Piena krīze turpinās, taču lauksaimnieki nelolo cerību sagaidīt finansiālu atbalstu no valsts

Lai gan krīze turpinās, piena nozarē ir iestājies sava veida klusums, un lauksaimnieki nelolo cerību sagaidīt finansiālu atbalstu no valsts vai Eiropas Komisijas (EK), aģentūrai LETA pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis un SIA "Pampāļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vaļko.

Vaļko skaidroja, ka piena iepirkuma cenas neuzlabojas un nav īstermiņa risinājumi krīzes stabilizēšanai. "Ja janvārī domājām, ka krīze būs īslaicīga un martā būs jūtams cenu kāpums, tad patlaban varam pateikt to, ka arī marta mēnesī novērojams vidējās piena cenas kritums," atzina Vaļko.

Pēc viņa teiktā, martā vidējā piena cena bija 34,14 centi par litru. Tikmēr Lietuvā piena cena ir par 10% lielāka nekā Latvijā, bet Eiropā vidējā piena cena martā sasniedza 51,76 centi par litru.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka tiem piena ražotājiem, kam martā piena cena bija virs vidējās piena cenas, tā pazeminājās, bet tiem, kam cena bija zem vidējās cenas, tā paaugstinājās. Līdzīga situācija novērojama arī aprīlī.

Vaļko paredz, ka cena varētu mainīties puscenta vai viena centa robežās, bet precīzāk situāciju varēs novērtēt pēc oficiālās statistikas datiem.

Tāpat, ņemot vērā šī brīža tendences un pasaules piena produktu biržu, Vaļko neparedz strauju situācijas uzlabojumu.

Viņa ieskatā, līdz jūlijam nekas būtiski nemainīsies, būs novērojams neliels cenu kāpums, bet nozare tik un tā strādās zem pašizmaksas un ar zaudējumiem. Ja 2022.gadā piena cena bija salīdzinoši augsta, un zemnieki varēja nopelnīt, tad patreizējā krīze uzkrājumus "noēd" un būtiski ietekmē uzņēmumu naudas plūsmu, norādīja Vaļko.

Viņš uzsvēra, ka arī "Pampāļu" gadījumā iepriekšējā gada peļņa tika ieguldīta uzņēmumā attīstībā, darba algu palielināšanā un darba apstākļu uzlabošanā. "Labā peļņa nav nonākusi īpašnieku maciņos, viss ir ielikts ražošanā, lai celtu efektivitāti un spētu pārdzīvot tādas krīzes kā šī," norādīja "Pampāļi" valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš apsvēra iespēju, ka krīze varētu turpināsies arī pēc vasaras, jo nav zināms kā attīstīsies pasaules tirgi, mainīsies ekonomika, iedzīvotāju pirktspēja un tamlīdzīgi faktori. "Esam sava veida skrūvspīles, īpaši Latvija, ar zemāko piena cenu Eiropā," teica Vaļko.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai trūkst nacionālās stratēģijas, lai krīzes situācijās nozari stabilizētu. Šobrīd tiek skatīti ilgtermiņa risinājumi, piemēram, "garie piena līgumi", kas nosaka kritērijus līgumu termiņiem, piena kvalitātei, cenas veidošanas politikai un citiem faktoriem.

Vaļko atzina, ka nozare ilgtermiņā nav atradusi stabilus risinājumus, kā mazināt krīžu ietekmi. "Mēs esam dzīvojuši piena nozarē cikliski no krīzes līdz krīzei. Latvija un Lietuva krīzes izjūt vissmagāk, jo esam ļoti atkarīgi no eksporta tirgiem," atzina "Pampāļi" valdes priekšsēdētājs.

Vaļko uzsvēra, ka pēc iespējas ātrāk ir jārod risinājumi, kā veicināt pieprasījumu pēc piena produktiem un starpvalstu sadarbību. Tāpat jāveicina iekšējais pašpatēriņš, lai piena nozare nav tik atkarīga no eksportu tirgiem un jāveicina Latvijas piena produktu īpatsvara palielināšanos veikalu tīklos.

"Piens ir Latvijas baltais zelts. Mums ir jārod tam augsta pievienotā vērtība, lai esam spējīgi konkurēt pasaules tirgos" uzsvēra Vaļko.

Viņš informēja, ka patlaban EK vērtē, kāpēc tieši Latviju un Lietuvu piena krīze ir skārusi tik būtiski, un ko abas valstis ir darījušas ilgtermiņā, lai krīzes novērstu. "Latvija ir divas reizes prasījusi EK atbalstu un netieši esam saņēmuši atbildi, ka tieša atbalsta nebūs," norādīja Vaļko.

Vaļko skeptiski vērtēja Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājumu, kas paredzēja valsts finansiālo atbalstu piensaimniecībai, ja piena cenas kritums būs vēl par 20% marta un aprīļa mēnesī.

"Vidējā piena cena Latvijā, tad būtu 27 centi par piena litru, kas absolūti ir katastrofāla situācija," uzsvēra Vaļko, atzīmējot, ka cenu amplitūda zemniekiem pirmajā gada ceturksnī bija dažāda, no 22 līdz 40 centiem par litru.

Vienlaikus Vaļko atzinīgi vērtēja ātrāku izmaksu ciltsdarba atbalstam un papildus piešķirtos divus miljonus eiro, bet norādīja, ka tas neglābs nozari kopumā, jo patlaban tiks izmaksāti rudenī paredzētie atbalsta maksājumi. Ciltsdarba atbalstu saņem 84% no Lauksaimniecības datu centrā reģistrētajām govīm.

Kā norādīja Vaļko, saimniecības par govju šķirņu izkopšanu saņem 70 vai 109 eiro par govi. Šādu atbalstu saņem arī "Pampāļi", kopumā saņemot apmēram 100 000 eiro.

Jau ziņots, ka svaigpiena iepirkuma cena Latvijā pēdējo četru mēnešu laikā ir samazinājusies par vairāk nekā 30% un prognozes liecina, ka piena krīze varētu turpināties līdz pat vasarai.

Tikmēr zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks aicināja Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski sniegt atbalstu piena nozarei, piešķirot Latvijai 11 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) krīzes rezerves fonda.

EK iepriekš jau ir noraidījusi Navicka lūgumu piešķirt steidzamu atbalstu Lietuvas piensaimniecības sektoram saistībā ar neseno piena iepirkuma cenu kritumu un piena ražotāju grūtībām valstī.

Vojcehovskis atbildē Navickam pauda, ka piena iepirkuma cenas ir kāpušas divus gadus un vienubrīd tās ES un arī Lietuvā pat sasniedza rekordaugstu līmeni, tādēļ pašreizējā situācija neatbilst "nopietnai tirgus nestabilitātei".