AS politiķis, pulkvedis Rajevs bijis apsūdzēts par naudas izkrāpšanu no Aizsardzības ministrijas

14. Saeimas deputāts, Apvienotā saraksta politiķis un rezerves pulkvedis Igors Rajevs ticis apsūdzēts par naudas izkrāpšanu no Aizsardzības ministrijas, taču pirms trim gadiem kriminālprocess izbeigts. Tas noticis uz nereabilitējoša pamata – Rajevs noslēdzis izlīgumu ar Aizsardzības ministriju un izkrāpto naudu – 1623 eiro atmaksājis, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pirms 12 gadiem Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks pulkvedis Igors Rajevs zaudēja augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam. Kāpēc tā, publiski nav zināms, arī pats Rajevs par to versijas neizsaka.

Drīz pēc tam virsnieku komandēja uz Baltijas Aizsardzības koledžu jeb BALTDEFCOL Igaunijā, Tartu. Tajā varēja strādāt arī ar zemāka līmeņa pielaidi noslēpumiem. Taču darbs koledžā Rajevam beidzās ar apsūdzībām krāpšanā. Viņš pats uzskata, ka pieļāvis kļūdas, aizpildot dokumentus, taču apsūdzībā norādīts, ka tā bijusi apzināta rīcība.

Uz jautājumu, vai tā nebija apzināta rīcība, lai izblēdītu naudu, Rajevs atbild: “Protams, ka nē! Tas ir, nu, nenopietna naudas summa, par kuru, protams, ka es nekādā gadījumā uz to nepretendētu. Tāpēc jā - tie nav nekādi miljoni, tie nav nekādi simti tūkstoši, tāpēc runāt par to, ka es kaut kādā veidā mēģināju izblēdīt kaut kādus tur pāris simtus eiro no Aizsardzības ministrijas, ir vienkārši nepareizi.”

Prokuratūra Rajevu apsūdzēja par naudas izkrāpšanu no Aizsardzības ministrijas, uzrādot nepatiesus datus par ģimenes locekļu uzturēšanos viņa dienesta vietā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, karavīri, kuri dien ārvalstīs, var saņemt pabalstu par tuviniekiem, ja viņi dzīvo dienesta vietā, vai, ja nedzīvo pastāvīgi, par dienām, kas pavadītas pie karavīra. Tā kā Rajevs tobrīd jau vairākus gadus strādāja Tartu, viņam pabalstu pieprasīšanas kārtību būtu vajadzējis zināt.

“Jā, tad nu acīmredzot kaut kur es tomēr pieļāvu kaut kādas kļūdas, nepareizi aizpildīju šos rakstus, atskaites. Bet nu jā, tā acīmredzot bija mana kļūda, ko es esmu atzinis, bet nekāda ļaunprātīga mēģinājuma izkrāpt naudu no Aizsardzības ministrijas, protams, ka nebija,” apgalvo Rajevs.

Saskaņā ar to, ko izdevies pierādīt apsūdzības pusei, Rajevs divreiz norādījis apzināti nepatiesas ziņas par meitas atrašanos Tartu, par ko nepamatoti saņēmis pabalstus 87 un 45 eiro. Tas noticis 2015. gada martā un aprīlī. Un apsūdzība celta par krāpšanu nelielā apmērā. Bet otrs apsūdzības pants ir par krāpšanu. Un no apsūdzības noprotams, ka 2015. gada rudenī Rajevs ministrijai nav paziņojis, ka sieva vairs pastāvīgi neuzturas Tartu, lai gan līdz ar to mainītos pabalsta izmaksas nosacījumi. Te izkrāptā summa jau lielāka - 1490 eiro.

Fragments no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmuma: “(..) darba laika uzskaites tabelēs, maldinot, ar viltu Aizsardzības ministrijas darbiniekus, nolūkā gūt materiālo labumu, apzināti, turpināja norādīt [laulātās] /pers. E/ pastāvīgo uzturēšanos dienesta vietā (..)

“Es visu laiku norādīja tās dienas, kad viņa bija, un tādā veidā arī to informāciju sniedzu. Jautājums ir tāds, ka, ja viņa, piemēram, piektdien izbrauc no Rīgas, un atbrauca uz Tartu, un pirmdien no rīta brauc prom, tad es norādu, ka viņa piektdien, sestdien, svētdien, pirmdien ir Tartu. Attiecīgi nu tad ministrija uzskatīja, ka tad jānorāda citus datumus un mēs nevarējām savstarpēji vienoties par šo lietu,” situāciju no sava skatu punkta apraksta Rajevs.

