Jūrmala vilinās ar puvušu olu smaku

Jūrmalas dome pieņēmusi kūrortpilsētas ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu 2010.–2030. gadam, taču iedzīvotāji pauž neapmierinātību, ka tajā sniegtā informācija ir grūti saprotama.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzdevis pārbaudīt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par teritorijas plānojumu atbilst normatīvajiem aktiem.

Veidos preču zīmes

Vairāku simtu lapu biezie plāni iezīmē trīs galvenās Jūrmalas nākotnes prioritātes – tai jākļūst par starptautiski pazīstamu, modernu piekrastes kūrortu, Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas centru, kā arī kvalitatīvu dzīves un brīvdienu vietu. Detalizētākos paskaidrojumos var atrast dažādas interesantas pašvaldības ieceres nākotnē. Tā, piemēram, lai attīstītu kūrorta objektus un pakalpojumus, tuvāko gadu laikā paredzēts radīt īpašo Jūrmalas ārstniecisko dabas līdzekļu preču zīmi – dūņas, tautumeitas minerālūdens strūklaku, sēravota ķirzaciņu. Savukārt atpūtnieku iecienītajā pludmalē iecerēts izveidot promenādi.

Pilsēta, kura līdz šim pozicionējusies ar atrašanos uz viļņa un logotipā iekļāvusi kaiju, nākotnē tēlu veidos ar nelielām dabas struktūrām. Kādām? To pagaidām neviens neatbild.

Uzlabos satiksmi

Jūrmalā vēlas Jomas ielu izveidot par galveno gājēju ielu Latvijā, tādā veidā popularizējot kūrortpilsētas statusu. Arī dzelzceļu paredzēts padarīt populārāku, ne tikai iekļaujot to kopējā pilsētas transporta sistēmā, bet arī attīstot stāvparku sistēmu. Nākotnē izveidos jaunus auto novietņu laukumus. Līdz 2030. gadam Jūrmalā plānots jauns tilts pār Lielupi, kas atrastos Jaundubultu teritorijā.

Pauž neapmierinātību

Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvji norāda, ka sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli izstrādāti tā, ka iedzīvotāji nesaprot, kādas izmaiņas iecerētas un kādēļ tās nepieciešamas. Piemēram, jaunā attīstības plāna dokumentācija ir sagatavota principiāli atšķirīga no līdzšinējā, vēl spēkā esošā Jūrmalas teritorijas plānojuma – apzīmējumi uz kartēm nav saprotami un ir bez paskaidrojošā teksta. Tie ir atšķirīgi katram no 18 Jūrmalas rajoniem. "Šādā situācijā jūrmalniekiem sabiedriskās apspriešanas laikā ir liela iespējamība nesaprast patieso situāciju. Mēs mobilizēsim Jūrmalas iedzīvotājus un lūgsim domi, lai tiktu rīkota sabiedriskās apspriešanas otrā kārta, kurā būtu pieejami iedzīvotājiem saprotami materiāli," ir pārliecināts JAB valdes loceklis Uldis Kronblūms.

Zaļās zonas apbūve

Kā citas satraucošas problēmas minētas bažas par zaļo teritoriju apbūvi. Pēc JAB pārstāvju paustā, Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā daudzas dabas pamatnes apmēram 200 hektāru platībā tiek paredzētas apbūvei, turklāt bez jebkāda izvērtējuma par potenciālajiem zaudējumiem. Īpaši satraucoša esot iecere Lielupē, Dubultu līkumā, paredzēt apbūvi uz ūdens vai apbūvei pakļaut Lielupes palieņu pļavas. Biedrības pārstāvji satraucas arī par ieceri kāpu zonā veidot plašu promenādi ar stacionārām būvēm.

"Teritorijas plānojumu kā tādu noraidīt nevar, bet šie uzslāņojumi un nelikumības ir jānovērš, citādi kūrortam tiks nodarīts nelabojams ļaunums," uzskata bijušais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks.

Aicinās uzlabot

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R. Vējonis uzsver, ka ir ārkārtīgi būtiski, lai sabiedriskā apspriešana par tik nozīmīgu dokumentu, kas turpmākajos gados noteiks visu pilsētas attīstību, notiktu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un iedzīvotājiem pieejamie materiāli būtu labi izprotami. Tāpēc ministrs aicina izvērtēt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu 2010.–2030. gadam ir sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem un ir iedzīvotājiem saprotami.

R. Vējonis arī piebilst, ka šādas sarunas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir būtiskas, lai efektīvāk iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, tādēļ tuvākajā laikā tiks domāts, kā paplašināt sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām un ekspertiem.