Svinīgā pasākumā Kristovskis muzejam nodos Zentas Mauriņas vēstules

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība") ceturtdien svinīgā pasākumā Rakstniecības un mūzikas muzejam nodos rakstnieces Zentas Mauriņas vēstules, kuras adresētas viņas tuvai trimdas laika draudzenei un pašaizliedzīgai atbalstītājai Pjērai Ambergai-Ballinari.

Līdz šim vēstules bija Ambergas-Ballinari (1921-1990) dēla Šveices vēstnieka Gruzijā un Armēnijā Lorenco Amberga (Lorenzo Amberg) īpašums, kuru viņš nolēma dāvināt Latvijai.

Vēstulēs atrodama Zentas Mauriņas daiļrades pētniekiem nozīmīga informācija par to, kur un kā rakstnieces Šveices draugi plānoja Mauriņas publiskos priekšlasījumus, to vietu un laiku, pienākumu sadali, biļešu cenas, grāmatu pārdošanu un to, kā darbojusies Šveices anonīmo draugu Centrālā kase. Sarakstē iespējams uzzināt arī par viņu pašaizliedzīgo un nesavtīgo palīdzību, sūtot pārtikas pakas un gādājot rakstniecei iespēju vasarā apmesties privātās pansijās, lai atpūstos, ārstētos un strādātu.

Dāvinājuma vērtīgākā daļa ir vēstules un atklātnes, kuras papildina dažādi iespieddarbi, dokumenti un dažas fotogrāfijas. Lielākā daļa vēstuļu un atklātņu ir Mauriņas rakstītas un adresētas Ambergai-Ballinari, bet ir arī dažas vēstules, kuras viņai adresējis rakstnieces dzīvesbiedrs Konstantins Raudive (1909-1974). Kolekciju papildina vairākas vēstules no šveicietes Annemarijas Morgentāleres (Annemarie Morgenthaller) un vācu izdevēja Maksimiliana Dītriha (Maximilian Dietrich).

Vairākums vēstuļu un atklātņu ir mašīnrakstā ar rakstnieces parakstu un kādu personīgu uzrunu vai veltījumu rokrakstā, bet ir arī ar roku rakstītas vēstules, kas reto rokrakstu krātuvei ir īpaši vērtīgs ieguvums.

Pateicoties Šveices vēstniekam Ambergam, Latvijas vēstniekam Andrim Vilcānam un Ārlietu ministrijai, rūpīgi vāktie un saglabātie materiāli par Zentu Mauriņu nonāks Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

Apmeklētājiem vēstuļu kolekcija būs apskatāma no 9.decembra līdz 18.janvārim Ārlietu ministrijā.

Latvijā

Valdībā otrdien izcēlās asas diskusijas starp satiksmes ministru Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) par ideju pirmajā kārtā paralēli pārrobežu savienojuma izveidei izvērtēt Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas un Rīgas lidosta-Misa tehniski-ekonomisko pamatojumu.

Svarīgākais