"Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis skaidro, kas notiek ar Latvijas autoceļiem

Mārtiņš Lazdovskis intervijā LETAI atzīst, ka ceļu darbu apjoms būs mazāks nekā iepriekšējos trīs gados, jo ir samazinājies pieejamais finansējums. Tomēr nākotnē ir gaidāmi arī ambiciozi projekti.

Lazdovskis neslēp, ka pats svarīgākais mērķis ir līdz 2030.gadam, kas ietver Rīgas apvedceļa pārbūvi.

Šajā ceļu būves sezonā darbi notiks vairāk nekā 640 autoceļu kilometros. Mērķis ir Rīgas apvedceļu pārvērst par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām. Tāpat ir jāseko tam, kas notiek kaimiņos. Piemēram, ja Lietuvā ir iecerēts izbūvēt ātrgaitas ceļu, kas savienos to ar Poliju un sāksies pie Latvijas robežas, tad nav nekādu iemeslu, kādēļ ātrgaitas ceļš Varšavu nākotnē nesavienotu ar Rīgu.

Tāpat viens no nospraustajiem mērķiem ir uzlabot satiksmes drošību.

“Klasiski divu joslu ceļi tiek plānoti satiksmes intensitātei 8000-10 000 automašīnu dienā. Šobrīd abos šajos posmos mēs jau saskaramies ar satiksmes intensitāti, kura pārsniedz 20 000 automašīnu dienā. Tas ir novedis pie tā, ka satiksme uz Rīgas apvedceļa ir lēna, mūsu sensori liecina, ka vidējais braukšanas ātrums ir nepilni 70 kilometri stundā. Tas savukārt izraisa situācijas, ka cilvēki mēģina veikt apdzīšanas manevrus, un lielas satiksmes intensitātes apstākļos tas var beigties ar frontālām sadursmēm, kas ir visbīstamākais satiksmes negadījuma veids.”

Tādēļ četru joslu brauktuve ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai varētu pārvietoties ātrāk un uzlabotos mobilitāte, bet primāri tādēļ, lai uzlabotos satiksmes drošība. Eiropas prakse rāda, ka visdrošākie ir tieši ātrgaitas ceļi, jo tajos ir nodalītas brauktuves, nav pieslēgumu.

Izmaksu jautājums ir viens no būtiskākajiem, kas intervijā tiek apspriests.

Ņemot vērā, ka šā gada valsts budžets tika apstiprināts marta beigās un tajā tika piešķirts arī papildu finansējums, skaidrs, ka visi līgumi nevar vēl būt noslēgti. Ja runājam tieši par ceļu būvdarbiem, tad esam izsludinājuši 80% no iepirkumiem un aptuveni 30% jau ir noslēgti līgumi. Iepirkumus vēl ir atlicis izsludināt par objektiem, kur jau sākotnēji ir paredzēti divu gadu darbi, un objektiem, kas ir saistīti ar papildus piešķirto finansējumu.

"Ja mēs runājam par būvniecības cenu līmeni, tad es teiktu, ka izmaksu pieauguma skrējiens sāk bremzēties vai pat ir apstājies. Tādēļ man nav pamata domāt, ka cenas būs augstākas pār tām, kuras mēs saņēmām pagājušā gada vasaras un rudens piedāvājumos. Visdrīzāk, cenu līmenis būs aptuveni tāds kā pērn. Taču, protams, joprojām liels nenoteiktības faktors ir, piemēram, asfaltēšanas darbu izmaksas, ko var ietekmēt bitumena cenas. Šodien bitumena cenas ir nokritušās, bet mums ir jārēķinās ar nākotnes piegādes cenām, kas, notikumiem eskalējoties, naftas tirgos var ļoti svārstīties. Tāpat ir pieaugušas smilts, grants, šķembu cenas, un jo aktīvāk tiks attīstīts "Rail Baltica" projekts, jo konkurence par šiem resursiem kļūs lielāka.”

Lazdovskis atklāj, kuros posmos uz lielajiem autoceļiem ir jārēķinās ar braukšanas ierobežojumiem remontdarbu dēļ.

Ja runājam par galvenajiem valsts autoceļiem, tad pieminēšanas vērta noteikti ir Ķekavas apvedceļa būvniecība, jo tas ir lielākais objekts pēdējo 20 gadu laikā. Tādēļ ar ierobežojumiem ir jārēķinās gan iebraucot Rīgā, gan tur, kur Ķekavas apvedceļš pieslēdzas esošajam A7 ceļam.

"Tāpat noteikti ir jāmin Vidzemes šoseja, kur tiek labotas abas četru brauktuvju ceļa puses posmā starp Sēnīti un Siguldu. Līdz ar šiem darbiem mēs A2 četru joslu ceļa posmu starp Rīgu un Siguldu būsim pārbūvējuši. Diezgan garš ceļa remonta posms - ap 10 kilometriem - ir paredzēts uz A2 šosejas arī Veclaicenes virzienā - aiz Cēsīm un pirms Bērzkroga. Mazāk varbūt Latvijas iedzīvotājus, vairāk tranzīta satiksmes plūsmu skars A13 šosejas pārbūve starp Rēzekni un robežu. Tāpat ar satiksmes ierobežojumiem būs jārēķinās pie Lielvārdes.”

Toties runājot par nākotni, tiek atklāts, kur paredzēti lielākie pārbūves projekti.

Šogad ir plānots pabeigt P37 autoceļa Madona-Gulbene posmu līdz Cesvainei. Ir jāpabeidz ceļš no Saldus līdz Ezerei, ropažnieku ļoti gaidītais posms Rīga-Ropaži. Tie visi ir pārbūves projekti, kas ir uzsākti un ir jāpabeidz šogad.

"Vietējos ceļos mēs runājam par prioritāti, kas nav jauna, proti, pagastu centru savienojumiem ar novadu centru pa autoceļiem ar melno segumu. Te noteikti ir jāpiemin posms starp Dobeli un Aizstrautniekiem, kur tiks ieklāts melnais segums.”