Mēnesi pirms 86. dzimšanas dienas – 2020. gada 9. februārī – aizsaulē aizgāja jurists Aloizs Vaznis. Viņš bija pirmais iekšlietu ministrs Latvijas neatkarības atgūšanas laikā – Ivara Godmaņa valdībā. No viņa atvadīties bija atnākuši daudzi kādreiz un pašlaik politikā zināmi cilvēki, viņa kolēģi, paziņas, draugi, arī žurnālisti, jo A. Vaznis nebaidījās izteikt nepiegludinātu viedokli un, ja bija pateicis, tad vēlāk no tā neatteicās.
A. Vaznis kritizēja norises Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, runāja un rakstīja par tiesu varas ietekmēšanu, ilgajiem tiesu procesiem, politiķu sludināto tiesiskumu Latvijā.
Viņš dzimis 1934. gada 11. martā, 1958. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, un pēc tam 35 gadus strādājis Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas struktūrās, no 1990. līdz 1991. gadam bijis iekšlietu ministrs Godmaņa valdībā. A. Vaznis kļuva par ministru laikā, kad mainījās iekšlietu struktūras un strauji pieauga noziedzība. Par viņa lomu 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad A. Vaznis vadīja Latvijas valdībai lojālos milicijas darbiniekus pret Rīgas OMON uzbrukumiem, ir runājis Bruno Šteinbriks - bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas pretizlūkošanas daļas priekšnieks, kurš no 1984. līdz 1986. gadam bija PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks, bet no 1986. līdz 1990. gada 4. septembrim Latvijas PSR iekšlietu ministrs, tātad A. Važņa priekšgājējs. 2014. gadā intervijā Neatkarīgai B. Šteinbriks atcerējās, ka Iekšlietu ministriju apsargāja seši puiši no Bauskas milicijas, jo citiem tā laika iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis neuzticējās. Toreizējā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece Rita Aksenoka izmeklēja OMON zvērības Latvijā, un viņa atminējās, ka A. Vaznis, izmantojot savas personiski labās attiecības ar PSRS iekšlietu ministru Viktoru Baraņikovu, panāca, ka Maskava izdod pavēli OMON izvest no Latvijas. Savukārt grāmatā Mūsu vēsture 1985-2005 norādīts, ka situāciju ar OMON saasināja A. Važņa attieksme pret omoniešiem. Viņš ar šo militāro struktūru nevēlējās kompromisus un tiešā tekstā to pateica.
2000. gadā A. Vaznis sāka strādāt par zvērinātu advokātu birojā Platacis un partneri un kļuva par zvērinātu advokātu.