Edgars Savisārs. In Memoriam

© Scanpix

Atvadu vārdi Edgaram Savisāram

„Nedomāju, ka „Baltijas ceļu” jebkad būtu iespējams atkārtot,” 2019. gada 23. augustā, leģendārā „Baltijas ceļa” 30. atceres gadadienā, teica bijušais Igaunijas premjers, Igaunijas Tautas frontes dibinātājs un „Baltijas ceļa” idejas autors Edgars Savisārs. „Tas bija liels notikums gan igauņiem, gan latviešiem, gan lietuviešiem. Esmu priecīgs, ka uz robežas ar Latviju satikos ar savu draugu Daini Īvānu un ka cilvēki vēlējās piedalīties. Ar šodienu tas vairs nav salīdzināms, tas bija cits laiks, citi cilvēki.”

Pieķēros vārdiem „cits laiks, citi cilvēki”. Protams, ka viss ir cits - gan laiks, gan cilvēki. Tagad ir stabilo vērtību mīdīšanas laiks. Toreiz, pirms 30 gadiem, mums nebija jautājuma - kāpēc ir vajadzīgs „Baltijas ceļš”? Tas bija nepieciešams mums, tiem, kuri drupināja nīsto Padomju savienību un atjaunoja brīvas valstis. Viens no drupinātājiem bija Edgars Savisārs. Drosmīgs, pragmatisks un gudrs cilvēks. Viņam pienākas milzīga pateicība par cīņu pret padomju režīmu.

Toreiz, 1989. gadā, pirmos lēmumus par „Baltijas ceļa” organizēšanu pieņēma Baltijas Asambleja, un tas notika tikai pāris mēnešus pirms protesta akcijas norises. Maksimāli ātri tika paveikts milzīgs organizatorisks darbs, Latvijā lauvastiesu paveica LTF valdes prieksšēdētāja vietniece Sandra Kalniete. Vislielākais uztraukums bija par divām lietām: vai Maskava nevērsīsies ar vardarbību pret protesta dalībniekiem un vai „Baltijas ceļā” piedalīsies pietiekami daudz cilvēku.

Viss notika! Cilvēku dzīvā ķēde vijās cauri visām trim Baltijas valstīm. Par šo brīnumaino notikumu pēc tam rakstīja pasaules mediji. Un viens no galvenajiem varoņiem bija Edgars Savisārs. „Ideja par „Baltijas ceļu” tiešām radās pie mums, bet precizēsim: šis notikums nebija domāts kā svētki.” Protams, ne. Tas bija protests, tas bija solidaritātes apliecinājums, Baltijas valstu vienotības manifestācija. Igaunijas atmodas kustības muzejā atrodas fotogrāfijas, kurās redzam jaunu cilvēku: Savisāram bija 39 gadi, kad viņš organizēja „Baltijas ceļu”.

Jau vēlāk Savisāram pārmeta pārāk ciešu draudzību ar Maskavu, pat sadarbību ar VDK, taču Savisārs to visu noliedza. Šo patiesību droši vien neuzzināsim nekad. Un es pat nezinu, vai mums to vajag.

Taču zinām, ka Savisārs no 1990. līdz 1992. gadam bija Igaunijas premjerministrs, 1991.gadā viņš nodibināja Centra partiju un ar nelieliem pārtraukumiem bija tās priekšsēdētājs līdz 2016. gadam. No 2001. līdz 2004. gadam un no 2007. līdz 2017. gadam Savisārs bija Tallinas mērs. Viņš bijis arī parlamenta vicespīkers, iekšlietu ministrs un ekonomikas ministrs.

Un neviens šodien nenoliegs, ka Edgars Savisārs bija izcila personība Igaunijas un arī visu Baltijas valstu politikā un ka viņam bija svarīga loma Igaunijas valsts atjaunošanā - laikā, kad valsts atguva neatkarību. Kā teica Edgars Savisārs: „Ar šodienu tas vairs nav salīdzināms, tas bija cits laiks, citi cilvēki.”

Svarīgākais