Leģionāru piemiņu atkal politizē

Šodien Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa, Lestenes Brāļu kapos un citviet Latvijā notiks piemiņas pasākumi par godu latviešu leģionāru atcerei. Visskaļākie notikumi gaidāmi skvērā pie Laimas pulksteņa, kur pulcēsies vairākas organizācijas, lai protestētu pret šiem pasākumiem.

Policija šodien aicina bez liekas vajadzības netuvoties Brīvības pieminekļa apkaimei, tomēr sola nodrošināt kārtību jebkuros apstākļos.

Rīgas domes sākotnējais aizliegums 16. martā rīkot jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa vērtējams kā politisks, nevis racionāls lēmums. Līdzīgs scenārijs pēdējo gadu laikā atkārtojies vairākkārt – organizācijas iesniedz pieteikumu Rīgas domei (RD), pašvaldība gājienus aizliedz, bet tiesa pēc dažām dienām tos atļauj. Arī šoreiz līdzīgā ceļā iespēju izteikt savu viedokli ieguvusi apvienība Daugavas vanagi Latvijā, biedrība Pilsoņu un nepilsoņu savienība, kā arī biedrība Latvijas Antifašistiskā komiteja.

Rīgas pašvaldības bažas par iespējamajām nekārtībām pasākuma laikā, visticamāk, bija tikai formāla atruna gājienu aizliegšanai. Proti, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) pirms vairākām nedēļām apstiprināja, ka draudu šogad nav vairāk kā citus gadus, un garantēja, ka policija ar visu tiks galā. L. Mūrniece arī atklāja, ka par šo jautājumu bija runājusi ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš bija solījis, ka pašvaldība latviešu leģionāru piemiņas dienā atļaus rīkot pasākumus. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Daugavas vanagi no RD šoreiz vēlējās arī piedzīt morālo kompensāciju 10 000 latu apmērā un panākt, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) biedrībai publiski atvainojas, taču tiesa šīs prasības noraidīja.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis apstiprina, ka šodien Rīgā patrulēs vairāk policistu, nekā ierasts, un aicina nerīkot provokācijas, jo visi provokatori tiks aizturēti. Nav zināms, vai Brīvības pieminekli līdzīgi kā pagājušajā gadā ierobežos ar barjerām, taču, pēc Neatkarīgās novērojumiem, pērn šis risinājums bija veiksmīgs un ļāva izvairīties no liekām sadursmēm.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais