Iekšlietu ministrs par braukšanu dzērumā: nodarījumiem ar smagām sekām būtu jābūt skaidri paredzētam cietumsodam

Sodu pastiprināšanas ceļš ir jāturpina, manuprāt, kaut kādā brīdī tas tomēr iedarbosies. Otrs jautājums ir arī par sabiedrības spēju iedarboties uz personām, kuras sēžas pie stūres reibumā. Radiem, draugiem, paziņām, kuri to redz, tomēr arī vajadzētu būt morāli līdzatbildīgiem un censties to nepieļaut, aģentūrai LETA vēsta iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Kādas ir ieceres satiksmes drošības uzlabošanā?

Mēs ejam sodu pastiprināšanas virzienā. Tās pašas “Latvijas valsts ceļu” videonovērošanas kameras, vidējā ātruma radari, droni, ko izmanto policija, jaunie policijas transportlīdzekļi, kuri ir aprīkoti ar tehnoloģijām, lai fiksētu gan ātrumu, gan agresīvu braukšanu, dod savu ieguldījumu. Taču statistika rāda, ka diemžēl ir pietiekami daudz personu, kas sēžas pie stūres reibumā. Ir pat tā, ka tikai tajā brīdī, kad tiek piemērots sods, viņi apzinās, ka ir nokļuvuši nopietnās problēmās, jo ir auto konfiskācija vai jāsedz auto vērtība, kā arī jāmaksā naudas sods, papildus tam vēl ir sabiedriskie darbi un liegums uz noteiktu laiku vadīt transporta līdzekli. Esmu dzirdējis, ka, to visu saliekot kopā, cilvēki nereti esot šokā. Tas tikai nozīmē, ka joprojām pietiekami aktīvi ir jāorganizē arī skaidrojošās kampaņas. Arī mūsu stāvlaukumi ir pilni ar konfiscētiem transporta līdzekļiem un tā ir zināma problēma, jo par valsts budžeta naudu jāuztur autostāvvietas, kurās līdz attiecīga lēmuma pieņemšanai mašīnas glabājas.

Tomēr pagaidām izskatās, ka sankciju pastiprināšana taustāmus rezultātus nav devusi, jo aizturēto dzērājšoferu skaits būtiski nemazinās.

Sodu pastiprināšanas ceļā jāturpina, manuprāt, kaut kādā brīdī tas tomēr iedarbosies. Otrs jautājums ir arī par sabiedrības spēju iedarboties uz personām, kuras sēžas pie stūres reibumā. Radiem, draugiem, paziņām, kuri to redz, tomēr arī vajadzētu būt morāli līdzatbildīgiem un censties to nepieļaut.

Ir priekšlikums, ka dzērājšoferu līdzbraucējus arī varētu sodīt. Kā vērtējat šādu iespēju?

Manā skatījumā tas tomēr būtu ļoti liels izaicinājums. Protams, ir gadījumi, kad tas, ka persona ir alkohola reibumā, ir ļoti labi redzams. Tomēr ir arī gadījumi, kad tas nav tik acīmredzami. Uzlikt līdzcilvēkiem policistu funkcijas, un likt savu kolēģi vai draugu pārbaudīt ar verificētu un kalibrētu alkometru, laikam nebūs iespējams. Es domāju, ka ir vērts arī papētīt to, cik gadījumos dzērājšoferi automašīnā aizturēšanas brīdī ir bijuši vieni paši un cik gadījumos ir bijuši līdzbraucēji.

Tātad jūsu skatījumā tā būtu morāla līdzatbildība, bet izkontrolēt to būtu grūti?

Jā, jo tad mēs līdzbraucējiem uzliekam jau gandrīz vai policijas funkciju. Pašlaik tas tomēr būtu pārmērīgi.

Kā jūs no reālo sodu piemērošanas viedokļa vērtējat Tieslietu ministrijā sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas par traģiskas avārijas izraisīšanu alkohola reibumā nākotnē līdzās pamatsodam paredz obligāti noteikt arī nauda sodu, un tā amplitūda varētu būt no 6200 eiro līdz pat 3,1 miljonam eiro? Es pieļauju, ka pašlaik šādu maksimālo sodu reāli varētu piedzīt no reti kura pilsoņa.

Es teiktu, ka par šādiem nodarījumiem ar smagām sekām būtu jābūt skaidri paredzētam cietumsodam. Nesen arī bija spriedums par cietumsodu uz septiņiem gadiem autovadītājam, kurš reibumā nonāvēja cilvēku, kas pēc manām domām jau ir jūtams sods. Savukārt, ja runājam par naudas sodiem, tad tiem jābūt tādiem, lai cilvēks varētu tos arī reāli samaksāt. Mums jau ir uzkrātas diezgan nopietnas soda naudu summas, par kurām rēķini ir izrakstīti, bet tās nav samaksātas. Protams, ka tur ir arī redzama izvairīšanās, bet ir arī cilvēki, kuriem vienkārši nav iespēju samaksāt.

Man šajā ziņā simpatizē Somijas pieeja. Tur ir noteikti minimālie soda naudu apmēri, bet kaut vai par to pašu ātruma pārsniegšanu, nosakot soda naudu, tiek vērtēti konkrētās personas ienākumi, un ir gadījumi, kad miljonāriem par pārlieku ātru braukšanu ir noteikti arī simtos tūkstošu eiro mērāmi sodi. Es domāju, ka šis ir diskusijas vērts jautājums, jo pie mums arī ir šie gadījumi, kad vairākas reizes radari fiksē ātruma pārsniegšanu, tiek samaksāts sods un turpina braukt tāpat tālāk.

Tad jūsuprāt mums vajadzētu izvērtēt Somijas pieredzi?

Es domāju, ka par to būtu vērts diskutēt. Citādi ir šie gadījumi, kad turīgiem cilvēkiem tagadējās soda naudas pat varbūt neko daudz nenozīmē. Bet kādam mazkvalificētu darbu strādniekam, kuram ir atbilstoši ienākumi, nav jēgas izrakstīt sodu, kuru viņš tāpat nekad nevarēs samaksāt. Drīzāk varbūt ir vērts noteikt sodu, kas viņam ir sāpīgs, bet samaksājams.