"Eco Baltia": "Latvijā mēs praktiski neko no saražotā nepārdodam, visu eksportējam."
Līdz ar cenu svārstībām ir redzams, ka Eiropā daudzi ražotāji ir atgriezušies pie pirmreizējā, nevis pārstrādātā materiāla izmantošanas iepakojumos, jo tas ir lētāks, intervijā aģentūrai LETA saka AS "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, uzsverot, ka tā ir satraucoša tendence.
Teju pusi no "Eco Baltia" koncerna apgrozījuma veido PET un plastmasas pārstrāde. Vaicāts par turpmāko uzņēmuma attīstību, Māris Simanovičs stāsta: "Mēs sekojam līdzi laikam. Viennozīmīgi 2025.gads būs pagrieziena punkts, jo Eiropā iepakojuma ražošanā, visticamāk, būs obligāti jāsāk izmantot otrreizējie materiāli. Mēs šobrīd tiešā veidā nepalielinām pudeļu pārstrādes jaudas, neskatoties uz to, ka depozīta sistēma Latvijā ir iedzīvojusies un saņemam arvien vairāk materiāla, bet vairāk fokusējamies tieši uz augstvērtīgāku gala produktu ražošanas jaudu paplašināšanu, lai tie atbilstu visām lielo ražotāju prasībām, atbilstu kvalitātes standartiem un būtu droši pārtikas iepakošanai. Mūsu pudeļu pārstrādes jaudas palielināsies vien nedaudz, bet tieši granulu ražošanas jaudas līdz ar jauno rūpnīcu Olainē būtiski palielināsies, orientējoties uz sagaidāmo Eiropas pieprasījuma kāpumu tuvāko gadu laikā.
Attiecībā uz topošo ražotni Olainē uzņēmuma vadītājs informē: "Šobrīd aktīvi turpinās būvniecības darbi, vienā daļā, kur būvniecības darbi tuvojas noslēgumam, paralēli jau tiek montētas arī jaunās iekārtas un plānots, ka tās ražošanu sāks apmēram vasaras vidū. Līdzko visas ražošanas telpas būs gatavas, sāksim demontēt iekārtas esošajās telpās Jelgavā un pakāpeniski pārvest uz Olaini. Domāju, ka šā gada beigās lielākā daļa ražošanas jau notiks Olainē un nākamā gada pirmajos mēnešos ražošana Olainē notiks jau pilnā apjomā."
Simanovičs atzīst: "Izejmateriālu sagāde diezgan dinamiski mainās līdzi laikam. Vēsturiski mēs vedām no visas pasaules, tostarp no lielas daļas Eiropas valstu depozīta sistēmām. Eiropā arvien vairāk sāk rūpēties par Co2 pēdas nospiedumu, tas nozīmē, ka piegādātājs Spānijā vērtē, cik daudz emisiju radītu materiāla piegāde uz Latviju un vai tas būtu ilgtspējīgi. Tajā pašā laikā iegādājamies materiālu arī ārpus Eiropas, jo šķirošana attīstās visā pasaulē. Taču pamatā piegādātāju loks, kas mums šobrīd ir caur iepirkumiem un depozīta sistēmām, ir no Eiropas.
Savukārt, ja runājam par gala produktu pārdošanu, tad partneru loks pamatā ir saistīts ar to, kāda industrija valstī ir attīstīta. Diemžēl Latvijā mēs praktiski neko no saražotā nepārdodam, visu eksportējam. Ļoti daudz klientu ir Lietuvā, arī Polijā, Francijā, Čehijā, Itālijā, Beneluksa valstīs, Vācijā utt. Esam tirgojuši arī uz Izraēlu. Kur ir pieprasījums, tur arī vedam.
Šobrīd Olaines rūpnīcā "Nordic Plast" pārstrādājam visas pārējās plastmasas - LDPE, HDPE, polipropilēna (PP) plastmasu. Bet arī, piemēram, no PET pudeles pārstrādes procesā nodalītās etiķetes, kas ir no citas plastmasas, korķīšus, kas lielākoties ir HDPE, pārstrādājam galaproduktos, kas tālāk tiek eksportēti. "Nordic Plast" pārstrādes jaudas ir apmēram trešdaļa no mūsu PET pārstrādes jaudām "PET Baltija". Plastmasu pārstrādes jaunu kāpināšanai tikko esam noslēguši lielu investīciju projektu, ieguldot aptuveni trīs miljonus eiro šķirošanas un pārstrādes līnijas modernizācijā, aizstājot izejmateriālu šķirošanā roku darbu ar modernām un daļēji automatizētām šķirošanas tehnoloģijām. Praktiski astoņu cilvēku maiņu izejmateriālu šķirošanā esam aizstājuši ar trīs miljonu eiro vērtu līniju, kas ļauj mums elastīgāk reaģēt uz darbinieku pieejamības problēmām. "Nordic Plast" pārstrādā dažādas plastmasas, ko savācam gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs - tās ir agroplēves, pārtikas, nepārtikas plastmasas iepakojumi, maisiņi, šampūna pudeles utt."
Kādu ieguvumu jūtat no dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā?
Pirmkārt, ir būtiski palielinājies PET iepakojuma apjoms, jo šobrīd sistēma savāc apmēram 80% no iepakojuma, kas tiek laists tirgū. Tas mums kā vietējam ražotājam ļauj izmantot vietējo materiālu. Jā, tas, iespējams, ir dārgāks, salīdzinot ar materiālu no citām valstīm, bet tas nav jātransportē. Tā ir mūsu simbioze ar Depozīta iepakojuma operatoru, kurā "PET Baltija" kā pārstrādātājs ir arī akcionārs. Kopā ar ražotājiem un tirgotājiem mums ir izdevies izveidot ļoti efektīvu sistēmu, un gadiem ilgušās diskusijas ir novedušas pie laba rezultāta. Es esmu pārliecināts, ka caur Lietuvas PET iepakojuma ražotājiem daļa no Latvijas depozītsistēmā savāktā arī atgriežas Latvijas tirgū jaunā iepakojuma veidā.