Latvija cer, ka nevajadzīgās Covid-19 vakcīnas varēs samainīt pret inovatīviem medikamentiem

© Kaspars Krafts/f64

Ja izdotos Covid-19 vakcīnas iemainīt pret inovatīviem medikamentiem onkoloģijas pacientiem, Latvija būtu ieguvēja, TV24 raidījumā "Ziņu top" pauda bijusī veselības ministre, pašreizējā Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JV).

Lai arī Covid-19 pandēmija iet mazumā, Latvija turpina pret šo infekciju saņemt vakcīnas, kas bija pasūtītas vēl laikā, kad valdīja liela neziņa par saslimšanu kā tādu un vakcīnu pieejamību pret to. Tā rezultātā valstij veidojas lieli vakcīnu uzkrājumi, pēc kuriem nav pieprasījuma. Tomēr veselības ministre Līga Meņģelsone rosinājusi vakcīnas iemainīt pret inovatīviem medikamentiem onkoloģijas pacientiem.

Circene norādīja, ka tā ir "skaista vēlme", un, ja to izdotos realizēt, Latvija būtu ieguvēja. Viņa gan atzina, ka ir diezgan skeptiska saistībā ar farmācijas firmām. Proti, ja viņi ir saņēmuši naudu un pārdevuši preci, diez vai viņi būs ar mieru preci ņemt atpakaļ un dot citu, par ko atkal varētu paprasīt naudu, uzskata politiķe, norādot, ka farmācijas firmas parasti šādi nerīkojas.

Uzklausot Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu saistībā ar atsevišķu medikamentu trūkumu valstī, bijusī veselība ministre kā vienu no problēmas cēloņiem uzskata paralēlo importu, kas regulē zāļu daudzumu valstī un arī seko līdzi cenām.

"Ja Latvijā cena kādam medikamentam ir zemāka nekā citā valstī, tad šie iepircēji, lai dabūtu lielāku peļņu, nedarbosies cilvēkmīlestības vārdā. Nauda ir ļoti spēcīgs ierocis, kad šīs zāles tiek izvestas tālāk. Mans priekšlikums bija šajā situācijā, kāda bija izveidojusies, mazināt iespējas izvest zāles," rosina Circene, uzskatot, ka ar likuma izmaiņām tas ir iespējams, jo atbildīgajiem dienestiem ir zināms, kuras zāles pašlaik trūkst.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais