Rosina aizliegt ārvalstu adopciju; Saeima izvēlas noteikt moratoriju

Inga Paparde schedule4.mar 2020

Alternatīvā bērnu aprūpes alianse aicinājusi Saeimu noteikt bērnu adopcijas uz ārzemēm aizliegumu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēmusi noteikt moratoriju ārvalstu adopcijai. Adoptēto bērnu skaits uz ārzemēm katru gadu samazinās, un tas ir saistīts ar vairākiem ārvalstu adopciju ierobežojošiem faktoriem.

Pirms gada tika pieņemta jauna adopcijas kārtība - bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārzemēm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē. Pirms šiem noteikumiem nebija noteikti ierobežojumi bērnu adopcijai uz ārzemēm. Jāatgādina, ka Labklājības ministrijas izstrādāto noteikumu mērķis bija veicināt, lai uz ārzemēm adoptē bērnus no iestādēm, nevis no audžuģimenēm, kur bērni jau dzīvo ģimeniskā vidē. Viedokļi par šo jauno kārtību bija dažādi, arī pilnīgi pretēji. Neatkarīgā rakstīja, ka Tiesībsarga birojs ir konstatējis gadījumus, kad bāriņtiesa, lai bērnu no audžuģimenes būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm, pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē un ievieto bērnu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē. Labklājības ministre Ramona Petraviča savukārt norādīja, ka pastāvošie birokrātiskie šķēršļi kaitē bērnam, īpaši situācijās, kad adopcijai piekrīt gan pats bērns, gan audžuģimene. Arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Lipšāns uzsvēra: «Mēs nevaram politisku apsvērumu dēļ pateikt: nekas, ka šim bērnam nav ģimenes, bet viņam ir jādzīvo Latvijā. Tas nav pieļaujami. Katram bērnam ir jābūt ģimenei. Ja šajā gadījumā to nav iespējams nodrošināt Latvijā, tad mēs nevaram likt šķēršļus šo tālāk arī īstenot uz ārvalstīm.»

Alternatīvā bērnu aprūpes alianse, kas apvieno Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju, biedrību Zvannieku mājas, Latvijas Audžuģimeņu biedrību un citas organizācijas, aicina noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārzemēm. Alianses koordinatore Linda Balčūne norāda, ka šis aicinājums radies pēc tiesībsarga izteiktajām bažām par atsevišķu bāriņtiesu veidotajām shēmām, lai apietu aizliegumu. Alianse uzskata, ka valstij ir pienācis laiks izšķirties par vēl stingrāku ārvalstu adopcijas aizliegumu. «Ārvalstu adopcija ir katras valsts politisks lēmums, un alianse iestājas par to, ka Latvijas likumdevēju varai un izpildvarai ar saviem lēmumiem ir jāapliecina un ar rīcību ir jānodrošina, lai katrs valsts iedzīvotājs justos te piederīgs un vērtīgs, tajā skaitā bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības,» norāda alianse savā vēstulē. Tā atsaucas uz ANO Bērnu tiesību konvenciju, kas adopciju citā valstī uzskata par alternatīvu bērna aprūpes veidu, ja bērnu nav iespējams nodot audžuģimenē vai vietējā adopcijā, un tas ir ārkārtas aizsardzības pasākums. Alianse pauž pārliecību, ka Latvijā ir pietiekams sociālais kapitāls un resursi, lai rastu piemērotus risinājumus ģimeniskai bērnu aprūpei valstī. Tajā pašā laikā alianse pieļauj, ka attiecībā uz valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošiem bērniem varētu saglabāt ārvalstu adopcijas iespēju.

No Latvijas uz ārzemēm 2019. gadā adoptēti 42 bērni, visi uz ASV. Latvijā adoptēti 108 bērni. Pagājušā gada beigās adopcijas reģistrā bija dati par 1140 adoptējamiem bērniem, galvenokārt vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Labklājības ministrijas informācija liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā uz ārzemēm adoptēti 40 bērni ar dažādiem veselības traucējumiem, tostarp ar smagām un būtiskām veselības problēmām (centrālās nervu sistēmas bojājumiem, garīga rakstura traucējumiem, tostarp smagiem, hroniskām saslimšanām, bērni ar HIV).

Saeimas komisija nolēma, ka atbildīgajām institūcijām, tātad Labklājības ministrijai, jau 9. martā ir jāiesniedz grozījumi likumos, lai šī komisija, ko vada deputāts Artuss Kaimiņš, varētu lemt par to virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Komisijas deputātu vairākums atbalstīja šāda moratorija noteikšanu, taču viedokļi dalījās, vai atstāt kādu izņēmumu, kad var adoptēt uz ārzemēm, vai arī tomēr aizliegt pilnībā. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns norādīja, ka par adopcijas jautājumiem nolemts veidot darba grupu, taču, šķiet, deputātiem tāda nav vajadzīga. Ekspertu diskusija par adopciju noteikti ir nepieciešama, lai izvērtētu ne tikai emocionālus argumentus, bet arī noskaidrotu, kāds aprūpes veids ir vislabākais bērnam, turklāt arī bērniem ar smagiem veselības traucējumiem.

Diskusija nepieciešama arī tāpēc, ka būtiski atšķiras viedokļi, kas ir vislabākās bērna intereses un vai bērna interesēs ir vispār būt adoptētam - un, ja to neizdara neviens Latvijā, vai to var ļaut darīt ārzemniekam. Piemēram, alianses pārstāvji sacīja, ka adopcija, tajā skaitā uz ārzemēm, nav vienīgais aprūpes veids, jo pastāv arī aizbildņi un audžuģimenes. Finanšu ministra padomniece Karina Ploka norādīja, ka ir jāatsakās no mīta, ka visiem bērniem jābūt adoptētiem, jo ir arī citi aprūpes veidi - kā aizbildniecība un audžuģimenes.

Adopcija

Adoptēto bērnu skaits Latvijā

2010 99

2011 128

2012 110

2013 112

2014 122

2015 132

2016 127

2017 127

2018 102

2019 108