VID sistēma uzrēķina kavējumu naudu par samaksātiem nodokļiem

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datorsistēma uzrēķina kavējumu naudu par samaksātiem nodokļiem, otrdien vēsta laikraksts "Diena".

Laikraksta informē, ka divu juristu - zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga - labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi VID par 2020.gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, pēc viņu apgalvotā, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi juristi vērsušies tiesā.

"Iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai," atzīmēts laikrakstā.

Pēc laikrakstā skaidrotā, zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ir pašnodarbinātas personas. Līdz 2020.gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu. Piemēram, 2018.gadā pašnodarbināto personu veiktie avansa maksājumi tika attiecināti uz 2019.gadu (nodoklis tiek maksāts katrā iepriekšējā gadā par katru nākamo gadu), 2019.gadā bija jāveic avansa maksājumi par 2020.gadu. Tomēr līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu noteikums par obligātu avansa maksājumu tika atcelts, nosakot, ka avansa maksājums ir brīvprātīgs, proti, pašnodarbinātais var izvēlēties, vai turpināt maksāt nodokļa avansu 2020.gadā par 2021.gadu, vai to nedarīt un tādā gadījumā samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 2021.gadā, nevis no iepriekš aprēķinātas un VID prognozētas avansa maksājumu summas, bet gan atbilstoši faktiski gūtajiem ienākumiem 2020.gadā.

No 2021.gada 1.janvāra spēkā stājās VID vienotā nodokļu konta kārtība, kas nosaka, ka visi nodokļu maksājumi vairs netiek dalīti pa nodokļu kontiem, bet gan nonāk vienā kontā. Šo vienoto kontu kontrolē datorsistēma vai programma, kas, pēc laikrakstā paustā, "visticamāk, darbojas pēc principa - nodokļu maksātāji avansa maksājumus neveiks, jo tie ir brīvprātīgi maksājumi, un kurš gan brīvprātīgi un vienlaikus priekšlaikus šķirsies no naudas, lai samaksātu valstij avansā nodokļus, ja reiz Covid-19 pandēmijas atvieglojumu dēļ tie ir tikuši atcelti". Tomēr attiecīgais zvērinātais advokāts 2020.gadā labprātīgi samaksājis avansus tādā apmērā, kādā VID tos bija sarēķinājis vēl pirms avansa maksājumu atcelšanas, un 2021.gadā veicis arī atlikušos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par 2020.gadu.

"Viss ir kārtībā līdz 2021.gada novembrim. Tad izrādās, ka avansos 2020.gada laikā iemaksātā nauda kaut kur ir pazudusi, un tad, kad tā VID sistēmā "atradās", man tika automātiski sistēmā aprēķināta kavējuma nauda par tiem nodokļiem, ko esmu jau avansā nomaksājis par 2020.gadu. Pavisam 700 eiro. Sazvanījos ar VID amatpersonu, kas man paskaidroja, ka visu saprotot un ka nokavējuma naudai tiešām nebija jābūt aprēķinātai, bet neko mainīt nevarot un datorsistēmas lēmumu nespēj atcelt! Respektīvi, no VID amatpersonas skaidrotā secināju, ka datorsistēma "atrada" manis maksātās avansa summas tikai 2021.gada novembrī un tikai šajā brīdī, kad "atrada", tad attiecināja tās uz nodokļa maksājumiem par 2021.gadu, tādā veidā radot situāciju, it kā es šos nodokļus, ko faktiski samaksāju jau 2020.gadā, esmu samaksājis ar kavēšanos tikai 2021.gada beigās, kas tādējādi, sistēmas ieskatā, bija kavēti maksājumi, automātiski sarēķinot nokavējuma naudu," laikrakstā citēts advokāts, viņa identitāti neatklājot.

Tāpat zvērinātais advokāts atzīmējis, ka, apstrīdot lēmumu, VID augstāka līmeņa amatpersonas šo lēmumu neatcēla, un sekoja VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbilde, ka nokavējuma nauda par 2020.gadā jau veiktiem nodokļu avansa maksājumiem aprēķināta pareizi. Nodokļus, kas samaksāti 2021.gadā, automātiski sākts izmantot kavējuma naudas dzēšanai, tādējādi faktiski atkal veidojot jaunu nodokļa parādu, par ko atkal var sākt rēķināt nokavējuma naudu, klāsta laikraksts.

Tāpat laikraksts min, ka advokāta palīga situācija ir ļoti līdzīga minētā zvērinātā advokāta situācijai, taču zvērināta advokāta gadījumā sistēma pati pēkšņi "atrada" 2020.gada maksājumus, bet palīga gadījumā tie "atradās" pēc labotas deklarācijas iesniegšanas.

"Pienācis laiks pārskatīt un izvērtēt nokavējuma naudu un uzrēķinu noteikšanas kārtību kā tādu. Šī sistēma ir veca, morāli novecojusi un vairs neatbilst mūsdienu izaicinājumiem un iespējām. Kad tā tika veidota, vēl nebija tādu datubāžu un iespēju, piemēram, novērtēt nodokļu nomaksas disciplīnu, saistītos uzņēmumus un citas, kādas ir šodien. Nokavējuma naudu sistēma ir jāmaina, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām," laikrakstam paudis finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.