Latvijas upēs ūdens līmenis paaugstinājies par vairākiem metriem

© f64.lv, Anita Vaivode

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Pededzē pie Litenes paaugstinājies par trim metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ceturtdienas rītā ūdens līmeņa kāpums šajā vietā mitējies. Ūdens paaugstinājies līdz 4,46 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta. Šā gada pavasara palos maksimālais līmenis bija 3,59 metri, bet 2013.gada lielajos palos ūdens līmenis šajā vietā sasniedza 5,25 metru atzīmi.

Pededze ir Aiviekstes pieteka, kas plūst pa Alūksnes un Gulbenes novadu, īsā posmā arī pa Balvu un Madonas novada robežu. Tieši šis reģions visvairāk cietis no plūdiem, ko izraisīja 14.jūnija spēcīgās lietavas, kas bija stiprākās Latvijā kopš 2017.gada augusta.

Aiviekstē turpinās ūdens līmeņa kāpums. Pie Lubānas ūdens līmenis šonedēļ cēlies jau par aptuveni diviem metriem, upes lejtecē - par 1,3 metriem.

Par aptuveni diviem metriem ūdens līmenis paaugstinājies arī Tirzā un Vaidavā. Šajās upēs ūdens līmenis šobrīd ir augstāks nekā palos aizvadītajā ziemā un pavasarī. Vaidavā pie Apes ūdens līmenis par pusmetru atpaliek no 2013.gada palu rekorda, Tirzā pie Lejasciema ūdens līmenis ir metru zem 2013.gada aprīļa maksimuma.

Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis cēlies par 2,4 metriem, bet šā gada februārī ūdens līmenis bija pakāpies vēl par 1,7 metriem augstāk.

Citās upēs, kurās tiek veikti mērījumi, ūdens līmeņa kāpums bijis mazāks. Lielā daļā upju ūdens līmenis vairs būtiski nepaaugstinās vai jau pazeminās, dažās mazākās upēs ūdens līmenis jau krities ievērojami.

Valsts centrālajā un austrumu daļā spēkā hidrologu izsludinātais dzeltenā līmeņa brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs, applūdušām palienēm un citām zemākām vietām.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.