No tiesas lēmuma nav skaidrs, kā tieši notikušais nācis gaismā. Taču zināms, ka 2016. gadā Militārā policija ierosināja kriminālprocesu. Izmeklēšana turpinājās līdz 2018. gadam, kad lietu nodeva prokuratūrai, kam ar savāktajiem pierādījumiem pietika apsūdzības uzrādīšanai. Rajevs tagad apgalvo, ka nekādu naudu neesot izkrāpis, bet savu taisnību pēc ilgāka laika bijis grūti pierādīt. “Jā, nekādu jautājumu nebija līdz tam brīdim, kad es uzzināju, ka patiešām tāda krimināllieta ir, un ka nu viņi … nu tad pieprasīja papildu informāciju no manis,” viņš saka.

Pulkvedis izlīgumu ar Aizsardzības ministriju nav meklējis nekavējoties. Tas noslēgts tikai pēc lietas nonākšanas tiesā, 2019. gada vasarā. Un šādu taktiku ieteicis izvēlēties arī Rajeva aizstāvis. Tad arī Rajevs atmaksājis izkrāptos 1623 eiro.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/Par!), kura laikā izlīgums noslēgts, uzsver, ka ministrijai galvenais bijis atgūt zaudēto naudu: “Mēs zinām, ka Latvijā šī tiesāšanās iet samērā ilgi, vaina, cik es saprotu, tika atzīta, un mūsu uzdevums jau ir pirmām kārtām atgūt tos līdzekļus, kas ir zaudēti valstij, un otrs ir, protams, arī netērējot liekus līdzekļus. Tā kā, manuprāt, šis mierizlīgums 19. gadā bija tāda loģiska secība pēc tiem iepriekšējiem diviem, divarpus gadiem izmeklēšanas. Kāpēc tas gāja tik ilgi, man to ir grūti pateikt. Es domāju, ka tas jāprasa tad varbūt ir iepriekšējai ministrijas vadībai.”

Lieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata. Tas nozīmē, ka Rajevs nav attaisnots viņam inkriminētajā noziegumā, bet vienlaikus viņam nav arī sodāmības, kas liegtu, piemēram, kandidēt vēlēšanās.

Fragments no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmuma: “Apsūdzētais tiesai paskaidroja, ka saprot viņam izvirzīto apsūdzību pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas un 177. panta pirmās daļas, savu vainu atzīst, piekrīt apsūdzībā norādītajiem apstākļiem, izdarīto nožēlo, atvainojas cietušajai, izlīgums noslēgts labprātīgi, atlīdzinājis cietušā kaitējuma kompensāciju EUR 1623,23 apmērā, viņam saprotamas izlīguma sekas, kā arī tas, ka kriminālprocesa izbeigšana šajā gadījumā notiek uz nereabilitējošiem pamatiem. Lūdza tiesu apstiprināt izlīgumu un izbeigt kriminālprocesu.”

Rajeva līgums par darbu koledžā beidzās 2016. gadā, bet nākamajā gadā viņš dienestu pameta pavisam. Uz to brīdi jau notika Militārās policijas sāktā izmeklēšana.

Rajevs kļuva plaši atpazīstams pēc Ukrainas kara sākuma, kad kā eksperts komentēja kara gaitu. Lai arī iepriekš tika minētas vairākas versijas, kuram politiskajam spēkam Rajevs varētu pievienoties, galu galā viņš kļuva par vienu no Ulda Pīlēna vadītās biedrības dibinātājiem. Un vēlēšanās startēja no Apvienotā saraksta.

Rajevs apgalvo, ka tai brīdī, kad viņš pievienojās partijai, viņi par šo lietu tikuši informēti: “Viņi zināja. Es runāju par partijas vadītājiem, un, jā, viņi zināja par šo lietu, protams.”

Apvienotā saraksta līderis Uldis Pīlēns uz jautājumu par to, vai viņi bijuši par šo informēti, raidījumam “de facto” atbild, ka šo nekomentēs. Arī uz precizējošiem jautājumiem un to, kā vērtē šo faktu, Pīlēns vairākkārtīgi atbild ar frāzi “es to nekomentēšu”.

No viena saraksta ar Rajevu ir ievēlēts arī Raimonds Bergmanis, kurš bija aizsardzības ministrs laikā, kad tika atklāti pārkāpumi, un uzsākts kriminālprocess. Bergmanis apgalvo, ka par frakcijas kolēģa noziegumu neesot zinājis. “Ja jūs man jautājat šobrīd, nē, nezināju,” saka Bergmanis. Viņš norāda, ka ar Rajevu par šo neesot runājis.

No Pīlēna biedrības Saeimā ievēlētais deputāts Andris Kulbergs savu kolēģi aizstāv: “Mēs esam viens par visiem, un visi par vienu. Un šinī gadījumā mēs, izskatot šo visu, neredzējām nekādus pārkāpumus, un nekādu situāciju, nekur nav norādīts par kādu nepareizu darījumu. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums jāvaicā gan Pīlēnam, gan Rajevam, man nav godīgi viņu vietā kaut ko atbildēt.”

Rajevs minēts kā viens no diviem Apvienotā saraksta deputātiem, kas varētu ieņemt politiskus amatus saistībā ar aizsardzības jomu.