Pērn no budžeta ģimenes ārstiem bija novirzīti vairāk nekā 72 miljoni eiro piemaksām par darbu Covid-19 jautājumu risināšanā

Covid-19 krīze izgaismojusi, ka primārā aprūpe līdz šim atstāta pabērna lomā, un to nepārprotami vajag stiprināt un modernizēt, komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijā pausto par ģimenes ārstu nepietiekamu iesaisti Covid-19 vakcinācijas procesā, atzina Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP).

Viņš norādīja, ka patlaban sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām tiek veidoti pirmie "iedīgļi" ceļā uz mūsdienīgu un spēcīgu primāro veselības aprūpi, lai ģimenes ārstu ikdiena līdz ar lielāku atbalstu no valsts puses kļūtu vieglāka un pacientiem savas veselības uzticības personas būtu vieglāk sasniegt.

Pēc Dūrīša paustā, šogad ģimenes ārstiem turpinās maksāt palielināto tarifu, un ir pieņemti lēmumi par papildu līdzekļu piešķiršanu trešajam darbiniekam praksē, kā arī papildu līdzekļi par kolēģu, kurš saslimis vai citu attaisnotu iemeslu dēļ nestrādā, aizvietošanu.

Kā liecina informācija VM mājaslapā, papildu darbinieka piesaiste tiks finansēta aktīvās primārās un balstavakcinācijas periodā no janvāra līdz jūnijam. Tas atslogos praksē nodarbinātos un ļaus iesaistīties mērķa auditorijas uzrunāšanā un vakcinēšanā.

Tāpat papildu resursi ģimenes ārstiem vajadzīgi, lai nodrošinātu pacientu, kuri inficējušies ar Covid-19 un ārstējas mājās, uzraudzību, tostarp slimību saasinājumu novēršanu un novērošanu pacientiem ar hroniskām saslimšanām.

Ģimenes ārstu praksēm būs pieejami 1462 eiro atalgojumam papildu darbiniekam, kā arī 119 eiro - darba vietas nodrošināšanai.Kopumā šim mērķim atvēlēti nedaudz vairāk nekā četri miljoni eiro.

Savukārt ģimenes ārstiem par kolēģu aizvietošanu slimības vai citas attaisnotas prombūtnes laikā un citas prakses pacientu ārstēšanu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 2,5 miljoni eiro, taču samaksa tiks nodrošināta atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram, liecina informācija VM mājaslapā.

Vienlaikus Dūrītis informēja, ka jau kopš pagājušā gada sākumu ģimenes ārsti saņēma par senioru un hronisku pacientu vakcināciju palielinātu tarifu, kā arī palielinātu vakcinācijas aptveres maksājumu. Tas nozīmē, ka viens eiro tika saņemts par katru personu, kura pabeidza vakcināciju, ja sasniegta aptvere līdz 60%, divi eiro - par katru personu, kura pabeidza vakcināciju, ja sasniegta aptvere no 60% līdz 80%, bet trīs eiro tika saņemts, ja tika sasniegta aptvere no 80% līdz 100%.

Pēc viņa paustā, pērn oktobra pirmajā dienā ģimenes ārstiem tarifs tika palielināts vēl vienu reizi, attiecīgi par katru ievadītu vakcīnas devu nāca klāt vēl 11,87 eiro, kas nozīmē, ka par vienas devas ievadīšanu senioram praksē tiek izmaksāts 24,47 eiro, bet dzīvesvietā - 36,49 eiro.

Savukārt par praksē reģistrētajiem vakcinētajiem senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām ģimenes ārstiem izmaksāja divus eiro par cilvēku, ja vakcinācijas aptvere ir līdz 60%, bet četrus eiro,ja vakcinācijas aptvere ir no 60% līdz 80%. Vēl sešus eiro par katru pacientu izmaksāja, ja vakcinācijas aptvere ir no 80% līdz 100%.

Par pārējiem praksē reģistrētajiem vakcinētajiem pacientiem ģimenes ārstiem pienākas papildu piemaksas - viena eiro piemaksa, ja vakcinācijas aptvere ir līdz 50%, trīs eiro piemaksa, ja aptvere ir no 50% līdz 70%, un piecu eiro piemaksa, ja vakcinācijas aptvere ir no 70% līdz 100%.

Par veselības veicināšanas un rehabilitācijas pasākumiem, kas saņemti no 2021.gada 1.oktobra līdz šī gada 31.augustam, ģimenes ārstu praksēm pieejami 440 eiro.

Kopumā pērn no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ģimenes ārstu prakšu kapacitātes stiprināšanai bija novirzīti vairāk nekā 72 miljoni eiro piemaksām par darbu Covid-19 jautājumu risināšanā, izņemot vasaras mēnešus, kad saslimstība ar Covid-19 bija zemāka.

Tāpat līdzekļi tika novirzīti vakcinācijas tarifa paaugstināšanai grūtāk sasniedzamo pacientu vakcinācijai, papildu piemaksām par iedzīvotāju virs 60 gadiem un hronisko pacientu vakcināciju, vakcinācijas aptveres maksājumiem, finansējumam iedzīvotāju apzvanīšanas paplašināšanai un ģimenes ārstu iesaistīšanai pacientu uzrunāšanā, veselības veicināšanas un rehabilitācijas pasākumiem ārsta praksē nodarbinātajiem, pakalpojumu pacientiem sniegšanu mājās un attālināti sniegtajām konsultācijām.

LETA jau rakstīja, ka VM īstenotajos vakcinācijas pret Covid-19 pasākumos, sniedzot iespēju iedzīvotājiem bez maksas vakcinēties, bijusi nepietiekama ģimenes ārstu iesaiste, secinājusi VK.

VK padomes locekle Maija Āboliņa uzsvēra, ka īstenotajā vakcinācijas procesā bijuši trūkumi, kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē ietekmēja to, ka līdz vasaras beigām netika sasniegts izvirzītais vakcinācijas aptveres mērķis - vakcinēt vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju, taču vakcinēti tika tikai 46,4% pieaugušo iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā tikai nedaudz vairāk nekā 50% ģimenes ārstu iesaistījās savu pacientu vakcinēšanā, piemēram, Latgalē tikai 32%.

"Pandēmija izgaismoja sen zināmas problēmas primārajā veselības aprūpē, uz kurām VK vērsusi uzmanību iepriekšējās revīzijās. Ģimenes ārsta institūts attiecībā pret katru Latvijas iedzīvotāju tomēr Latvijā nedarbojas tā, ka ģimenes ārsts ir pirmais ārsts, pie kā cilvēks vēršas. Ārsts, kurš pārzina cilvēka veselības problemātiku dzīves garumā, kam būtu bijusi izšķiroša nozīme tieši Covid-19 vakcinācijas procesā," atzina Āboliņa.

Vienlaikus viņa norādīja, ka arī riska grupu sasniegšanu VK redz caur ģimenes ārstu iesaistes un kapacitātes stiprināšanu.

"Ja tas ģimenes ārstu institūts darbotos tā, kā tam būtu jābūt, tad kopumā nevarētu būt tāda situācija, ka nav zināmi konkrēti cilvēki, kas ir piederīgi riska grupai. Ja šāda situācija pastāv, tad tas nozīmē ka ģimenes ārsts šiem cilvēkiem nav pieejams un tas dažādu iemeslu dēļ nepārzina savu prakses pacientu situāciju," skaidro Āboliņa.