IeM rosina nepiemērot kriminālatbildību sīkus noziegumus izdarījušiem pusaudžiem

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinājusi izvērtēt iespēju atteikties no kriminālatbildības piemērošanas sīkus noziegumus izdarījušiem pusaudžiem.

Valdība šonedēļ plāno skatīt "Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānu 2023.-2024. gadam".

Kā skaidro IeM, pēc šī plāna darbības perioda beigām, izvērtējot sasniegtos rezultātus un plānojot attiecīgo politiku nākamajam periodam, ir jāņem vērā vairāki nākotnes izaicinājumi.

Piemēram, nepieciešams izstrādāt informatīvo ziņojumu par iespēju atteikties no nepilngadīgo, kuri izdarījuši kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, saukšanas pie kriminālatbildības, novirzot šādas personas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu.

Patlaban likums paredz, ka pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14 gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams.

Tāpat nepieciešama aizvien plašākas nekavējoša atbalsta sistēmas veidošana bērniem, kuri ir seksuālās vardarbības upuri.

Ministrija arī rosina pilnveidot Valsts policijas amatpersonu zināšanas nepilngadīgo personu nopratināšanas jomā, balstoties uz izstrādātajām mācību programmām par strukturētu un daļēji strukturētu vadlīniju pielietošanu nepilngadīgo nopratināšanā.

Tāpat nepieciešams izvērtēt iespējas bērnu noziedzības novēršanas jautājumus risināt, iekļaujot tos bērnu, jaunatnes un ģimenes rīcībpolitikā, tādejādi nodrošinot vienotu sistēmisku un integrētu politikas plānošanu, mazinot sadrumstalotību un vienlaikus samazinot politikas plānošanas dokumentu skaitu, norāda IeM.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.