Kariņš: Eiropas sniegtais tautsaimniecības atbalsts jāizmanto valsts reindustrializācijai

© AFP/Scanpix/Leta

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze jāizmanto tautsaimniecības gudrai reindustrializācijai, šonedēļ Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzīmēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa paustā, gan Eiropas sniegtais tautsaimniecības atbalsts, gan citi instrumenti ir jāizmanto valsts gudrai reindustrializācijai. Piemēri no vēstures liecinot, ka valstīs, kur aug rūpniecība un ražošana, aug arī labklājība, kur tā samazinās - iestājas stagnācija, pieaug nabadzība.

Valdības vadītājs uzskata, ka visiem spēkiem ir jātiecas uz Latvijas ražošanas un eksporta sektora gudru attīstību. Diskutējot par Latvijas plānu Eiropas Savienības (ES) Atjaunošanas un noturības mehānismā pieejamā finansējuma ieguldīšanu, viņš uzsvēra, ka, tāpat kā kopējai ekonomiskās attīstības vīzijai, tam ir jābūt vērstam uz tautsaimniecības gudru reindustrializāciju. Pēc viņa domām, tas stiprinātu valsts ekonomiku ilgtermiņā, ļautu veicināt algu līmeņa kāpumu un iedzīvotāju labklājību.

"Pandēmijas izraisītā krīze ir iespēja pārveidot mūsu ekonomiku. Lai arī mūsu visu uzmanība šobrīd ir vērsta uz pandēmijas radīto grūtību pārvēšanu, mums ir jāstrādā pie mūsu tautsaimniecības pārveidošanas, lai ilgtermiņā mūsu ekonomika kļūtu daudz spēcīgāka, mēs ražotu preces ar aizvien augstāku pievienoto vērtību un mūsu iedzīvotāju labklājība augtu," pauda Kariņš.

Viņš arī aicināja stratēģiskās vadības grupu iesaistīties šī mērķa sasniegšanā un Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna pilnveidošanā.

Visām ES dalībvalstīm Atjaunošanas un noturības mehānismā ir pieejams finansējums ekonomikas atveseļošanai. Valdība ir iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) savu plānu, taču darbs pie tā pilnveidošanas kopā ar sociāliem un sadarbības partneriem turpinās.

Jau ziņots, ka pēc EK komentāru saņemšanas un sarunām ar sociālajiem un sadarbības partneriem Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna gala versija tiks iesniegta EK un ES Padomē līdz 30.aprīlim.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.