Cietumos vēl striktāki Covid ierobežojumi nekā brīvē

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Covid-19 infekcijas straujas izplatības dēļ ieslodzījuma vietas ir būtiska riska zona, ņemot vērā ieslodzījuma vietu infrastruktūru un ieslodzījuma izpildes īpatnības.

Tādējādi ir svarīgi nodrošināt stingrāku epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanu ieslodzījuma vietās, lai ierobežotu infekcijas nokļūšanu ieslodzīto vidē, kurā tā izplatās daudz straujāk nekā sabiedrībā kopumā, kas savukārt var destabilizēt visas sabiedrības veselības aprūpi, ņemot vērā potenciāli lielo pacientu skaitu, kas varētu nokļūt ārstniecības iestādēs, kas jau šobrīd ir pārslogotas, norāda Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Līdz ar to, ņemot vērā pastāvošos epidemioloģiskās drošības draudus valstī, kā arī pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 38.panta pirmo un trešo daļu, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīkojumu visās ieslodzījuma vietās noteikts no 2021.gada 20.oktobra līdz 15.novembrim:

  • pārtraukt un neplānot ieslodzīto īslaicīgās un ilglaicīgās satikšanās ar radiniekiem un citām personām;
  • pārtraukt ieslodzītajiem paredzēto pienesumu pieņemšanu;
  • pārtraukt ieslodzīto laulību reģistrāciju;
  • pārtraukt ģimenes dienu organizēšanu;
  • aizliegt ieslodzītajiem īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, tai skaitā piešķirto pamudinājumu ietvaros;
  • aizliegt notiesātajam, kas sodu izcieš ieslodzījuma vietas atklātā cietuma nodaļā, uzņemt pie sevis viesus;
  • pārtraukt visu izglītības programmu, izņemot Cēsu 2. vakara maiņu vidusskolā īstenoto izglītības programmu, norisi;
  • pārtraukt visu resocializācijas programmu norisi, tajā skaitā Valsts probācijas dienesta amatpersonu ieslodzījuma vietās īstenoto programmu norisi;
  • pārtraukt jebkuru kolektīvo brīvā laika, garīgās aprūpes, kultūras un sporta pasākumu norisi ieslodzītajiem;
  • atcelt un neplānot brīvā laika un garīgās aprūpes pasākumus ieslodzītajiem, kuros iesaistītas trešās personas;
  • nodrošināt ieslodzīto psiholoģiskās aprūpes pasākumu, sociālo problēmu risināšanu un citu resocializācijas pasākumu veikšanu individuālā formā, ja šo pasākumu īstenošana nerada tiešus draudus ieslodzījuma vietas amatpersonas vai darbinieka veselībai;
  • nodrošināt notiesātajiem, kas sodu izcieš ieslodzījuma vietas atklātā cietuma nodaļā, iespēju iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
  • informēt procesa virzītājus par ieslodzītajiem, kuriem noteikta karantīna;
  • starpinstitūciju sanāksmes, kā arī brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas darbību organizēt videokonferences režīmā;
  • organizēt nodarbināto un ieslodzīto personu regulāru informēšanu par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu un ar to saistītām izmaiņām.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.