Sprindžuks Rēzeknē nav guvis pārliecību par domes centieniem glābt situāciju

© Dmitrijs Suļžics/f64

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) Rēzeknes domes sēdē nav guvis pārliecību, ka dome veikusi visus nepieciešamos tēriņu samazināšanas pasākumus.

Uzklausot domes deputātus un darbinieku ziņojumus, ministrs vairākkārt atkārtoja vienus un tos pašus jautājumus, negūstot uz tiem skaidras atbildes.

Ministrs pauda, ka nesaprot, kā var izveidoties situācija, ka dome pieņem sabalansētu budžetu, seko līdzi tēriņiem un veic atbilstošos finanšu vadības pasākumus, bet tomēr pēkšņi konstatē vairāku miljonu eiro iztrūkumu.

Viņš aģentūrai LETA atzina, ka nav saklausījis skaidras atbildes, vai dome ir veikusi pietiekami biežu budžeta tēriņu izvērtējumu un tēriņus samazinājusi.

Kā teica Sprindžuks, viņaprāt, galvenās problēmas veidojas budžeta vadības organizēšanā. Deputāti, iespējams, nesaņemot pilnvērtīgu informāciju par budžeta izpildi, un tas radījis sekas daudzu miljonu eiro apmērā gan attiecībā uz algām darbiniekiem, gan uzturēšanas izdevumiem un investīciju projektiem. "Es neguvu pārliecību, ka Rēzeknes dome pilnībā pārvalda šīs lietas, tādēļ tiks vērtēta visu iesaistīto atbildība," teica ministrs.

Lai saprastu, kā šī situācija izveidojusies un kurš par to ir atbildīgs, tiks vērtēta gan izpildvara, gan domes kopumā un tās vadības atbildība. Apkopojot visu saņemto informāciju, VARAM, izmantojot Pašvaldību likumā noteiktās pilnvaras, izvērtēs pašvaldības darbības tiesiskumu un domes un tās vadītāja atbildību, atzīmē ministrs.

Sprindžuks rosināja pašvaldību sagatavot precīzu informāciju par to, kādi pasākumi jau veikti finanšu stabilizēšanai un kādus pasākumus pašvaldība gatava vēl veikt.

Ministrs domes sēdē vairākkārt norādīja, ka atsevišķi argumenti par pašvaldības pieaugušajiem tēriņiem neesot pārliecinoši, jo informācija pa minimālās algas paaugstināšanu un elektrības cenu kāpumu bijusi zināma pirms pašvaldības šī gada budžeta pieņemšanas.

"Neguvu pārliecību, ka pašvaldība esošajā finanšu situācijā spēs pildīt savas autonomās funkcijas pilnā apjomā," pēc sēdes pauda ministrs, "Finanšu ministrija un Valsts kontrole vērtē pašvaldības finansiālo stāvokli. VARAM vērtē šīs situācijas izcelsmes tiesiskos aspektus. Uzskatu, ka par radušos finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētā kādam ir jāuzņemas atbildība.”

Šodien pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājuma tika sasaukta Rēzeknes domes ārkārtas sēde, kurā deputāti ziņoja par rīcību finanšu situācijas atrisināšanai.

Iepriekš Sprindžuks pieprasīja Rēzeknes pilsētas pašvaldības domei sniegt paskaidrojumus par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā un tālāko rīcību.

Rēzeknes pilsētas budžetā šogad pietrūkst 3,9 miljonu eiro, liecina informatīvais ziņojums par Rēzeknes pašvaldības budžeta situāciju.

Tikmēr Finanšu ministrija (FM) ir saņēmusi Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") paziņojumu, ka viņš ierosinājis Rēzeknes pašvaldības domei iesniegt FM pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka Bartaševičs rosina sasaukt ārkārtas domes sēdi šā gada 29.augustā plkst.14, lai izskatītu stabilizācijas pieteikumu. FM pārstāvji skaidro, ka stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi un uzņemto saistību izpildi.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.