VARAM atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegumu no 2026.gada

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atbalsta grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja to turēšanas un audzēšanas vienīgais vai galvenais iemesls ir kažokādu ieguve.

Ministrijas pārstāvji to šodien paudīs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur tiek skatīti minētā likuma grozījumi.

Ministrija atgādina, ka Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka pienākumu gādāt par visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, tostarp nevienam nav ļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.

"Dzīvnieku nogalināšana kažokādu ieguvei un dzīvniekiem nodarītās ciešanas nav atbilstošas mūsdienu sabiedrības prasībām un savienojamas ar ētikas normām. Arī Latvijai ir jāpievienojas tām 16 Eiropas valstīm, kurās pilnībā vai daļēji ir aizliegta zvēraudzēšana. Šis lēmums iet kopsolī ar Eiropas Komisijas pagājušā gada vasaras apņemšanos līdz 2027.gadam pilnībā aizliegt sprostus lauksaimniecības dzīvniekiem," skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrija norāda, ka aizliegums turēt lauksaimniecības dzīvniekus var mazināt invazīvo sugu riskus. Piemēram, aizliegums varētu samazināt Amerikas ūdeles izplatību savvaļā un līdz ar to samazinātu risku šai sugai kļūt par invazīvu un mazinātu Eiropas ūdeles skaita sarukšanu.

Pēdējo gadu laikā zvēraudzēšanas aizliegumiem pievienojusies Igaunija, Francija, Čehija, Norvēģija, Beļģija, Luksemburga un Slovākija, savukārt aktīva sabiedriskā diskusija par zvēraudzēšanas aizliegumu norisinās arī Lietuvā, Polijā, Bulgārijā, Īrijā un citās valstīs.

Eiropas Komisija (EK) 2021.gada 30.jūnijā pauda apņemšanos līdz 2027.gadam pilnībā aizliegt sprostus lauksaimniecības dzīvniekiem. Pašlaik EK veic ietekmes novērtējumu, ko šā gada laikā plāno pabeigt. Aizliegums varētu skart vairāk nekā 300 miljonus dējējvistu, sivēnmāšu, teļu, trušu, zosu un citu lauksaimniecības dzīvnieku ik gadu. Līdz ar to šis regulējums varētu būt vēl plašāks un tikt attiecināms ne tikai uz kažokzvēru audzēšanu.

Priekšlikuma sabiedriskā apspriešana varētu sākties 2022.gada sākumā.

Latvijā

Dati no Latvijas tirgū ienākošās, bet Lietuvā jau septiņus gadus strādājošās centralizētās darbinieku reibuma pārbaudes sistēmas "worksober.com" liecina, ka, ieviešot reibuma pārbaudi, uzņēmumos tiek konstatēts, ka katru dienu ar lielāku vai mazāku alkohola smaciņu ierodas aptuveni 0,8% darbinieku. Visas Lietuvas mērogā tas nozīmē, ka katru dienu darbā ierodas gandrīz 10 000 iereibušu cilvēku. Arī Latvijas alkohola lietošanas tendences liecina par problēmu, norāda Živile Navickaite-Babkina no "Partner MB Content Agency".

Svarīgākais