Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai iztērē 5,5 miljonus eiro

© Dmitrijs Suļžics /MN

Pērn atalgojumu saņēmuši 59 virsdiriģenti un virsvadītāji, kuri novados nodrošina Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, organizē kopmēģinājumus un ir atbalsts kolektīvu vadītājiem, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams tiesību aktu portālā (TAP).

Tas attiecas uz 28 virsdiriģentu darbību 29 Latvijas valstspilsētās un novados, no kuriem 22 virsdiriģenti 25 vietās strādāja ar koriem, savukārt seši virsdiriģenti četrās vietās strādāja ar pūtēju orķestriem. Tāpat nodrošināta 33 virsvadītāju darbība 33 Latvijas pilsētās un novados, no kuriem 29 virsvadītāji 30 vietās strādāja ar deju kolektīviem, savukārt četri virsvadītāji četrās vietās strādāja ar koklētāju ansambļiem.

KM norāda, ka saskaņā ar elektroniskajā datubāzē "Latvijas kultūras datu portāls" sniegto informāciju 2022.gadā Latvijā kopumā darbojās 3663 mākslinieciskie kolektīvi, no tiem 3023 tautas mākslas kolektīvi, savukārt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistījušies 49% tautas mākslas kolektīvu. 2022.gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) sadarbojās arī ar 88 ārvalstu latviešu amatiermākslas kolektīviem.

Informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka 1113 mākslinieciskajiem kolektīviem Latvijā sniegts metodiskais atbalsts Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koprepertuāra apguvē. Atbalstu saņēmuši 632 deju kolektīvi, 367 kori, 56 pūtēju orķestri, 71 koklētāju ansambļi.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna īstenošanai 2022.gadā bija paredzēti finanšu līdzekļi 5,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem paredzēto pasākumu īstenošanai izlietoti 5,5 miljoni eiro.

Pērn Valsts izglītības satura centra un Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā plānotais finansējums 169 619 eiro apmērā izlietots, lai par 100 067 eiro nodrošinātu plānā ietverto pasākumu nodrošināšanai, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Par šo finansējumu noorganizēti plānotie starpsvētku pasākumi, repertuāra pilnveide, pedagogu profesionālās kompetences pilnveide. 69 552 eiro izlietoti Latvijas delegācijas un kolektīvu dalības nodrošināšanai XIX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos "Gaudeamus".

2022.gadā KM budžeta līdzekļi izlietoti 4,4 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 104 895 eiro ir budžeta mērķdotācija citu dibinātāju kolektīvu vadītājiem, 185 550 eiro atvēlēti virsvadītāju un virsdiriģentu darba samaksai, 488 198 eiro izlietoti Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas izveidei Mežaparka Lielajā estrādē.

Vēl 1,4 miljoni eiro tērēti, lai nodrošinātu naudas balvas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku tradīcijas 150 gadu pasākumu sagatavošanai. No 4,4 miljoniem eiro 823 300 eiro tērēti starpsvētku pasākumiem un XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanai. Papildus iepriekš minētajam izmaksātas mērķdotācijas pašvaldībām māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 964 748 eiro apmērā.

Savukārt 1,3 miljoni eiro iztērēti filmas "Zeme, kas dzied" satura un informācijas nodrošināšanai. Kā aģentūrai LETA norādīja LNKC pārstāve Linda Ertmane, pagājušā gada februārī centrs noslēdza līgumu ar SIA "K Filmas", lai radītu kopīgu stāstu par pirmajiem Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem 1873.gadā - to rašanās apstākļiem, svētku gatavošanās procesu un norisi 19.gadsimta II puses vēsturisko notikumu, sabiedrības modeļa, kā arī latviešu nacionālās pašapziņas veidošanās kontekstā. Līguma summa bija 999 944 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Ertmane norāda, ka, iepazīstoties ar filmas scenārija saturu un demo materiālu no pirmā filmēšanas posma, tika konstatēts, ka papildinot to ar LNKC sagatavoto saturu, tiktu radīta pilnvērtīga Dziesmu svētku filma, kas akcentē Dziesmu un deju svētku tradīciju kā UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, Latvijas kultūrvidi raksturojošu vērtību.

LNKC, piesaistot jomas ekspertus, piedalījās filmas "Zeme, kas dzied" scenārija attīstīšanā un filmēšanas procesā, konsultējot par Dziesmu un deju svētku tradīcijas vēsturiskajiem, saturiskajiem un organizatoriskajiem aspektiem. Filmēšanas procesā tika iesaistīta Dziesmu un deju svētku kopiena: amatierkoru dziedātāji, diriģenti, virsdiriģenti, Goda virsdiriģenti un citi svētku tradīcijas pārstāvji.

Savukārt 2022.gada 13.decembrī Ministru kabinetā apstiprināts lēmums novirzīt 324 091 eiro LNKC, lai nodrošinātu SIA "K Films" uzsāktās vēsturiskās filmas "Zeme, kas dzied" veidošanas izdevumu daļēju segšanu, ņemot vērā filmas ražošanas izmaksu sadārdzinājumu par 11%. Sadārdzinājums radies inflācijas pieauguma rezultātā, ko veicinājusi Covid-19 pandēmija un Krievijas izraisītais karš Ukrainā.

LNKC pārstāve atzīmēja, ka rezultātā tapusī filma būs faktoloģiski korekts kinostāsts, kas ļauj ar mūsdienīgiem izteiksmes līdzekļiem iepazīstināt plašu sabiedrību ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas dzimšanas faktu, proti, vēsturiskajiem apstākļiem un cilvēkiem, pateicoties kuriem Dziesmu un deju svētku tradīcija 150 gadu garumā ir attīstījusies, kļūstot gan par Latvijas, gan pārējo Baltijas valstu nacionālās kultūras mantojuma būtisku vērtību un spilgtu tautas radošā gara un darbības izpausmes formu.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais