Civilās aizsardzības jomu aktualizē ES mērogā

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iekšlietu ministri nosūtījuši oficiālu vēstuli Eiropas Komisijas krīzes vadības komisāram Janezam Lenarčičam, lai rosinātu iekšlietu ministru diskusiju par civilās drošības stiprināšanu Eiropas Savienības (ES) līmenī un pārrunātu gatavību dažāda veida apdraudējumiem un krīzes situācijām, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā.

Civilā aizsardzība ir mijiedarbība starp valsti un iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka divu vienādu krīžu nav, civilās aizsardzības plāniem jābūt tādiem, lai tos varētu īstenot un pielāgot dažādām situācijām, norādījis Latvijas iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).

Ņemot vērā Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu, Latvijā ir pārskatīti nacionālajā civilās aizsardzības plānā paredzētie pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot rīcībai iespējama valsts apdraudējuma gadījumā. Tomēr ES drošības stiprināšanai ir nepieciešams vienots redzējums par rīcību krīzes situācijās gan Baltijas valstu, gan visas ES līmenī, uzsver Eklons.

Saistībā ar šībrīža ģeopolitisko situāciju un drošību reģionā civilās aizsardzības stiprināšana ir kļuvusi vēl nozīmīgāka, līdz ar to iekšlietu ministri piedāvā Eiropas Komisijai organizēt kopīgu ministru diskusiju, kas dotu iespēju pievērst lielāku politisko uzmanību civilās aizsardzības stiprināšanai. Diskusijā dalībvalstis dalītos viedoklī un idejās par to, kā stiprināt un uzlabot ES civilās aizsardzības mehānismu un noturību pret dažādiem draudiem, tai skaitā hibrīddraudiem, kā arī vienotos par ES finanšu instrumentu piesaisti.

Ministru diskusija varētu ietvert arī jautājumu par kopīgu mācību organizēšanu un pasākumiem iedzīvotāju informētības palielināšanai apdraudējuma gadījumā.

Pagājušajā mēnesī Eklons tikās Baltijas valstu iekšlietu ministriem, lai dalītos pieredzē par iekšējās drošības stiprināšanu, kā arī pārrunātu civilās aizsardzības sistēmas attīstību reģiona valstīs. Sanāksmē uzmanība tika pievērsta kritiskās infrastruktūras noturībai un ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldraudu novēršanai.

Svarīgākais