iesniegt informāciju par cilvēkiem, ar ko ceļosiet kopā, apmešanās vietām, kontaktpersonām, apdrošināšanu.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.