Pēc Jēkabpils incidenta Valsts policijā darbavietās sākušās neplānotas pārbaudes, kas ir pirmais no pasākumiem, lai atsijātu dienestam nederīgos darbiniekus. Tiks likvidēta arī policijas specvienība Alfa, kuras darbinieki bija iesaistīti asiņainajā laupīšanā. Represīvas pārbaudes plānotas arī turpmāk, taču balva
50% algas pielikums labākajā gadījumā iekšlietu darbinieku maciņos iekritīs pēc gada.
Valsts policijā kopš vakardienas sākušās neplānotas pārbaudes, lai atsijātu dienestam nederīgos darbiniekus. Eksperti gan šaubās par ministrijas iekšienē izplānoto reformu efektivitāti.
Reformas iekšlietu sistēmā tiks balstītas uz trīs vaļu: nozares ministres Lindas Mūrnieces, Valsts policijas (VP) šefa Arta Velša un Rīgas reģiona pārvaldes vadītāja Inta Ķuža redzējumu. Pirmais I. Ķuža uzdevums – līdz 9. februārim sagatavot priekšlikumus par speciālās vienības Alfa nākotni. Trīs amatpersonas, konsultējoties ar ekspertiem, nolēmušas, ka pārmaiņas jāsāk ar vienības nosaukuma maiņu.
"Ja jau karogs ir pazaudēts, jādomā, kā to atgūt. Alfas darbinieki, kuriem nav nekāda sakara ar notikumiem Jēkabpilī, droši vien nespēs turpināt darbu ar šādu nosaukumu," saka ministre. Neatkarīgās aptauja gan liecina, ka iedzīvotāji šo risinājumu izvēlētos kā pēdējo.
I. Ķuzis norāda, ka Alfas brends sevi ir izsmēlis, tāpēc nākotnē šo vienību nesauks kādā speciālā vārdā. "Patruļpoliciju vai ceļu policiju taču arī neviens nesauc, piemēram, par ērgļiem," pamato Rīgas reģiona galvenais policists. Alfai tiks noņemtas dažas funkcijas, un pamatā tās uzdevums būs nodrošināt kārtību masu pasākumos. Savukārt operācijas, kas saistītas ar noziedznieku aizturēšanu, visticamāk, pilnībā pāries vienības Omega rokās. "Mums nevajag savā starpā konkurēt," saka I. Ķuzis.
Bez šīm izmaiņām plānots arī mainīt likumdošanu, lai varētu stingrāk kontrolēt policistu disciplīnu. Piemēram, kopš vakardienas Rīgas reģiona kārtībsargu darbavietās sākušās neplānotas pārbaudes, un tās turpināsies teju katru dienu, sola ministre. Savukārt mēneša laikā tiks izstrādāti grozījumi disciplināratbildības likumā. L. Mūrniece uzsver, ka policijā atgriezīsies laiki, kad varēja sodīt par katru sīkāko pārkāpumu.
"Demokrātija šajā ziņā ir beigusies," sola L. Mūrniece. Likuma grozījumu mērķis ir panākt, ka priekšnieks turpmāk varēs padotos sodīt ātrāk un bargāk. Pagaidām sodu sistēma ir centralizēta un tiešais priekšnieks vainīgajam var izteikt tikai aizrādījumu.
Tuvākajā laikā tiks izstrādāti vēl virkne pasākumu, kā kontrolēt policistus.
Pārmaiņas iekšlietu sistēmā nenāks tikai ar pātagu, plānoti arī dažādi materiāli stimuli. Proti, no nākamā gada policijā, robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošie saņems pat līdz 50% lielāku algu, sola ministre. Naudu plānots ņemt no iekšlietu resursiem. Kur to dabūt – pusgada garumā pētīs īpaša darba grupa. VP šefs A. Velšs uzsver, ka vēl ir iespējams optimizēt spēkus un algas maksāt uz brīvo vakanču rēķina. No iekšlietu sistēmas atbirs tie, kuri darbu policijā uzskata par vietu, kur izgulēties pēc maiņas papilddarbā. Iekšlietu ministrijai padoto iestāžu vadītāji atzīst, ka brīvu vakanču tiešām netrūkst, tomēr uz šā rēķina algas palielināt, visticamāk, neizdosies.
Politologu un sabiedrisko attiecību ekspertu Filipu Rajevski mulsina darba grupas meklējumu termiņš. Pēc viņa domām, tā ir apzināta gumijas stiepšana. "Ministrei, kas tik ilgu laiku ir amatā, savu saimniecību vajadzētu pārzināt," uzskata F. Rajevskis.
Savukārt Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes locekle Daiga Auziņa norāda, ka materiālajiem stimuliem būs īslaicīgs rezultāts. Turpretī forma, kādā tiek veiktas pārmaiņas, visticamāk, darbiniekiem radīs papildu stresu un dienestā paliks tikai noturīgākie. "Katram policistam būtu nepieciešamas vismaz 20 terapijas sesijas, lai saprastu, cik ļoti viņš var kontrolēt savu agresiju, jo darbs saistās ar nemitīgu dusmu provocēšanu. Tad arī rodas situācijas, ka policists nošauj kādu," uz problēmām norāda psihoterapeite. I. Ķuzis atzīst, ka ikdienā šim aspektam dienestā netiek pievērsta pietiekama uzmanība un reorganizācijas rezultātā to iecerēts labot.
***
VIEDOKĻI
Vai ticat, ka iekšlietu darbiniekiem nākamgad par 50% palielinās algu?
Andrejs VILKS, kriminologs:
– Materiālais stimuls pašreiz ir viens no izteiktākajiem līdzekļiem, kā piesaistīt kvalificētākus darbiniekus un prasīt no viņiem augstākus rezultātus. Algu palielināšanai ticēšu tikai tad, kad priekšā būs aprēķins ar skaitļiem, pretējā gadījumā tie ir jaunā gada vēlējumi. Lai uzlabotu policistu profesionalitāti, nepieciešams celt viņu kvalifikāciju. Policijas akadēmijas likvidēšana, manuprāt, bija liela kļūda. Gribu uzsvērt, ka ārvalstu pieredzē nav atļauts kaut kur piestrādāt, tas ir nonsenss.
Agris SŪNA, Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības vadītājs:
– Joprojām prasām ministres demisiju, un nākamnedēļ jau gaidāmas pirmās demonstrācijas. Viņa tagad izmanto mūsu biedra bojāeju, lai sāktu raganu medības. Taisīt kaut kādas reformas, nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem, ir pilnīgi garām. Mūs jau baroja ar solījumiem, ka uz nekomplekta rēķina palielinās algas. Rezultātā atlaida 2000 policistu un samazināja algas.
Ainars PENCIS, VUGD vadītājs:
– Visgrūtāk mums aizpildāmi autovadītāju un virsnieku amati, jo īpaši Latgalē. Jaunieši atbrauc uz Rīgu, nomācās trīs gadus koledžā un vairs negrib atpakaļ. Izmantojot esošās vakances, nekādu algas pielikumu nodrošināt nevaram. Viss jau ir minimizēts uz kadru samazināšanas rēķina. Sadarbība ar ministriju mums ir konstruktīva.