Ministri: ārvalstu investoru vēsturiski zemākajam vērtējumam par investīciju vidi Latvijā ir vairāki objektīvi iemesli

© Ģirts Ozoliņš / F64

Ārvalstu investoru vēsturiski zemākajam vērtējumam par investīciju vidi Latvijā ir vairāki objektīvi iemesli, taču arī valdībai vēl ir daudz jādara investīciju vides uzlabošanai, piektdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā diskusijā atzina Latvijas valdības ministri.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka, ņemot vērā visus apstākļus, ārvalstu investoru vērtējums vēl esot relatīvi labs. Ašeradens norādīja uz vairākiem apstākļiem, kas ietekmē ekonomiku - Eiropas Centrālās bankas (ECB) joprojām īstenoto cīņu ar inflāciju, ļoti konservatīvo banku kreditēšanas politiku, kā arī drošības situāciju, kas jārisina neatliekami.

Ašeradens uzsvēra, ka pie tik augstām procentu likmēm ekonomika nevar normāli attīstīties. Tāpat ministrs norādīja uz vājo kreditēšanu, jo patlaban Latvijas ekonomikā iztrūkst investīcijas aptuveni divu līdz piecu miljardu eiro apmērā. Ašeradena ieskatā finansējuma un investīciju iztrūkumu varētu risināt ar kapitāla tirgus attīstību.

Tāpat finanšu ministrs atzina, ka mērķētu virzību uz valstī īstenoto stratēģiju ieviešanu ir aizstājušas birokrātiskas procedūras.

Ašeradens sacīja, ka jūnijā būs gatavas nodokļu politikas pamatnostādnes, kas varētu būt pretimnākošākas uzņēmējiem. Tāpat uz priekšu virzās arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reforma, kā arī turpinās darbs ar vispārējās ienākumu deklarēšanas ieviešanu, kas veicinās ēnu ekonomikas apkarošanu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka ārvalstu investoru vērtējums ir jāuztver nopietni.

Valainis vērsa uzmanību, ka uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā pietrūkst darbaspēka - uzņēmējiem ir pasūtījumi, bet viņi nespēj tos saražot darbinieku trūkuma dēļ.

Tāpat Valainis atzina birokrātiskā un ilgā būvniecības procesa ietekmi uz vērtējumu. Ministrs norādīja, ka patlaban jau tiek strādāts pie birokrātijas mazināšanas būvniecībā. Absolūti minimālais mērķis ir būvniecības procesa laiku samazināt par 30%, bet ideālā variantā - par 70%, sacīja Valainis.

Ekonomikas ministrs arī norādīja uz neattīstīto kapitāla tirgu, kas patlaban veido aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Lai varētu izkustināt ekonomiku, nepieciešama kapitāla tirgus attīstība," sacīja Valainis.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzina, ka infrastruktūra saņēmusi sliktu investoru vērtējumu, piekrītot, ka Latvija pārāk maz investējusi dzelzceļa, ostu un īpaši autoceļu attīstībā, veidojot uzņēmējiem nepieciešamos savienojumus starp industriālajiem parkiem, ostām, citiem objektiem.

Vienlaikus Briškens norādīja, ka aviācijas jomā Latvija ir līderis Baltijā, savukārt sakaru infrastruktūra visās trīs valstīs ir aptuveni vienādā līmenī.

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un FICIL veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais