Gandrīz piektā daļa aizsardzības budžeta pēdējos gados tiek tērēta transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei, tomēr vidējais armijas transporta vecums būtiski nesamazinās. Tas tādēļ, ka masveidā tiek iepirkta lietota tehnika.
Arī divdesmit un trīsdesmit gadus lietota. Bet to vismaz var nopirkt, jo netraucē ražotāju, dīleru un iepircēju savstarpējās intrigas.
Aizsardzības ministrijas pašlaik piekoptā stratēģija ir sapirkt daudz lietotas tehnikas, lai nepieciešamības gadījumā vispār būtu ar ko karot un varētu nosegt visu Latvijas teritoriju. Savukārt vēlāk to varēs pakāpeniski mainīt pret jaunu. Kad uz militārajiem manevriem Latvijā atbrauc lietuvieši un igauņi ar savām jaunajām kaujas mašīnām, tas, protams, izraisa zināmu skaudību un neizpratni. Arī tādēļ, ka Kremļa propagandas mediji nebeidz apsaukāt Latviju par NATO šrotu. Biznesa interešu dēļ viņiem piebalso arī jaunās militārās tehnikas tirgoņi, kas grib tikt pie valsts pasūtījumiem. Nav šaubu - jauns ir jauns, tehnoloģijas attīstās, karot iespējams arvien rafinētāk, tomēr apgalvojumi, ka mūsu armijas vajadzībām iepirktā lietotā tehnika lūst vienā laidā, neatbilst patiesībai. Tā vismaz apgalvo Aizsardzības ministrija.
CVRT lūst reti
Neatkarīgā jau vēstīja, ka saistībā ar jaunajiem kaujas transportlīdzekļu un nodrošinājuma transporta iepirkumu plāniem publisku kritiku Aizsardzības ministrijai veltījis viens no tās iepirkumu regulārajiem dalībniekiem - vācu zīmola Unimog pārstāvis Latvijā, kompānija Unimotors. (Neatkarīgā, Jaunas intrigas ap militārā transporta iepirkumiem, 20. aprīlis). Apgalvojot, ka ministrija cenšas izspiest vāciešus no pretendentu vidus, Unimotora patiesais labuma guvējs Kaspars Pone arī kritizē valdības praksi apgādāt mūsu armiju ar lietotu tehniku. Viņš par lūžņiem sauc tos 120 lietotos Unimog transportlīdzekļus, kas šogad tiek pirkti caur NATO centralizēto iepirkumu sistēmu. Un tāpat lūžņi, kas vienā laidā jāremontē, viņaprāt, esot lietotās kāpurķēžu bruņumašīnas CVRT, ko Latvija iegādājusies no Lielbritānijas. Jāatgādina, Aizsardzības ministrija pilnībā noraidīja Unimotors pārstāvja pausto kritiku par iepirkumu norisi kā nepamatotu un komentē arī apgalvojumu par CVRT bruņumašīnu stāvokli:
«Apgalvojums, ka iepirktie lietotie CVRT sistemātiski lūst, nav patiess. Pirmos CVRT Latvija saņēma jau 2015. gada augustā. Pirmie remonta pieteikumi Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības Transporta remonta nodrošinājuma centrā bija saņemti 2017. gada vidū, un kopš tā laika kopumā ir saņemti un paveikti 25 remonta pieteikumi. NBS ļoti intensīvi ekspluatē CVRT gan ikdienas apmācībā, gan mācībās Latvijā un ārzemēs, un remonti notiek ne vien intensīvās ekspluatācijas dēļ, bet arī ar mācībās saistītajām situācijām. Ņemot vērā intensīvo CVRT ekspluatāciju, notiek arī sīkie remonta darbi uz vietas NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes vienībās. Kopumā Latvijai pašlaik ir piegādāta 121 tehnikas vienība, un līdz 2022. gadam tiks piegādātas vēl 85 tehnikas vienības.»
Kādreiz būs arī riteņu mašīnas
Tātad kopumā armijas rīcībā nonāks 206 kāpurķēžu bruņumašīnas, un Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekta pirmā kārta vairāk nekā 260 miljonu eiro vērtībā būs noslēgusies. Otrajā kārtā vienu bataljonu paredzēts apgādāt ar vidējām vai vieglām riteņu platformām, un, kā Neatkarīgā jau vēstīja, ar šo iepirkumu ministrijai tik gludi neiet. Pērn konkurss tika pārtraukts, jo atklājās, ka uzvarētājiem somiem tajā piešķirtas nepieļaujamas priekšrocības. Tagad ministrija šo iepirkumu mēģina īstenot starpvaldību sadarbības projekta veidā kopā ar tiem pašiem somiem un arī igauņiem. Ja uz Somijas uzņēmuma Patria ražoto 6x6 transportlīdzekļu bāzes izdosies attīstīt jaunu pusēm piemērotu transportlīdzekļu platformu, Nacionālie bruņotie spēki pirmās jaunās bruņumašīnas varētu saņemt jau nākamgad un pārējās turpmāko desmit gadu laikā. Bet līdz brīdim, kad Latvijas armijas bruņutransporta flote papildināsies ar jaunām riteņu platformām un būtiski atjaunosies, būs vien jāpaļaujas uz veco kāpurķēžu bataljonu.
Kāpurķēdes gan jāpieskata
Janvārī ministrijas organizētajā valsts aizsardzības seminārā Neatkarīgajai bija ekskluzīva iespēja pasažiera statusā izbraukt ar vienu no CVR(T) modifikācijām. Jauns tas braucamais acīmredzami nebija, taču nost nekas nekrita. Ādažu poligonā mašīna rāpās laukā no visdziļākajām smilšu bedrēm, bet līdzenākā apvidū attīstīja lielu ātrumu. Manevrētspēja lieliska, un, ja aprīkots ar spēcīgiem ieročiem, piemēram, raķetēm Spike, CVRT pats par tādu kļūst. Mūsu sarežģītajā apvidū tas spēj operēt tādās vietās, kur sabiedroto smagie tanki stieg iekšā. Apkalpes kapteinis toreiz arī slavēja mašīnu, ka tehniski tā ir uzticama. Ja vien rūpīgi seko tās tehniskajam stāvoklim, lūst reti. Vienīgā nianse, ka, pārāk strauji uz vietas griežoties, kāpurķēdes var nomukt no riteņiem. Atpakaļ uzlikt liela ķēpa. Bet karavīri jau piešāvušies.