Leģionāru atbalstītāju skaits pieaug
Latviešu leģionāru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa šogad sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku, un tendences liecina, ka ik gadu šos svētkus atbalsta arvien vairāk iedzīvotāju.
Turpretī dažādu antifašistisko organizāciju pārstāvju rindas retinās. Piemiņas gājiena organizētāji uzsver, ka problēmas rada nevis tie, kuri pie Brīvības pieminekļa bļauj: "Kauns!" un "Nē fašismam!", bet gan pašmāju politiķi. "Gļēvulīgā strausa politika, kādu īsteno Ārlietu ministrija, izplatot melīgu informāciju par 16. martu, lielā mērā vairo to, ka par šo dienu neveidojas vienota izpratne," uzskata nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars.
Pateicība un spītība
Gājiena dalībniekus un organizatorus sarūgtinājusi Ārlietu ministrijas (ĀM) oficiāli izplatītā informācija laikrakstā Latvijas Avīze, ka 16. martā leģionāru organizācijas nekādus pasākumus nerīko un tajos nepiedalās. "Tā ir klaja faktu falsifikācija! Kas tad ir Daugavas vanagi?" retoriski jautā R. Dzintars, pats arī atbildot, ka Daugavas vanagi (DV) ir gan gājiena pieteicēji, gan šīs atceres dienas tradīcijas aizsācēji. Politiķis norāda, ka oficiāli pret ĀM pretenzijas netiks vērstas, ministrijai un tās vadītājam Ģirtam Valdim Kristovskim pašiem nāksies skaidroties gan ar Lestenes piemiņas pasākuma dalībniekiem, gan DV ārvalstu nodaļu biedriem.
R. Dzintars ir gandarīts, ka šogad bez plašas reklāmas izdevies sapulcināt aptuveni 1000 gājiena dalībnieku, jo vēl pērn dalībnieku skaits bija mērāms simtos. "Domāju, ka ar katru gadu cilvēku skaits pieaugs un jo īpaši jauniešu īpatsvars. Tā ir pateicība leģionāriem un spītības demonstrēšana, jo ir robežas, kad vairs nevar mums pateikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt!" norāda R. Dzintars.
Iztika bez akmeņiem un spridzekļiem
Leģionāru gājienā piedalījās aptuveni 1000 dalībnieku, bet viņu oponentu rindas, pēc Neatkarīgās novērojumiem, bija vismaz desmit reižu plānākas. Antifašistu izkliegtie saukļi "Kauns!" un "Nē fašismam!" bija knapi sadzirdami un nespēja konkurēt ar leģionāru kora dziedāšanu. Arī atribūtika antifašistiem bija tā pati, kas pagājušajā gadā, vienīgais jauninājums – pasākuma vadītājs runāja skaļrunī. "Protestējošo ir mazāk, nekā plānots, laikam viņi nevarēja savākties, bet labi, ka katrs var izteikt savu viedokli un paliek apmierināts," Brīvības pieminekļa pakājē novēroja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.
Pasākuma laikā neviens cilvēks netika aizturēts, un tas lielā mērā notika gan daudzskaitlīgās policistu klātbūtnes, gan mērķtiecīgās plānošanas dēļ. Gājiena sākumā pie Doma baznīcas izskanēja bažas, ka antifašisti varētu mest ar akmeņiem vai pat izmantot spridzekļus, bet pie Brīvības pieminekļa nekas tāds nenotika. "Plānotās provokācijas ir vai nu novērstas, vai labprātīgi atceltas," sacīja L. Mūrniece.
Kauties nevēlas
Neatkarīgā aptaujāja vairākus klātesošos piemiņas gājiena dalībniekus – jauniešus, vaicājot par iemesliem, kāpēc viņi apmeklē pasākumu? "Izdomājām ar kursabiedru atnākt, jo sapratām, ka tas ir mūsu pienākums. Naidīgos saukļus cenšos ignorēt. Ja viņi paši nezina, ko runā, es neklausos. Esmu atnācis nolikt ziedus, un man noskaņojumu viņi nebojā," stāsta Rīgas Tehniskās koledžas students Artūrs, kurš gājienā piedalījās pirmoreiz.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes studente Kristīne pie Brīvības pieminekļa ziedus nolika jau otro gadu un plāno pasākumu apmeklēt arī turpmāk. "Tas ir mans pienākums, jo esmu latviete!" patriotiski sacīja meitene.
Antifašistu rindās jauniešu bija krietni mazāk, un uz Neatkarīgās jautājumiem viņi atbildēt nevēlējās.