Bērnu klīniskā universitātes slimnīca strādā augstas noslodzes režīmā

© Ģirts Ozoliņš/f64

Patlaban Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) strādā augstas noslodzes režīmā, jo kopš rudens sākuma bērnu vidū intensīvi cirkulē dažādi vīrusi, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas virsārste Renāte Snipe.

Šī gada novembrī BKUS vienlaikus ārstējās divi līdz septiņi bērni, kuriem pamata diagnoze bija Covid-19 izraisīta saslimšana. Pēc Snipes paustā, smaga Covid-19 vīrusa izraisīta slimības gaita bērnu vecumā joprojām novērojama ļoti reti. Izņēmums bija nesen slimnīcā nonākušais zīdainis, kura veselības stāvokļa kraso pasliktināšanos, inficējoties ar Covid-19 vīrusu, pamatā noteica viņam jau iepriekš diagnosticētās hroniskās blakus slimības.

Neraugoties uz nelielo stacionārā esošo pacientu skaitu, kuri inficējušies ar Covid-19, BKUS strādā augstas noslodzes režīmā, jo kopš rudens sākuma bērnu vidū intensīvi cirkulē citi vīrusi. Īpaši daudz gadījumu, kad nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, pēdējos mēnešos ir saistīti ar respiratori sincitiālo vīrusu (RSV), kā arī to, ka sabiedrībā raksturīgs tā dēvētais "imūnais parāds", kuru radījusi bērnu un pieaugušo izolētība no pārējiem pandēmijas ierobežojumu laikā, sacīja Snipe.

Viņa norādīja, ka līdzīga situācija šobrīd ir gan daudzās Eiropas valstīs, gan ASV. Bērnu slimnīcas ir pārpildītas, jo bērni smagi slimo ar dažādiem iepriekš zināmiem vīrusiem, kas izraisa elpceļu simptomus.

Lai situācija vēl vairāk nesaasinātos, BKUS aicina vecākus ar pirmsskolas vecumā bērniem ierobežot publisko vietu un pasākumu apmeklēšanu, īpaši, ja ģimenē ir arī zīdainis. Visiem ir svarīgi rūpīgi mazgāt rokas, palikt mājās, ja ir parādījušās jebkādas saslimšanas pazīmes, lai neinficētu citus.

Savukārt, ja parādījušies saslimšanas simptomi, vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu vai pieteikties BKUS pediatra konsultācijai attālināti. Tāpat BKUS aicina pārskatīt mājas aptieciņu, vai tajā ir nepieciešamie medikamenti ar atbilstošiem derīguma termiņiem.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais