"Eco Baltia vide" plāno eksportēt 80% no jaunajā rūpnīcā sašķirotajiem atkritumiem

© Vladislavs Proškins

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" plāno eksportēt 80% no Salaspils novadā jaunizveidotajā rūpnīcā sašķirotajiem atkritumiem, trešdien rūpnīcas atklāšanas pasākumā medijiem sacīja AS "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņš norādīja, ka no šķirotajiem atkritumiem uz Lietuvu un Poliju tiks eksportēts kartons, tāpat uz Poliju plānots izvest stiklu, savukārt uz citām Eiropas valstīm eksportēs metālu.

Tāpat Simanovičs atzīmēja, ka visi iepakojumi ir brīvā tirgus prece, tādējādi kompānija iepakojumus eksportēs uz rūpnīcām, kuras piedāvās augstāko cenu. Šobrīd plašākais tirgus ir Polijā, Vācijā un arī Skandināvijas valstīs.

Savukārt atlikušos 20% no šķirotajiem atkritumiem plānots izmantot otrreizējai pārstrādei Latvijā, teica Simanovičs, papildinot, ka, piemēram, "Eco Baltia" grupas PET pudeļu pārstrādes uzņēmumā AS "Iterum" tālāk varēs pārstrādāt plastmasas pudeles, bet SIA "Nordic Plast" varēs pārstrādāt plastmasas maisiņus, plēves un tamlīdzīgus materiālus.

Jaunajā šķirošanas rūpnīcā nonāks sadzīves atkritumi no Pierīgas un Siguldas, savukārt papīra, plastmasas un metāla atkritumi tiks vesti gan no Pierīgas, gan Rīgas.

Simanovičs arī norādīja, ka jaunā atkritumu šķirošanas rūpnīca nākotnē varētu veidot 7% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, taču primāri ražotne veidota, lai samazinātu izdevumus.

Rūpnīcā ir iespējams pārstrādāt vairāk nekā 15% no visiem Latvijas iepakojumiem, atzīmēja Simanovičs.

LETA jau ziņoja, ka resursu pārvaldības centra izveidē Salaspils novadā "Eco Baltia vide" ieguldījusi 11,7 miljonus eiro. Jaunās rūpnīcas šķirošanas jauda ir 45 000 tonnu gadā - 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais