Latvijas Pensionāru federācija aicina Saeimu pensionāriem, kuru stāžs ir vismaz 30 gadi, pensijas noteikt iztikas minimuma līmenī, savukārt tiem senioriem, kuri pensionējās pēc 2012. gada, piešķirt pensiju piemaksas. Par šādām prasībām pensionāri nobalsoja Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē pirmdien, uz kuru pulcējās seniori no 90 dažādām organizācijām.
Pensionāru prasību sarakstā ir arī aicinājums nodrošināt senioriem pieejamu un bezmaksas veselības aprūpi, palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām un citas prasības. Kopumā visi pensionāri nobalsoja par rezolūciju, kura drīzumā sasniegs Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Tiesa, neiztika bez dažādām iebildēm, kritikas un arī citiem priekšlikumiem.
Daļa senioru visvairāk palika neapmierināti ar finanšu ministra Jāņa Reira uzstāšanos. Viņš kā valdības pārstāvis un Andris Skride kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs bija uzaicināti uz sarunu ar pensionāriem par nākamā gada budžetu un izmaiņām pensiju jomā. J. Reirs izteicās, ka viņš nakti pirms šīs tikšanās lasījis pensionāru nosūtītos jautājumus, taču pensionārus šī atzīšanās neiespaidoja, jo, kā teica viena no pensionārēm, «finanšu ministram Reira kungam, kas iepriekš bija labklājības ministrs, jau nu vajadzētu visu zināt un spēt pastāstīt, arī neveltot atbilžu sagatavošanai nakti». Kādus solījumus pensionāriem deva finanšu ministrs? «Svarīgākais un nozīmīgākais darbs ir vērtēt, kā jaunā koronavīrusa izplatība ietekmēs valstu finansiālo situāciju. Mēs jau pašlaik redzam problēmas - samazinās Eiropas ekonomiku izaugsmes prognozes. Ja Latvijai Eiropas komisija prognozēja 2,8 procentu attīstību, tad tagad vīrusa izplatības dēļ šī izaugsme samazināta līdz 2,2 līdz 2,3 procentiem,» klāstīja finanšu ministrs. «Savukārt attīstības rādītāji dod pienesumu budžetam. Mēs turpināsim nodrošināt, lai sociālais budžets pildītos labi. Šogad pensiju indeksācijai tika atvēlēti 160 - 200 miljoni eiro papildus un nākamajos gados plānojam šādu pašu pieaugumu. Galvenais ir nodrošināt, lai pensiju indeksācija nebūtu formāla, pa santīmiem, kā tas kādreiz bija, bet nopietnā līmenī.» J. Reirs vēlreiz atgādināja, ka šā gada indeksācija bijusi lielākā, kāda vispār Latvijā bijusi, īpaši cilvēkiem ir lielāku darba stāžu. Taču konkrētākus risinājumus, kas varētu sagaidīt pensionārus nākamgad, ministrs neminēja.
Andris Skride, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, norādīja, ka Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai ir dots uzdevums sagatavot un jau nākamnedēļ iepazīstināt deputātus ar prioritātēm nākamā gada budžeta kontekstā. «Jāsāk jau tagad runāt par prioritātēm, lai varētu sagatavot konkrētus grozījumus likumos,» sacīja A. Skride. No viņa teiktā izrietēja, ka Saeimas komisija gaida Labklājības ministrijas galvenās prioritātes sociālajā jomā, kuras būtu jāīsteno obligāti, ņemot vērā pieejamo papildu finansējumu. «Kopīgi ir jāvērtē un jāaizstāv nepieciešamais finansējums, mums visiem jāvienojas, kurā jomā vispirms ir jāvienojas - vai tās ir pensiju piemaksas vai mazās pensijas, vai indeksācija, vai viss kopā,» teica A. Skride. Deputāts uzsvēra, ka, viņaprāt, ir jāpalielina zemākās pensijas, savukārt pensijas, kas lielākas par 900 - 1000 eiro, palielināt nevajadzētu. Pensiju piemaksu jautājumā Saeimas Sociālā komisija konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu atjaunošanu pensionāriem, kuri aizgāja pensijā pēc 2012. gada (tiesa, komisija nav vēl spējusi vienoties). «Mēs gaidām no jums skaidru viedokli - jā vai nē pensiju piemaksu atjaunošanai, kā arī gaidām trīs skaidras prioritātes no federācijas,» teica A. Skride.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča Neatkarīgajai sacīja, ka rezolūcija tuvākajā laikā tiks nosūtīta uz Saeimu. Ir vairāki jautājumi, par kuriem senioru domas dalās, bet rezolūcijā ir iekļauti punkti, par kuriem visi ir vienojušies. Pensionāri prasa noteikt pensiju iztikas minimuma līmenī visiem pensionāriem, kuriem ir vairāk nekā 30 gadu darba stāžs, kā arī aicina neaplikt ar ienākuma nodokli pensijas minimālās algas apmērā (nākamgad tas varētu būt 500 eiro). Tāpat pensionāri pieprasa atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, atjaunot pensiju piemaksas, bet 2020. gadā pensiju indeksācijā senioriem ar darba stāžu virs 50 gadiem un tiem, kuri strādājuši smagos darba apstākļos, ņemt vērā 100 procentu no darba algas pieauguma koeficienta.